Mākslīgas ūdenstilpes
Romantiska, akmeņu krāvumiem un zaļumiem ieskauta, vakaros izgaismota ūdenstilpe pagalmā stūrī, uz kuru, pa oļiem lēkājot un klusu urdzot, traucas avotiņš, kam savukārt pāri pārliecies tiltiņš.
Mākslīgas
ūdenstilpes |
|
|
|
Romantiska, akmeņu krāvumiem un
zaļumiem ieskauta, vakaros izgaismota ūdenstilpe pagalmā stūrī, uz
kuru, pa oļiem lēkājot un klusu urdzot, traucas avotiņš, kam savukārt
pāri pārliecies tiltiņš. Burvīga atpūtas un relaksācijas vieta jebkurā
īpašumā, kas katru gadu kļūst aizvien populārāka.
Atkarībā no zemes gabala apjoma un tā, ko tieši vēlies iegūt – tikai dekoratīvu ūdenskrātuvi vai arī vietu peldēm, zivju audzēšanai utt., to izmēri var sasniegt pat vairākus simtus kvadrātmetru un ietvert dažāda reljefa īpatnības, strūklaku utt. Bet kā to izbūvēt, iekārtot un kopt? Vispirms, protams, jāsāk ar nākamās ūdenstilpes izrakšanu. Lielākai var būt nepieciešams ekskavators, taču jebkurā gadījumā malu nolīdzināšana, t.s. plauktu vai terašu izveide tiek veikta ar lāpstu. Ja paredzētas kāpnes, tās parasti betonē, mūrē vai izgatavo no kāda mitrumizturīga materiāla. Tā kā visdrīzāk gribēsi dabiska izskata ūdenskrātuvi, jāpiedomā pie tās konfigurācijas. Terases nepieciešamas gan ūdensaugiem (tie lielākoties aug seklumā), gan atvieglos izkļuvi, ja ūdenstilpe ir vienlaikus arī peldbaseins. Dziļums arī atkarīgs no izmantojuma mērķa – dekoratīvam dīķim parasti ap 1m, bet tādam, kurā plānots arī peldēt un/vai audzēt zivis – no 1,5 līdz 2,5m. Tilpes malas parasti nekad neveido stāvas, bet leņķī, turklāt lielākām krātuvēm parasti viens gals ir lēzenāks, otrs stāvāks. Latvijā ir kopā samērā augsts gruntsūdeņu līmenis, tāpēc pat nosacīti seklā dīķī var parādīties gruntsūdeņi. Tā kā mākslīgo ūdenstilpju izveidei mūsdienās izmanto īpašo PVH plēvi (0,6-1,5mm), pirms tās ieklāšanas gruntsūdeņi jānosūknē, lai zem plēves nerastos burbuļi. Pieredze gan rāda, ka pēc virsmas sagatavošanas un ūdens iepildīšanas tilpē, tās lielās kopējās masas dēļ gruntsūdens parasti tiek atspiests atpakaļ zemē. Ja bez dīķa paredzēts arī mākslīgs strauts, nāksies īpaši izplānot tā gultnes izveidi, lai plūdums nebūtu vienmuļš. Tāpēc jārēķina gan līkloči , gan kāda kaskāde, resp. mini ūdenskritums. Kad nu reljefs izveidots, var ķerties pie speciālās plēves ieklāšanas. Tā tiek izgatavota no izturīga PVH, kam nekaitē ne sals, ne saules stari, taču mehāniski bojājumi gan iespējami, tāpēc uzmanīgi jārīkojas gan ieklājot, gan ekspluatējot. Ja nu tomēr gadās plēvi savainot, to var labot sakausējot. Populārākās plēvju krāsas ir zila, zaļa un melna, taču tai varētu būt nozīme tikai gadījumā, ja nav paredzēts visu tilpnes virsmu noklāt ar akmeņiem. Akmeņu ieklāšanu sāk ar nākamajās ūdenstilpes zemāko daļu augšup uz malām. Kad sagatavota dīķa daļa, var ķerties pie strautiņa. Turpinājums sekos |
|