Mājokļu attīstītājiem dažādi viedokļi par situāciju jauno ciematu būvniecībā
Nekustamo īpašumu firmu un banku pārstāvji situāciju jauno ciematu būvniecībā Rīgas apkārtnē raksturo kā kritisku, jo agresīvās mārketinga kampaņas un nekustamo īpašumu cenu kāpums "piespiež" cilvēkus izvēlēties mājokļus jaunajos ciematos, kur nereti rezultāts nav tāds, kā iepriekš ticis solīts.
Mājokļu attīstītājiem ir dažādi viedokļi par situāciju jauno ciematu būvniecībā.
Kā ziņots, nekustamo īpašumu firmu un banku pārstāvji situāciju jauno ciematu būvniecībā Rīgas apkārtnē raksturo kā kritisku, jo agresīvās mārketinga kampaņas un nekustamo īpašumu cenu kāpums "piespiež" cilvēkus izvēlēties mājokļus jaunajos ciematos, kur nereti rezultāts nav tāds, kā iepriekš ticis solīts. Izskanēja viedoklis, ka jauno ciematu būvniecību vajadzētu regulēt ar likumdošanas palīdzību.
"Arco Development" direktors Viktors Savins uzskata, ka problēmu regulēšana ar likumdošanu nozīmētu "šaut odus ar lielgabalu" un tādā gadījumā "upuru būtu daudz vairāk nekā ieguvēju". Šādi tiktu bremzēta tirgus attīstība, kas, pēc Savina domām, jau tā ir lēna.
Viņš norādīja, ka izmaiņas likumdošanā būtu maksimālais mērs, kā vērsties pret apšaubāmu ciematu būvētājiem. Pēc Savina domām, varētu veicināt spēcīgāku konkurenci, kas nodrošinātu, ka apšaubāmie projekti "nomirst dabīgā nāvē".
Vienlaikus Savins atzina, ka situāciju patiešām var raksturot kā kritisku.
Arī SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra", kas būvē ciematu pie Ķīšezera, pārstāvis Kristaps Egle pievienojās Savina viedoklim.
Viņš sacīja, ka to, vai iegādāties māju vai ne un vai uzticēties firmai, kas to piedāvā, būtu jāizšķir pašiem pircējiem. Ar likumdošanas palīdzību tas nebūtu jāregulē.
Savukārt SIA "Immostate", kas būvē ciematu Rīgā, Dārziņos, rīkotājdirektore Ilze Mazurenko sacīja, ka izmaiņas likumdošanā, iespējams, ir nepieciešamas, lai mazinātu ažiotāžu un "nomierinātu satrauktos prātus".
"Mūs kā nekustamo īpašumu kompāniju, kuras darbības pamatvirziens ir jauno projektu attīstība, satrauc tas, ka sabiedrībā veidojas ažiotāža par jauno ciematu slikto kvalitāti. Šāda ažiotāža var nelabvēlīgi ietekmēt māju tirdzniecību jaunajos ciematos un tad cietīs gan tie, kuri paviršas attieksmes dēļ ir pieļāvuši kļūdas, gan tie, kuru attīstītajos projektos ar kvalitāti viss ir kārtībā," sacīja Mazurenko.
Viņa norādīja, ka "Immostate" būtu gatava pakļauties augstākām kvalitātes prasībām, ja vien tās būtu pamatotas, saskaņotas ar citām būvniecību regulējošām likumdošanas normām un fiziski izpildāmas.
Mazurenko norādīja, ka pagaidām cilvēkiem pašiem jāvērtē jauno projektu attīstītāji - kāda ir viņu attieksme, cik izstrādāti ir projekti, kādas ir plānotās un ieguldītās investīcijas, vai projekts paredz pietiekamas ērtības un komforta līmeni.
Arī SIA "Ādažu nami", kas būvē ciematu Ādažu pagasta Kadagā, projekta vadītāja Sigita Spule piekrita, ka, iespējams, zināmas regulējošas normas likumdošanā vajadzētu ieviest.
Viņa uzsvēra, ka ciemata kvalitāte atkarīga no attīstītāju attieksmes, būvniekiem, izvēlētajiem materiāliem u.c. aspektiem.
Kā ziņots, nekustamo īpašumu firmu un banku pārstāvji situāciju jauno ciematu būvniecībā Rīgas apkārtnē raksturo kā kritisku, jo agresīvās mārketinga kampaņas un nekustamo īpašumu cenu kāpums "piespiež" cilvēkus izvēlēties mājokļus jaunajos ciematos, kur nereti rezultāts nav tāds, kā iepriekš ticis solīts. Izskanēja viedoklis, ka jauno ciematu būvniecību vajadzētu regulēt ar likumdošanas palīdzību.
"Arco Development" direktors Viktors Savins uzskata, ka problēmu regulēšana ar likumdošanu nozīmētu "šaut odus ar lielgabalu" un tādā gadījumā "upuru būtu daudz vairāk nekā ieguvēju". Šādi tiktu bremzēta tirgus attīstība, kas, pēc Savina domām, jau tā ir lēna.
Viņš norādīja, ka izmaiņas likumdošanā būtu maksimālais mērs, kā vērsties pret apšaubāmu ciematu būvētājiem. Pēc Savina domām, varētu veicināt spēcīgāku konkurenci, kas nodrošinātu, ka apšaubāmie projekti "nomirst dabīgā nāvē".
Vienlaikus Savins atzina, ka situāciju patiešām var raksturot kā kritisku.
Arī SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra", kas būvē ciematu pie Ķīšezera, pārstāvis Kristaps Egle pievienojās Savina viedoklim.
Viņš sacīja, ka to, vai iegādāties māju vai ne un vai uzticēties firmai, kas to piedāvā, būtu jāizšķir pašiem pircējiem. Ar likumdošanas palīdzību tas nebūtu jāregulē.
Savukārt SIA "Immostate", kas būvē ciematu Rīgā, Dārziņos, rīkotājdirektore Ilze Mazurenko sacīja, ka izmaiņas likumdošanā, iespējams, ir nepieciešamas, lai mazinātu ažiotāžu un "nomierinātu satrauktos prātus".
"Mūs kā nekustamo īpašumu kompāniju, kuras darbības pamatvirziens ir jauno projektu attīstība, satrauc tas, ka sabiedrībā veidojas ažiotāža par jauno ciematu slikto kvalitāti. Šāda ažiotāža var nelabvēlīgi ietekmēt māju tirdzniecību jaunajos ciematos un tad cietīs gan tie, kuri paviršas attieksmes dēļ ir pieļāvuši kļūdas, gan tie, kuru attīstītajos projektos ar kvalitāti viss ir kārtībā," sacīja Mazurenko.
Viņa norādīja, ka "Immostate" būtu gatava pakļauties augstākām kvalitātes prasībām, ja vien tās būtu pamatotas, saskaņotas ar citām būvniecību regulējošām likumdošanas normām un fiziski izpildāmas.
Mazurenko norādīja, ka pagaidām cilvēkiem pašiem jāvērtē jauno projektu attīstītāji - kāda ir viņu attieksme, cik izstrādāti ir projekti, kādas ir plānotās un ieguldītās investīcijas, vai projekts paredz pietiekamas ērtības un komforta līmeni.
Arī SIA "Ādažu nami", kas būvē ciematu Ādažu pagasta Kadagā, projekta vadītāja Sigita Spule piekrita, ka, iespējams, zināmas regulējošas normas likumdošanā vajadzētu ieviest.
Viņa uzsvēra, ka ciemata kvalitāte atkarīga no attīstītāju attieksmes, būvniekiem, izvēlētajiem materiāliem u.c. aspektiem.