Mājokļa izmaksas aug proporcionāli komunālo rēķinu palielinājumam
Foto: Mājokļa izmaksas aug proporcionāli komunālo rēķinu palielinājumam
2007.gadā mājokļa izmaksas vidēji Latvijā sasniedza 60 latus uz vienu mājsaimniecību mēnesī, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tās pieaugušas par 24%.
2007.gadā mājokļa izmaksas vidēji Latvijā sasniedza 60 latus uz vienu mājsaimniecību mēnesī, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tās pieaugušas par 24%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2007.gadā veiktā kopienas statistikas apsekojuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.
2007.gadā gandrīz trešajai daļai jeb 29% mājsaimniecību kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādāja finansiālas grūtības, kuras tika raksturotas kā "ļoti apgrūtinošas".
Saskaņā ar apsekojuma datiem 2007.gadā gandrīz katrai desmitajai jeb 8,9% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ bijis parāds par komunālajiem rēķiniem.
Ievērojami lielāks mājsaimniecību ar nenokārtotiem maksājumiem īpatsvars jeb 18% ir mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, un mājsaimniecībām, kuras sastāv no viena pieaugušā ar bērniem, jeb nepilnām ģimenēm - 17%.
Secināts, ka laukos mājokļa izmaksas ir sadārdzinājušās straujāk nekā pilsētās.
Pētījumā arī secināts, ka mājsaimniecību mājokļa izmaksu slogs ir visai atšķirīgs dažāda tipa mājsaimniecībās. Mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni ir ievērojami grūtāk veikt šos maksājumus.
Kaut arī trūcīgās mājsaimniecības par mājokli maksā mazāk nekā citas, tām izdevumu īpatsvars mājokļa uzturēšanai sasniedz 28% no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Procentuāli šis īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā citās grupās un nevar neradīt finansiālu spriedzi trūcīgāko mājsaimniecību budžetos, teikts ziņojumā.
Ievērojamu mājokļa izmaksu slogu izjūt vienas personas mājsaimniecības, kurām šie izdevumi sasniedz 27% no to rīcībā esošajiem ienākumiem, kā arī mājsaimniecības, kas sastāv no viena pieaugušā ar bērniem līdz 17 gadu vecumam, jeb nepilnā ģimene - 21%.
Sevišķi augsts mājokļa izdevumu īpatsvars ir 65 gadus veciem un vecākiem vientuļajiem pensionāriem, kuriem šīs izmaksas sasniedz pat 33% no to rīcībā esošajiem ienākumiem.
Laika periodā no 2005. līdz 2007.gadam samazinājās mājsaimniecību īpatsvars, kurām ar mājokli saistītie izdevumi bija "ļoti apgrūtinoši".
2007.gadā gandrīz trešajai daļai jeb 29% mājsaimniecību kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādāja finansiālas grūtības, kuras tika raksturotas kā "ļoti apgrūtinošas".
Saskaņā ar apsekojuma datiem 2007.gadā gandrīz katrai desmitajai jeb 8,9% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ bijis parāds par komunālajiem rēķiniem.
Ievērojami lielāks mājsaimniecību ar nenokārtotiem maksājumiem īpatsvars jeb 18% ir mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, un mājsaimniecībām, kuras sastāv no viena pieaugušā ar bērniem, jeb nepilnām ģimenēm - 17%.
Secināts, ka laukos mājokļa izmaksas ir sadārdzinājušās straujāk nekā pilsētās.
Pētījumā arī secināts, ka mājsaimniecību mājokļa izmaksu slogs ir visai atšķirīgs dažāda tipa mājsaimniecībās. Mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni ir ievērojami grūtāk veikt šos maksājumus.
Kaut arī trūcīgās mājsaimniecības par mājokli maksā mazāk nekā citas, tām izdevumu īpatsvars mājokļa uzturēšanai sasniedz 28% no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Procentuāli šis īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā citās grupās un nevar neradīt finansiālu spriedzi trūcīgāko mājsaimniecību budžetos, teikts ziņojumā.
Ievērojamu mājokļa izmaksu slogu izjūt vienas personas mājsaimniecības, kurām šie izdevumi sasniedz 27% no to rīcībā esošajiem ienākumiem, kā arī mājsaimniecības, kas sastāv no viena pieaugušā ar bērniem līdz 17 gadu vecumam, jeb nepilnā ģimene - 21%.
Sevišķi augsts mājokļa izdevumu īpatsvars ir 65 gadus veciem un vecākiem vientuļajiem pensionāriem, kuriem šīs izmaksas sasniedz pat 33% no to rīcībā esošajiem ienākumiem.
Laika periodā no 2005. līdz 2007.gadam samazinājās mājsaimniecību īpatsvars, kurām ar mājokli saistītie izdevumi bija "ļoti apgrūtinoši".