Mājas un pilsētas uz ūdens
Mājas, stadioni, kotedžas, ciemati, veselas pilsētas uz ūdens ir idejas, kas nodarbina arhitektu prātus visā pasaulē. Dažkārt uz ūdens izbūvēts apjoms ir vienīgais veids, kā blīvas apbūves pilsētas centrā, kuru šķeļ upe, radīt jaunu dzīvojamo vai komercplatību.
Mājas, stadioni, kotedžas, ciemati, veselas pilsētas uz ūdens ir idejas, kas nodarbina arhitektu prātus visā pasaulē. Dažkārt uz ūdens izbūvēts apjoms ir vienīgais veids, kā blīvas apbūves pilsētas centrā, kuru šķeļ upe, radīt jaunu dzīvojamo vai komercplatību.
Somi iecerējuši ar dzīvojam platībām aizpildīt dziļos Helsinku pilsētas līčus. Uz ūdens iecerēts izbūvēt 3600 kvadrātmetru lielas platības. Šobrīd vēl nav pieņemts galējais lēmums par celtniecību, projektā ir liels daudzums neskaidrību, arī konkurss būvniekiem vēl nav izsludināts.
Tomēr igauņu uzņēmums Pakri Invest Haldus OÜ, kurš specializējies šāda veida objektu būvniecībā, ir paziņojis par gatavību projektu realizēt un izbūvēt peldošās dzīvojamās mājas Helsinku līcī. Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju uzskatiem, Somijā un Zviedrijā nopietni spēlētāji šajā specifiskajā nozarē ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, tāpēc uzņēmumam Pakri Invest Haldus OÜ ir pamatotas cerības uzvarēt konkursā.
Vienas peldošās mājas platība varētu svārstīties no 50 līdz vairākiem simtiem kvadrātmetru.
Kijevā pēc 20 gadu iesaldēšanas tiek turpināts vēl padomju laikos iesākts projekts, kas paredzēja peldošo vasarnīcu izbūvi. Tuvojoties vasarai uz Dņepras parādīsies unikāla atpūtas bāze, kura būs gatava uzņemt pilsētniekus, bet svētku laikā – pilsētas viesus.
Pilsētas amatpersonas būs atrisinājušas ar divus uzdevumus vienlaicīgi – nodrošinājuši iespēju pilsētniekiem labi pavadīt brīvo laiku un daļēji atrisinājuši futbola čempionāta viesu izmitināšanas problēmu.
Saskaņā ar iepriekšējā gada aprēķiniem, Kijevā trūkst aptuveni 200 000 vietu viesu izmitināšanai. Par zināmu izmisumu liecina pilsētas vadības pārstāvju aicinājums iedzīvotājiem piedāvāt iespēju izmitināt ārzemju futbola fanus pilsētnieku personīgajos dzīvokļos.
Viesus uz ūdens ir gatavi izmitināt ne tikai Kijevā, līdzīgi gatavojas rīkoties arī Doņeckas apgabals, kur plānots Mariopoles ostā novietot pāris tvaikoņus, kuri ik pa laikam pildīs peldošo viesnīcu funkciju. Arī no tur varēs apmesties futbola kaislību cienītāji.
Sparīgi minot sporta zāles trenažieru pedāļus diez vai kāds ir aizdomājies, ka patērēto enerģiju būtu iespējams izmantot ne tikai sviedru radīšanai, bet lietderīgāk. ASV Arhitekts Mitčels Džoakims sola, ka visu sporta zālē "atstāto" enerģiju spēs akumulēt un izmantot cilvēku pārvadāšanai pa Ņujorkas pilsētas ūdenstilpēm. Upes sporta zāle (Rives Gym), kura pārvietošanos nodrošina cilvēka muskuļu spēks, dāvās sajūtas, kādas nevar sniegt neviens cits treniņš pasaulē.
Apmeklējot sporta zāli mēs patērējam ievērojamu enerģijas daudzumu. Nav nekā nosodāma šajā faktā, ja vien neņem vērā, ka jēga nav liela, tik vien kā sportiskās formas uzturēšana. Peldošajā sporta zālē ir iespēja būt mazāk egoistiskam un dāvāt labumu sabiedrībai – nodrošinot sporta zāles pārvietošanos, tā kļūst par savdabīgu transporta līdzekli. Ekoloģisks, novatorisks, lietderīgs risinājums. Tiesa gan, projekta specifika pagaidām atbilst tikai Ņujorkas prasībām, jo jāgarantē samērīga apmeklētāju plūsma, lai zāle pēkšņi neapstātos upes vidū.
Ja 20 gadsimtā pasaules okeāna līmenis pieauga par 10 centimetriem, tad 21 gadsimtā, kā liecina zinātniski pamatotas prognozes, līmenis varētu celties par 50 centimetriem. Beļģu izcelsmes franču arhitekts Vincents Kallebo (Vincent Callebaut) ekologu brīdinājumus uztvēris ārkārtīgi nopietni un izlēmis radīt Lilypad jeb peldošu lilijas formas ekopolisi klimatiskajiem bēgļiem.
Gigantiskā pilsēta-lilija paredzēta 50 tūkstošiem iemītnieku, emigrantiem, kas vēlēsies bēgt no globālās sasilšanas radītām sekām. Arēji Lilypad atgādina apjomīgu ūdens lilijas lapu (pati lielākā šajā augu grupā ir Amazones lilija). "Kuģa" iekšienē atradīsies milzums dažādu elektronisko ierīču, pilsētas dzīvi nodrošinās dažādi "zaļie" risinājumi – saules baterijas, vēja ģeneratori, bioloģiskās ūdens attīrīšana, utt.
Peldošā konstrukcija tika stabilizēta ar balasta palīdzību, kura lomu pildīs Lilypad centrā izvietotā lagūna pildīta ar ūdeni. Lagūnā tiks uzkrāts lietus ūdens, kas attīrīts, kļūs par dzeramo ūdeni.
Kā pilotprojekta realizācijas laiks tiek norādīts 2058. gads.
Foto: Mājas un pilsētas uz ūdens; autors: Mājas un pilsētas uz ūdensSomi būvēs peldošās mājas Helsinkos
Somi iecerējuši ar dzīvojam platībām aizpildīt dziļos Helsinku pilsētas līčus. Uz ūdens iecerēts izbūvēt 3600 kvadrātmetru lielas platības. Šobrīd vēl nav pieņemts galējais lēmums par celtniecību, projektā ir liels daudzums neskaidrību, arī konkurss būvniekiem vēl nav izsludināts.
Tomēr igauņu uzņēmums Pakri Invest Haldus OÜ, kurš specializējies šāda veida objektu būvniecībā, ir paziņojis par gatavību projektu realizēt un izbūvēt peldošās dzīvojamās mājas Helsinku līcī. Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju uzskatiem, Somijā un Zviedrijā nopietni spēlētāji šajā specifiskajā nozarē ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, tāpēc uzņēmumam Pakri Invest Haldus OÜ ir pamatotas cerības uzvarēt konkursā.
Vienas peldošās mājas platība varētu svārstīties no 50 līdz vairākiem simtiem kvadrātmetru.
Foto: Mājas un pilsētas uz ūdens; autors: Mājas un pilsētas uz ūdensKijeva futbola čempionāta Eiro-2012 viesus izmitinās mājas uz ūdens
Kijevā pēc 20 gadu iesaldēšanas tiek turpināts vēl padomju laikos iesākts projekts, kas paredzēja peldošo vasarnīcu izbūvi. Tuvojoties vasarai uz Dņepras parādīsies unikāla atpūtas bāze, kura būs gatava uzņemt pilsētniekus, bet svētku laikā – pilsētas viesus.
Pilsētas amatpersonas būs atrisinājušas ar divus uzdevumus vienlaicīgi – nodrošinājuši iespēju pilsētniekiem labi pavadīt brīvo laiku un daļēji atrisinājuši futbola čempionāta viesu izmitināšanas problēmu.
Saskaņā ar iepriekšējā gada aprēķiniem, Kijevā trūkst aptuveni 200 000 vietu viesu izmitināšanai. Par zināmu izmisumu liecina pilsētas vadības pārstāvju aicinājums iedzīvotājiem piedāvāt iespēju izmitināt ārzemju futbola fanus pilsētnieku personīgajos dzīvokļos.
Viesus uz ūdens ir gatavi izmitināt ne tikai Kijevā, līdzīgi gatavojas rīkoties arī Doņeckas apgabals, kur plānots Mariopoles ostā novietot pāris tvaikoņus, kuri ik pa laikam pildīs peldošo viesnīcu funkciju. Arī no tur varēs apmesties futbola kaislību cienītāji.
Foto: Mājas un pilsētas uz ūdens; autors: Mājas un pilsētas uz ūdensASV arhitekts izstrādājis peldošas sporta zāles projektu
Sparīgi minot sporta zāles trenažieru pedāļus diez vai kāds ir aizdomājies, ka patērēto enerģiju būtu iespējams izmantot ne tikai sviedru radīšanai, bet lietderīgāk. ASV Arhitekts Mitčels Džoakims sola, ka visu sporta zālē "atstāto" enerģiju spēs akumulēt un izmantot cilvēku pārvadāšanai pa Ņujorkas pilsētas ūdenstilpēm. Upes sporta zāle (Rives Gym), kura pārvietošanos nodrošina cilvēka muskuļu spēks, dāvās sajūtas, kādas nevar sniegt neviens cits treniņš pasaulē.
Apmeklējot sporta zāli mēs patērējam ievērojamu enerģijas daudzumu. Nav nekā nosodāma šajā faktā, ja vien neņem vērā, ka jēga nav liela, tik vien kā sportiskās formas uzturēšana. Peldošajā sporta zālē ir iespēja būt mazāk egoistiskam un dāvāt labumu sabiedrībai – nodrošinot sporta zāles pārvietošanos, tā kļūst par savdabīgu transporta līdzekli. Ekoloģisks, novatorisks, lietderīgs risinājums. Tiesa gan, projekta specifika pagaidām atbilst tikai Ņujorkas prasībām, jo jāgarantē samērīga apmeklētāju plūsma, lai zāle pēkšņi neapstātos upes vidū.
Foto: Mājas un pilsētas uz ūdens; autors: Mājas un pilsētas uz ūdensFranču arhitekts radījis peldošās pilsētas projektu
Ja 20 gadsimtā pasaules okeāna līmenis pieauga par 10 centimetriem, tad 21 gadsimtā, kā liecina zinātniski pamatotas prognozes, līmenis varētu celties par 50 centimetriem. Beļģu izcelsmes franču arhitekts Vincents Kallebo (Vincent Callebaut) ekologu brīdinājumus uztvēris ārkārtīgi nopietni un izlēmis radīt Lilypad jeb peldošu lilijas formas ekopolisi klimatiskajiem bēgļiem.
Gigantiskā pilsēta-lilija paredzēta 50 tūkstošiem iemītnieku, emigrantiem, kas vēlēsies bēgt no globālās sasilšanas radītām sekām. Arēji Lilypad atgādina apjomīgu ūdens lilijas lapu (pati lielākā šajā augu grupā ir Amazones lilija). "Kuģa" iekšienē atradīsies milzums dažādu elektronisko ierīču, pilsētas dzīvi nodrošinās dažādi "zaļie" risinājumi – saules baterijas, vēja ģeneratori, bioloģiskās ūdens attīrīšana, utt.
Peldošā konstrukcija tika stabilizēta ar balasta palīdzību, kura lomu pildīs Lilypad centrā izvietotā lagūna pildīta ar ūdeni. Lagūnā tiks uzkrāts lietus ūdens, kas attīrīts, kļūs par dzeramo ūdeni.
Kā pilotprojekta realizācijas laiks tiek norādīts 2058. gads.
