Mājā ir nežēlīgi karsti ?
Arī Latvijā mēdz būt karsti un to nu mēs tagad visi izbaudām, kā varam: vieni pie jūras, citi birojā.
Arī Latvijā mēdz būt karsti un to nu mēs tagad visi izbaudām, kā varam: vieni pie jūras, citi birojā. Tomēr mēs visi atgriežamies mājās, un bieži vien šis svelmainais karstums mūs jau sagaida priekšā.
Izteikti karsti tādos gadījumos ir ēkās, kuras veidotas no karkasa konstrukcijas ar nelielas tilpummasas siltumizolācijas aizpildījumu t.i., vai nu tas ir mansardstāvs, kur griesti vienlaikus ir arī jumta nesošā konstrukcija vai arī koka karkasa ārsienas konstrukcija.
Tāda veida konstrukcijas nav retums arī pie mums. Tās var raksturot ar vairākām pozitīvām īpašībām, kas padara tās īpaši pievilcīgas, piemēram, salīdzinoši nelielas ierīkošanas izmaksas, nodrošina minimālus siltuma zudumus apkures perioda laikā, būtiski nepaaugstina konstrukcijas svaru, kas ir svarīgi, izbūvējot mansardstāva risinājumu.
Taču tieši mazais konstrukcijas svars (mazas tilpummasas siltumizolācija) ir iemesls tam, ka saules enerģija viegli "iet cauri" un būtiski piesilda telpu. Kā viens no tipiskākajiem risinājumiem, kurš tiek pielietots, lai risinātu radušos problēmu, ir gaisa kondicionēšanas sistēmu izmantošana. Savukārt tas nozīmē, ka rēķins par patērēto elektroenerģiju, kondicionēšanas sistēmas darbināšanai, ļoti būtiski palielinās un ekspluatācijas izdevumi no gada uz gadu tikai turpinās pieaugt.
Lai nodrošinātu normālus telpas mikroklimata parametrus un novērstu telpu pārkaršanu karstās vasaras dienās, neizmantojot kondicionēšanas sistēmas, var pielietot fibrolīta materiālus t.i., jau projekta izstrādes stadijā paredzēt fibrolīta materiālu pielietojumu karkasa konstrukcijās. Fibrolīta materiālus raksturo vairākas pozitīvas īpašības, kas ir būtiskas, lai ilgstoši uzturētu normālus telpas mikroklimata parametrus gan svelmainā vasarā, gan arī ziemā.
Ir zināms, ka ārsienas iekšējās virsmas temperatūras gaita āra gaisa temperatūras svārstības atkārto ar zināmu nobīdi t laikā un samazinātu amplitūdu K reizes. Jo lielāka nobīde t laikā, jo pēc ilgāka laika ārējās virsmas temperatūra sasniedz iekšējo virsmu. Lielums K, savukārt, norāda cik reizes samazinās temperatūras svārstību amplitūda uz iekšējās virsmas (jo lielāks "K" skaitlis, jo mazāk karstuma vasarā nonāk līdz telpai caur sienas konstrukciju).
Piemēram, dažu vienāda biezuma (100mm) būvmateriālu temperatūras maiņas nobīde t un temperatūras svārstību amplitūdas rimšanas koeficients K ir sekojoši:
Fibrolīts (λ= 0,073 W/(m K), c=2100 J/(kg K), p = 400 kg/m3) t = 7,8 h; K = 7,65
Ekovate (λ= 0,061 W/(m K), c=1600 J/(kg K), p = 40 kg/m3) t = 2,4h; K = 1,84
Stikla vate (λ= 0,039 W/(m K), c=900 J/(kg K), p = 15 kg/m3) t = 1,4h; K = 1,42
Gāzbetons (λ= 0,13 W/(m K), c=1000 J/(kg K), p = 400 kg/m3) t = 4,5h; K = 3,24
Kur: λ - materiāla siltumvadīspēja; W/(m K); c – materiāla īpatnējā siltumietilpība; J/(kg K); p - materiāla tilpummasa; kg/m3
Pēc iegūtajiem rezultātiem izriet, ka:
* mazas tilpummasas materiāli minimāli spēj slāpēt diennakts temperatūras svārstības;
* ne vienmēr relatīvi smagāks materiāls nodrošina labākos temperatūras svārstību slāpēšanas rādītājus. Nozīmīga loma ir arī materiāla siltumietilpībai;
* fibrolīta materiāli ievērojami samazina diennakts temperatūras svārstības, novēršot telpu pārkaršanu.
Jāņem vērā, ka pielietojot fibrolīta materiālus tāda veida risinājumos būtiski tiek uzlabots ne vien telpu mikroklimats, bet arī konstrukcijas akustiskie parametri. Apkures periodā caur konstrukciju tiek samazināti arī siltuma zudumi, jo fibrolītu raksturo zema materiāla siltumvadītspēja.
Pat ja mēs salīdzinām mūra sienu risinājumus (skat., 1. tabulu), piemēram, gāzbetona bloki ar tilpummasu ap 400 kg/m3 un koka karkasa konstrukcijas ar fibrolīta materiālu izmantošanu (skat., 2. att), tad iespējams konstatēt vairākas sakarības:
* izmantojot fibrolīta materiālus koka karkasa konstrukcijās ārsienu iekštelpas virsmas temperatūra īpaši nepaaugstinās un ir līdzīga bloku sienas virsmas temperatūrai. Piemēram, ierīkojot tikai 5 cm fibrolīta slāni uz norobežojošās konstrukcijas iekšējās puses, iespējams panākt ievērojamu diennakts temperatūras svārstību samazinājumu uz iekšējās virsmas, kā arī efektīvu iekštelpas siltuma enerģijas akumulāciju 24 stundu periodā;
* aprēķinātajās konstrukcijās (skat. 1. tabulu) no siltuma saglabāšanas viedokļa nav būtiskas atšķirības starp sienas konstrukcijām ar fibrolīta materiāliem vai gāzbetonu;
* siltuma daudzums, kas izplūst caur norobežojošo konstrukciju, atkarīgs no tās siltumcaurlaidības koeficienta (U vērtības) un kā redzams, tad caur bloku sienu siltuma zudumi būs par 25% lielāki, salīdzinot ar doto fibrolīta materiālu sienas risinājumu.
1. tabula. Ārsienas konstrukciju siltumtehniskais salīdzinājums
1.Iekšējā apdare; 2.Fibrolīts;
3.Tvaika barjera; 4.Koka karkass;
5.Siltumizolācija; 6. Fibrolīts;
7.Ārējā apdare
Kā redzams, tad fibrolīta materiāli ir laba alternatīva ne tikai kondicionēšanas sistēmām, bet arī mūra sienu konstrukcijām. Ņemot vērā bloku materiālu patstāvīgo deficītu, koka karkasa konstrukcijas no fibrolīta materiāliem ir efektīvs risinājums ne tikai no siltumtehniskā aspekta, bet arī no tīri finansiāliem apsvērumiem, jo:
* nav fibrolīta materiāla deficīta un tas ir pieejams visā Latvijā
* fibrolīta materiāli nodrošina identisku telpu mikroklimatu kā mūra konstrukcijas
* tāda veida konstrukciju būvniecības process ir īss un tātad lētāks
Papildus informāciju par fibrolīta pielietojumu var iegūt:
www.fibrolits.lv/top/TOPs.rar
SIA "JELGAVAS BŪVNIECĪBAS SISTĒMAS"
Kr.Valdemāra iela 57/59-20, Rīga, LV 1010
Tālrunis: 7504156
Fakss: 7504160
E-pasts: info@fibrolits.lv
www.fibrolits.lv
Izteikti karsti tādos gadījumos ir ēkās, kuras veidotas no karkasa konstrukcijas ar nelielas tilpummasas siltumizolācijas aizpildījumu t.i., vai nu tas ir mansardstāvs, kur griesti vienlaikus ir arī jumta nesošā konstrukcija vai arī koka karkasa ārsienas konstrukcija.
Tāda veida konstrukcijas nav retums arī pie mums. Tās var raksturot ar vairākām pozitīvām īpašībām, kas padara tās īpaši pievilcīgas, piemēram, salīdzinoši nelielas ierīkošanas izmaksas, nodrošina minimālus siltuma zudumus apkures perioda laikā, būtiski nepaaugstina konstrukcijas svaru, kas ir svarīgi, izbūvējot mansardstāva risinājumu.
Taču tieši mazais konstrukcijas svars (mazas tilpummasas siltumizolācija) ir iemesls tam, ka saules enerģija viegli "iet cauri" un būtiski piesilda telpu. Kā viens no tipiskākajiem risinājumiem, kurš tiek pielietots, lai risinātu radušos problēmu, ir gaisa kondicionēšanas sistēmu izmantošana. Savukārt tas nozīmē, ka rēķins par patērēto elektroenerģiju, kondicionēšanas sistēmas darbināšanai, ļoti būtiski palielinās un ekspluatācijas izdevumi no gada uz gadu tikai turpinās pieaugt.
Lai nodrošinātu normālus telpas mikroklimata parametrus un novērstu telpu pārkaršanu karstās vasaras dienās, neizmantojot kondicionēšanas sistēmas, var pielietot fibrolīta materiālus t.i., jau projekta izstrādes stadijā paredzēt fibrolīta materiālu pielietojumu karkasa konstrukcijās. Fibrolīta materiālus raksturo vairākas pozitīvas īpašības, kas ir būtiskas, lai ilgstoši uzturētu normālus telpas mikroklimata parametrus gan svelmainā vasarā, gan arī ziemā.
Ir zināms, ka ārsienas iekšējās virsmas temperatūras gaita āra gaisa temperatūras svārstības atkārto ar zināmu nobīdi t laikā un samazinātu amplitūdu K reizes. Jo lielāka nobīde t laikā, jo pēc ilgāka laika ārējās virsmas temperatūra sasniedz iekšējo virsmu. Lielums K, savukārt, norāda cik reizes samazinās temperatūras svārstību amplitūda uz iekšējās virsmas (jo lielāks "K" skaitlis, jo mazāk karstuma vasarā nonāk līdz telpai caur sienas konstrukciju).
Piemēram, dažu vienāda biezuma (100mm) būvmateriālu temperatūras maiņas nobīde t un temperatūras svārstību amplitūdas rimšanas koeficients K ir sekojoši:
Fibrolīts (λ= 0,073 W/(m K), c=2100 J/(kg K), p = 400 kg/m3) t = 7,8 h; K = 7,65
Ekovate (λ= 0,061 W/(m K), c=1600 J/(kg K), p = 40 kg/m3) t = 2,4h; K = 1,84
Stikla vate (λ= 0,039 W/(m K), c=900 J/(kg K), p = 15 kg/m3) t = 1,4h; K = 1,42
Gāzbetons (λ= 0,13 W/(m K), c=1000 J/(kg K), p = 400 kg/m3) t = 4,5h; K = 3,24
Kur: λ - materiāla siltumvadīspēja; W/(m K); c – materiāla īpatnējā siltumietilpība; J/(kg K); p - materiāla tilpummasa; kg/m3
Foto: Mājā ir nežēlīgi karsti ?; autors: Mājā ir nežēlīgi karsti ? |
1.att. Mansarda izbūve pielietojot fibrolītu |
* mazas tilpummasas materiāli minimāli spēj slāpēt diennakts temperatūras svārstības;
* ne vienmēr relatīvi smagāks materiāls nodrošina labākos temperatūras svārstību slāpēšanas rādītājus. Nozīmīga loma ir arī materiāla siltumietilpībai;
* fibrolīta materiāli ievērojami samazina diennakts temperatūras svārstības, novēršot telpu pārkaršanu.
Jāņem vērā, ka pielietojot fibrolīta materiālus tāda veida risinājumos būtiski tiek uzlabots ne vien telpu mikroklimats, bet arī konstrukcijas akustiskie parametri. Apkures periodā caur konstrukciju tiek samazināti arī siltuma zudumi, jo fibrolītu raksturo zema materiāla siltumvadītspēja.
Pat ja mēs salīdzinām mūra sienu risinājumus (skat., 1. tabulu), piemēram, gāzbetona bloki ar tilpummasu ap 400 kg/m3 un koka karkasa konstrukcijas ar fibrolīta materiālu izmantošanu (skat., 2. att), tad iespējams konstatēt vairākas sakarības:
* izmantojot fibrolīta materiālus koka karkasa konstrukcijās ārsienu iekštelpas virsmas temperatūra īpaši nepaaugstinās un ir līdzīga bloku sienas virsmas temperatūrai. Piemēram, ierīkojot tikai 5 cm fibrolīta slāni uz norobežojošās konstrukcijas iekšējās puses, iespējams panākt ievērojamu diennakts temperatūras svārstību samazinājumu uz iekšējās virsmas, kā arī efektīvu iekštelpas siltuma enerģijas akumulāciju 24 stundu periodā;
* aprēķinātajās konstrukcijās (skat. 1. tabulu) no siltuma saglabāšanas viedokļa nav būtiskas atšķirības starp sienas konstrukcijām ar fibrolīta materiāliem vai gāzbetonu;
* siltuma daudzums, kas izplūst caur norobežojošo konstrukciju, atkarīgs no tās siltumcaurlaidības koeficienta (U vērtības) un kā redzams, tad caur bloku sienu siltuma zudumi būs par 25% lielāki, salīdzinot ar doto fibrolīta materiālu sienas risinājumu.
1. tabula. Ārsienas konstrukciju siltumtehniskais salīdzinājums
Foto: Mājā ir nežēlīgi karsti ?; autors: Mājā ir nežēlīgi karsti ?
Foto: Mājā ir nežēlīgi karsti ?; autors: Mājā ir nežēlīgi karsti ? |
2.att. Ārsienas konstrukcija pielietojot fibrolītu |
1.Iekšējā apdare; 2.Fibrolīts;
3.Tvaika barjera; 4.Koka karkass;
5.Siltumizolācija; 6. Fibrolīts;
7.Ārējā apdare
Kā redzams, tad fibrolīta materiāli ir laba alternatīva ne tikai kondicionēšanas sistēmām, bet arī mūra sienu konstrukcijām. Ņemot vērā bloku materiālu patstāvīgo deficītu, koka karkasa konstrukcijas no fibrolīta materiāliem ir efektīvs risinājums ne tikai no siltumtehniskā aspekta, bet arī no tīri finansiāliem apsvērumiem, jo:
* nav fibrolīta materiāla deficīta un tas ir pieejams visā Latvijā
* fibrolīta materiāli nodrošina identisku telpu mikroklimatu kā mūra konstrukcijas
* tāda veida konstrukciju būvniecības process ir īss un tātad lētāks
Papildus informāciju par fibrolīta pielietojumu var iegūt:
www.fibrolits.lv/top/TOPs.rar
SIA "JELGAVAS BŪVNIECĪBAS SISTĒMAS"
Kr.Valdemāra iela 57/59-20, Rīga, LV 1010
Tālrunis: 7504156
Fakss: 7504160
E-pasts: info@fibrolits.lv
www.fibrolits.lv