Malkas šķūnis pašu rokām
Iespējams, malkas šķūnīti var uzcelt gandrīz katrs, kurš savā dzīves laikā rokās ir turējis skrūvi vai dēli. Tikt galā ar tā sastiprināšanu nemaz nav tik grūti, ja saprot, kādus būvmateriālus izmantot un kādas funkcijas pilda katra konstrukcijas sastāvdaļa.
Šķūņa izmēru izvēlas atkarībā no nepieciešamā kubikmetru malkas daudzuma sezonai. Praktiskākais ir divkameru šķūnis, kam pa vidu izveidots koridors. Vienā pusē glabājas gatava kurināmā, bet otrā malka žāvēšanai. Līdz ar to, lai sagatavotos sezonai, šķūņa izmērs ir jāreizina vismaz ar divi. Būves novietojumu izvēlas vietās, kur to nevar appludināt sniega atkušņi un lietus, citādi malka pievilksies ar mitrumu.
Lai malka žūtu un nebojātos, šķūnim ir jābūt labi vēdināmam. Vēdināšanu nodrošina vēju caurlaižošas sienas – dēļi ir jāšuj ar atstarpi.
Malkas šķūņa būvmateriāls var būt gan koks, gan ķieģeļi. Ekonomiskāk ir izvēlēties kokmateriālu.
Pamats
Malkas šķūni ceļ uz zemes, zem malkas grēdām paliekot apakšā dēļus, betona plāksnes vai ķieģeļus. Ja būve ir neliela, par pamatu izmanto fibo blokus, zem tiem paberot granti. Ja šķūnis ir lielāks, zemē jāizurbj dobumi, iebetonējot stabveida pamatus kā veidņus izmantojot skārda ventilācijas caurules. Pamatiem nepieciešama hidroizolācija (mastika vai ruberoīds). Uz šādiem pamatiem tiek būvēts karkasveidīgs malkas šķūnis no impregnēta kokmateriāla, skujkoka - priedes vai egles.
Foto: Malkas šķūnis pašu rokām; autors: Malkas šķūnis pašu rokām
Sienas
Lai malkas šķūnis vējotos, dēļi ir jāšuj ar 25-50 mm atstarpi, veidojot retinātu sienu. Statņus var likt gan horizontāli, gan vertikāli – gaumes jautājums. Ja statņus liek vertikāli, ir nepieciešams uzlikt papildus latojumu šķērsām un uz tā ar atstarpi 25 -50 mm tiek šūti dēļi, atkarībā no izvēlēta dizaina. Dēļus pie latojuma var stiprināt ar skrūvēm vai naglām.
Jumts
Tā kā sienas tiek šūtas ar atstarpēm, liela nozīme ir jumta pārkarēm, lai lietus nesamitrina malku. Jumta pārkares daļu vajag tik garu, lai siena nokrišņu laikā ir aizsargāta – ne īsāka par pusmetru. Jumta segumu var taisīt no bitumena kārniņiem, skārda, onduline, ruberoīda vai jumta skaidām - atkarībā no sienu un jumta konstrukciju pamatīguma. Ja izvēlas skārda jumtu, apakšā ieteicams paklāt pretkondensāta plēvi, lai šķūņa konstrukcijās neuzkrātos mitrums un koks nesāktu bojāties. Mūsu platuma grādos ziemā ir daudz sniega, bet skārda jumts ir pateicīgi slidens, jo sniegs kušanas laikā noslīdēs lejā pats. Ja jumts ir no skārda, atstarpes starp spārēm ir 60-80 cm platas. Ja izmanto ruberoīdu, jumts tiks noslogots, tādēļ konstrukcijā jāceļ vairāk spāres, tādējādi ieteicamā atstarpe ir 50 cm. Spārēm virsū nāk latojums, uz kura tiek uzklāts attiecīgais jumta segums.
Stiprinājums
Sienas un pamats savā starpā tiek sastiprināti ar metāla leņķiem un enkurnaglām. Celtniecības procesā nedrīkst aizmirst diagonāles (vējstutes), kas nodrošina konstrukcijas stabilitāti. Parasti tās liek stūros, atkarībā no šķūņa garuma. Malkas šķūņa jumta konstrukcijas atbalstīšanai izmanto mūrlatu.
Durvis
No sienu apšuvuma dēļiem un eņģēm pašrocīgi var uztaisīt arī durvis. Durvju platumu vajadzētu izvēlēties sākot no 80 cm. Arī durvīm, lai tās nesašķobītos, ir jāuzliek diagonāle. Visērtāk būtu, ja tās vērtos uz abām pusēm, tādējādi nesagādājot problēmas malkas ievešanai vai izvešanai ar palīg transportu – ķerru vai mini traktoru.
Raksts tapis sadarbībā ar:
Četras durvis, SIA
"Kalnmaļi", LV-4232, Rencēnu pagasts,
Burtnieku novads, Latvija
Tel.: 29484912 (Kārlis); 29424898 (Ints)
E-pasts: info@4durvis.lv
Mājas lapa: www.4durvis.lv