Mājokļu aģentūra: Nepieciešamo enerģijas patēriņu sērijveida ēkā var samazināt vismaz par 50%
Veicot renovāciju, nepieciešamo enerģijas patēriņu jebkurā sērijveida ēkā var samazināt vismaz par 50%, atsevišķos gadījumos - pat par 80%, šodien preses konferencē norādīja Mājokļu aģentūras direktors Normunds Pēterkops.
Veicot renovāciju, nepieciešamo enerģijas patēriņu jebkurā sērijveida ēkā var samazināt vismaz par 50%, atsevišķos gadījumos - pat par 80%, šodien preses konferencē norādīja Mājokļu aģentūras direktors Normunds Pēterkops.
Kā viņš pastāstīja, Pasaules Bankas veiktais pētījums liecina, ka kopumā Latvijā būtu nepieciešamas 2,6 miljardu latu investīcijas, lai īstenotu energoefektivitātes pasākumus daudzdzīvokļu sērijveida mājās.
AS "Hansabanka" uzsākusi kreditēt daudzdzīvokļu māju renovāciju energoefektivitātes uzlabošanai. Banka plāno finansēt līdz pat 100% no projekta vērtības. Aizdevuma termiņš būs līdz 15 gadiem. Kredītu atmaksai tiks palielināta dzīvokļa apsaimniekošanas maksa par vienu kvadrātmetru, ņemot vērā dzīvojamo platību, aizdevuma summu un termiņu.
Pamatsummu būšot iespējams atmaksāt ar ikmēneša maksājumiem, kurus varēs uzsākt pēc remonta, stāstīja AS "Hansabanka" Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs, valdes loceklis Druvis Mūrmanis.
Viņš skaidroja, ka fiksēta kredīta likme, to saņemot latos, varētu būt līdz 8% gadā. Nebūšot nepieciešama ne dzīvokļa ieķīlāšana, ne tā īpašnieka galvojums. Potenciālie kredīta ņēmēji ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DZĪKS), kuras būs atbildīgas arī par maksājumu veikšanu laikus.
Lai DZĪKS varētu pretendēt uz kredīta saņemšanu, nepieciešama 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lai gan katrā gadījumā kredīta piešķiršanu izvērtēs individuāli, ar finansējuma saņemšanu var rēķināties tad, ja pēdējo divu gadu laikā samaksāti 85% maksājumu. Bankas ieguvums, kreditējot mājokļu renovāciju, būtu nākotnes naudas plūsma un laikus veikti dzīvokļu īpašnieku maksājumi par apsaimniekošanu.
Kā pastāstīja Mājokļu aģentūras Attīstības departamenta direktors Valdis Zaķis, 68% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos. Īres un komunālie maksājumi veido apmēram 17% no mājsaimniecības budžeta, turklāt apmēram 74% no komunālajiem tēriņiem ir maksa par apkuri.
Mājokļu sektors patērē arī pusi no visas valstī saražotās enerģijas. Vienlaikus 60-80% enerģijas izplūst pa ēku ārējām konstrukcijām: apmēram 20% - pa ventilāciju, 20% - pa jumtu, 18% - pa logiem, 20% - pa sienām, 5% enerģijas - pa pamatiem.
Kā atzīst speciālisti, šo enerģiju iespējams ietaupīt, veicot attiecīgus pasākumus.
Veicot bēniņu siltināšanu ar ekovati 20 centimetru slānī, siltinot ārējās sienas ar putupolistirolu astoņu centimetru slānī un pagraba sienas piecu centimetru slānī, iespējams panākt, ka temperatūra telpās paaugstinās no 17 līdz 23 grādiem un samazinās enerģijas patēriņš. Turklāt šajā gadījumā, ja tiek izmantoti kredīta līdzekļi, kopējās izmaksas nepalielinās. Tiek uzlabots arī ēkas vizuālais izskats un paaugstināta īpašuma vērtība, norāda speciālisti.
Kā apgalvoja Mūrmanis, pieaugot apkures tarifam, sagaidāms, ka faktiskais ietaupījums, veicot energoefektivitātes pasākumus, pārsniegs prognozēto.
Kā viņš pastāstīja, Pasaules Bankas veiktais pētījums liecina, ka kopumā Latvijā būtu nepieciešamas 2,6 miljardu latu investīcijas, lai īstenotu energoefektivitātes pasākumus daudzdzīvokļu sērijveida mājās.
AS "Hansabanka" uzsākusi kreditēt daudzdzīvokļu māju renovāciju energoefektivitātes uzlabošanai. Banka plāno finansēt līdz pat 100% no projekta vērtības. Aizdevuma termiņš būs līdz 15 gadiem. Kredītu atmaksai tiks palielināta dzīvokļa apsaimniekošanas maksa par vienu kvadrātmetru, ņemot vērā dzīvojamo platību, aizdevuma summu un termiņu.
Pamatsummu būšot iespējams atmaksāt ar ikmēneša maksājumiem, kurus varēs uzsākt pēc remonta, stāstīja AS "Hansabanka" Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs, valdes loceklis Druvis Mūrmanis.
Viņš skaidroja, ka fiksēta kredīta likme, to saņemot latos, varētu būt līdz 8% gadā. Nebūšot nepieciešama ne dzīvokļa ieķīlāšana, ne tā īpašnieka galvojums. Potenciālie kredīta ņēmēji ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DZĪKS), kuras būs atbildīgas arī par maksājumu veikšanu laikus.
Lai DZĪKS varētu pretendēt uz kredīta saņemšanu, nepieciešama 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lai gan katrā gadījumā kredīta piešķiršanu izvērtēs individuāli, ar finansējuma saņemšanu var rēķināties tad, ja pēdējo divu gadu laikā samaksāti 85% maksājumu. Bankas ieguvums, kreditējot mājokļu renovāciju, būtu nākotnes naudas plūsma un laikus veikti dzīvokļu īpašnieku maksājumi par apsaimniekošanu.
Kā pastāstīja Mājokļu aģentūras Attīstības departamenta direktors Valdis Zaķis, 68% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos. Īres un komunālie maksājumi veido apmēram 17% no mājsaimniecības budžeta, turklāt apmēram 74% no komunālajiem tēriņiem ir maksa par apkuri.
Mājokļu sektors patērē arī pusi no visas valstī saražotās enerģijas. Vienlaikus 60-80% enerģijas izplūst pa ēku ārējām konstrukcijām: apmēram 20% - pa ventilāciju, 20% - pa jumtu, 18% - pa logiem, 20% - pa sienām, 5% enerģijas - pa pamatiem.
Kā atzīst speciālisti, šo enerģiju iespējams ietaupīt, veicot attiecīgus pasākumus.
Veicot bēniņu siltināšanu ar ekovati 20 centimetru slānī, siltinot ārējās sienas ar putupolistirolu astoņu centimetru slānī un pagraba sienas piecu centimetru slānī, iespējams panākt, ka temperatūra telpās paaugstinās no 17 līdz 23 grādiem un samazinās enerģijas patēriņš. Turklāt šajā gadījumā, ja tiek izmantoti kredīta līdzekļi, kopējās izmaksas nepalielinās. Tiek uzlabots arī ēkas vizuālais izskats un paaugstināta īpašuma vērtība, norāda speciālisti.
Kā apgalvoja Mūrmanis, pieaugot apkures tarifam, sagaidāms, ka faktiskais ietaupījums, veicot energoefektivitātes pasākumus, pārsniegs prognozēto.