Mājokļa uzturēšana un labošana: Vannas istabas remonts. Grīda
Lai arī katru gadu pieaug jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms, joprojām lielāko šo tirgus daļu veido padomju un pirmspadomju laika lietotu dzīvokļu pirkšanas/pārdošanas/maiņas darījumi. Savukārt šādi dzīvokļi mēdz būt gan kvalitatīvi un salīdzinoši nesen remontēti, gan tādi, kam apdares izmaiņas nav veiktas gadu desmitiem. Tas nozīmē, ka augstvērtīga rezultāta iegūšanai visdrīzāk nāksies līdzināt ne tikai sienas, bet arī grīdu, kas vannas istabā un virtuvē ir vissvarīgāk. Turpmāk, sadarbībā ar SIA "FF Mansards" speciālistiem, demonstrēsim, ka izlīdzināms grīdas klājs, ar ģipškartonu iztaisnojamas sienas, iekārtojama jauna vannas istaba.
Foto: Mājokļa uzturēšana un labošana: Vannas istabas remonts. Grīda; autors: Mājokļa uzturēšana un labošana: Vannas istabas remonts. GrīdaInstrumenti: urbjmašīna ar mikseri, lielā ota (sarene), līmeņrādis, alumīnija lata, paliela špakteļlāpsta.
Materiāli: dziļumgrunts, betona kontaktgrunts, pašizlīdzinošā masa (dārgāk) vai cements (lētāk), alumīnija vadotnes.
Parasti jau pirms ķeršanās pie vannas istabas kapitālā remonta vai pārbūves jābūt skaidram, vai tiks (būs vajadzīgs) mainīti ūdens apgādes un kanalizācijas iekšējie tīkli. Šajā gadījumā tas veikts pilnībā (1. un 2.att.). Tālāk tika paredzēts izlīdzināt ārkārtīgi neviendabīgo (pirmkārt jau tā nelīdzeno, otrkārt izdrupušu flīžu paliekām klāto) grīdu. Viss drūpošais un citādi grūti saistāmais tika atdalīts uzslaucīts un aizvākts.
Lai veicinātu izlīdzinošās masas saķeri ar veco segumu, tas iepriekš jāapstrādā. Sākumā tas tika noklāts ar dziļumgrunti (veikalos pieejami vairāku firmu izstrādājumi), kas piesaistīja mazās frakcijas gružus un putekļus, tomēr nespēj iesūkties blīvajā virsmā. Pēc pāris stundām, kad virsma nožuvusi, tiek klāta betona kontaktgrunts (3.att.), kas paredzēta neuzsūcošu virsmu apstrādei, lai veicinātu saķeri ar apmetumu, javu utt. Vēl pēc pāris stundām (atkarīgs no mikroklimata) virsma gatava tālākam darbam.
Sagatavojam jaunā klājuma masu, ar mikseri (4.att.) sajaucot sauso maisījumu ar ūdeni ražotāja noteiktajās attiecībās. Pats vieglākais darbs varētu būt ar pašizlīdzinošo masu, jo tad atkrīt vairāki sagatavošanas darbi: profili augstuma ierobežošanai, izlīdzināšanai utt. Šajā gadījumā tiek izmantota līmjava uz cementa bāzes. Virsmai, kas jau pārsniedz 5 -6cm augstumu, var izmantot arī betonu.
Klājuma izlīdzināšanai jāiemontē īpašās alumīnija vadotnes, kuras turpmāk norādīs vajadzīgo kārtas biezumu. Tā kā virsma ir ļoti neviendabīga, vadotnes rūpīgi jānolīmeņo gan garenvirzineā (5.att.), gan perpendikulāri (6.att.), iestrādājot tās betona masā. Attālums starp alumīnija profiliem atkarīgs no latas garuma, ar ko masa tiks līdzināta, taču vairāk par 1,5-2m nevajadzētu izvēlēties, jo tā būs gan komplicēti līdzināt, gan jāuztraucas par masas sastingšanu.
Kad vadotnes nofiksējušās sastingušajā masā, ķeramies pie līdzināšanas. Darbs ātrāk veiksies, ja strādāsiet divatā – viens piemērotā traukā (spainī, vanniņā) jauc javas porcijas, kamēr otrs to līdzina ar alumīnija latas (7.att.) un platās špakteļlāpstas (8.att.) palīdzību. Špakteļlāpsta noderēs šaurākās vietās, ap kanalizācijas caurulēm utt. Jo taisnāku virsmu izveidosi, jo mazāk galvassāpju būs flīžu vai cita grīdas materiāla klāšanas laikā, taču nepārcenties – ar flīžu līmes kārtu tāpat nelielus negludumus varēsi nolīdzināt.
Kad jaunā virsma izlīdzināta, ļauj tai nožūt. Arī šeit ir savi knifi – no vienas puses, laba vēdināšana nodrošinās veiksmīgu un ātru procesu, taču nevajag pārspīlēt – žūstot pārlieku ātri, virsmā var rasties plaisas.