Man ir liela pietāte pret būvniekiem praktiķiem, kas ir "zobus atkoduši" būvniecībā un būvniecību saprot no visām pusēm

Foto: Man ir liela pietāte pret būvniekiem praktiķiem, kas ir "zobus atkoduši" būvniecībā un būvniecību saprot no visām pusēm; autors: Man ir liela pietāte pret būvniekiem praktiķiem, kas ir "zobus atkoduši" būvniecībā un būvniecību saprot no visām pusēm

Jūs šajā darbā strādājat jau samērā ilgu laiku un esat pieredzējusi sadarbību ar vairākām valdībām. Ar kuru no valdībām Jums bijis vieglāk sastrādāties, kura vairāk respektējusi būvniecību?
Vispirms jāsaka, ka mēs neesam politiķi, bet profesionāļi, kas dara savu darbu. Politiķi var ietekmēt mūsu darbu, vienīgi nosakot prioritātes un galvenos virzienus nozarē. Katram ministram savā darbā ir bijušas savas prioritātes. Tā kā būvniecība vispirms ir valsts nacionāla iekšēja lieta un tikai pēc tam starptautisku interešu objekts, tad ilgu laiku būvniecība nebija šajā ministrijā prioritāra. Tomēr ministriem rodas arvien lielāka interese par būvniecību, jo būvniecība jau vairākus gadus ir viena no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Nozares devums iekšzemes kopproduktam vidēji ir 6%. Būvniecības produkcija joprojām pieaug straujāk nekā iekšzemes kopprodukts valstī, pieaug arī nodarbināto skaits būvniecībā un ar to saistītās nozarēs. Tas, savukārt, veicina citu nozaru attīstību un valdības interesi par būvniecību.

Kā izpaužas šī interese?
Valdība, piemēram, ir izdevusi rīkojumus administratīvo šķēršļu samazināšanai būvniecībā. Esam nopietni strādājuši pie būvniecības procedūras vienkāršošanas. Tajā pašā laikā redzam, ka praksē labās idejas un obligātās nostādnes īstenojas ļoti gausi. Gan pašvaldību, gan izpildītāju līmenī - tā ir problēma. Tādēļ nākotnē nopietni jāaktivizē pašvaldību būvvalžu un Valsts būvinspekcijas darbs.
Pašreizējais ministrs kā prioritāti ir definējis mājokli. Šajā periodā mājoklim tiešām ir pievērsta liela uzmanība. Mēs Ministru Kabinetā (MK) esam aizstāvējuši Mājokļu īres un institucionālās sistēmas pilnveidošanas koncepciju. Šis process bija sarežģīts, jo paralēli strādājām pie likuma "Par dzīvojamo telpu īri". Pamatojoties uz grozījumiem šajā likumā izstrādāti un akceptēti divi MK noteikumi "Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika" un "Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu". Sagatavoti un MK akceptēti grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu".
Kopā ar banku pārstāvjiem izskatām un pilnveidojam mājokļu kreditēšanas noteikumus. Akcentus liekam uz daudzdzīvokļu māju renovāciju. Mājokļu programmas ietvaros risinām jautājumu, kā paplašināt kredīta ņēmēju loku. Piedāvājam veidot garantiju fondu, kurā valdība varētu sākotnēji investēt zināmus resursus.

Kā Jums šķiet, cik lielā mērā politika ietekmē būvniecību?
Tas ir filozofisks jautājums - mēs varam runāt par politikas ietekmi uz jebkuru nozari. Es negribu akcentēt savu viedokli. Katrā ziņā ietekme ir noteikti. Būvniecībā tiek apgrozīti lieli līdzekļi, investīcijas ir vairāk nekā 400 miljoni Ls gadā. Tas pierāda, ka būvniecība ir ietekmīga sfēra. Gribas cerēt, ka būvniecība nebūs bremzējošs vai nevēlams faktors veiksmīgiem politiskiem risinājumiem nākotnē.

Ko Jūs gaidāt no jaunās valdības?
Skatoties retrospektīvi, ar gadiem katra valdība par būvniecību interesējas arvien vairāk, un jācer, ka tā tas arī turpināsies. Ceru, ka jaunā valdība būvniecībai pievērsīs vēl lielāku vērību, ka īstenosies šogad 20.augustā pieņemtās Būvniecības nacionālās programmas nostādnes. Šajā programmā ietverts viss būtiskākais: tiesiskā bloka un uzņēmējdarbības vides sakārtošana, konkurētspējīga būvniecība un būvmateriāli, ko ražo vietējie uzņēmumi. Mums ir svarīgi, lai jaunā valdība liktu akcentu uz būvnieku interešu aizstāvēšanu. Jau gandrīz 2 gadus eksporta - importa bilance būvniecības nozarē Latvijai ir pozitīva. Šogad būvniecības pakalpojumus eksportējam 1,3 reizes vairāk, nekā importējam - tas iepriecina.
Aktuāls ir jautājums, ko darīt ar nepabeigtajām būvēm? Arī būvniecības izglītība prasa sakārtošanu - pietrūkst speciālistu dažādos līmeņos. Augstskolu beidzēji nav spējīgi tūlīt iekļauties būvtirgū. Visus šos gadus valdība nav sekmējusi būvzinātnes attīstību.
Ko mēs gaidām no jaunās valdības? Gaidām, lai valdība palīdzētu jau definēto lietu attīstībai. Ja nē, lai netraucē mums strādāt, jo kopā ar profesionālām sabiedriskajām organizācijām mēs zinām, kā turpināt virzību. Noteikti gribētos, lai viss, ko esam plānojuši, īstenotos pēc iespējas straujāk.

Kā jūs vērtējat kvalitāti, kādā šobrīd strādā mūsu būvnieki?
Padomju laikā arhitektūras un būvdarbu kvalitāte bija pēdējā vietā. Uz kvalitātes rēķina ekonomēja gan materiālus, gan darbaspēku. Līdz ar to mums joprojām ir lielas problēmas ar daudzām tolaik celtām ēkām. 90-to gadu vidū, sākot attīstīties konkurencei būvniecībā, bija prieks redzēt, kā Latvijas būvnieki cenšas arvien labāk padarīt savu darbu. Daudzi brauca uz ārzemēm mācīties, apguva jaunas tehnoloģijas, ņēma kredītus, domāja, pūlējās, centās sevi pierādīt. Pieaugot pasūtījumu apjomiem, laiks, ko veltīt vienam objektam, kļūst arvien mazāks. Termiņi tiek limitēti ļoti, īpaši tas attiecas uz skolu renovācijām. Līdz ar to arvien biežāk parādās neapmierinātība no pasūtītāju puses. Gadās sūdzības par brāķi dažādos būvniecības procesa posmos - gan projektēšanā, gan būvdarbos. Ir tādas būvfirmas, kas domā par kvalitāti, par kvalitātes vadību, cenšas iegūt kvalitātes vadības sertifikātus. Tā ir pozitīva tendence.

Vai jums ir informācija par konkrētiem gadījumiem, kad ir pieļauts brāķis būvniecībā?
Normatīvās prasības nosaka tādu būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas kārtību, kuru ievērojot nevajadzētu parādīties defektiem veiktajos būvdarbos. Informācija par sliktu darbu kvalitāti pie mums nonāk, tomēr nav ziņu par visiem gadījumiem.

Vai esat gatavi to izpaust plašākai sabiedrībai?
Ir informācija, kas tā vai citādi tāpat izskan no pirmavotiem. Brāķa novēršanai jāpatērē daudz vairāk pūļu un līdzekļu nekā tas būtu nepieciešams, godprātīgi veicot savu darbu. Būvfirmas to dara par saviem līdzekļiem, tādejādi jau saņem zināmu sodu par pieļautajām kļūdām. Domāju, ka šoreiz nebūtu korekti minēt kādu konkrētu firmu.
Par izpildītāju kļūdām ir atbildīgas konkrētas fiziskas personas, kurām ir pastāvīgas prakses tiesības pēc sertifikāta saņemšanas: gan projektētājs - arhitekts, inženieris, gan būvdarbu izpildītājs - būvdarbu vadītājs, būvuzraugs un citi. Šos sertifikātus piešķir uz laiku 1-5 gadiem ar Ministru Kabineta rīkojumu pilnvarotas profesionālās sabiedriskās organizācijas. Sertificēto speciālistu saraksts ir publicēts un pieejams arī Būvniecības departamentā. Nopietnu pārkāpumu gadījumā sertifikātu var anulēt, par ko tiek dota informācija presē. Savukārt būvuzņēmumiem licences tiek izsniegtas uz laiku 1-5 gadiem atkarībā no iepriekšējā periodā licences darbības laikā veikto darbu apjoma, kā arī atsauksmēm par izpildīto darbu kvalitāti.

Kā Jūs vērtējat - cik labi būvniecības nozares pārstāvji pārzina likumdošanu - savas tiesības un liegumus?
Ja Būvniecības departamenta darbības sākumā, kad aptaujājām būvfirmas par šķēršļiem uzņēmējdarbībā, kā problēma bija nepilnīga likumdošanas bāze, tad šobrīd tā ir likumdošanas nepārzināšana vai neievērošana. Vēl pirms pāris gadiem gadījās sastapt praktizējošus un sertificētus arhitektus, kuri nezināja, ka ir tāds Būvniecības likums. Laiku pa laikam jūtams, ka cilvēki slikti zina pēdējo gadu laikā likumdošanā veiktās izmaiņas. To bieži vien nezina pat valsts institūciju darbinieki. Daudzi projektētāji un pasūtītāji joprojām paklausīgi izpilda tehnisko noteikumu izsniedzēju institūciju nepamatotās prasības saskaņot būvprojektu risinājumus. Grēko arī valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuru funkcijas saistītas ar būvniecību, nosakot nelikumīgus izcenojumus par tehnisko noteikumu izdošanu. Tomēr kopumā pašreizējie aptaujas dati rāda, ka likumdošana nav šķērslis uzņēmējdarbībai būvniecībā.

Kāda ir Jūsu personīgā vēsture, kā nonācāt šeit departamentā?
Es nešaubījos savā profesijas izvēlē. Man jau skolas laikā labi padevās matemātika, fizika un ķīmija, labprāt zīmēju. Domāju par arhitektūru, bet, kritiski izvērtējot savas iespējas, izvēlējos būvinženiera specialitāti. To es nenožēloju. Visu savu mūžu esmu strādājusi būvniecības jomā - sākotnēji zinātniski pētnieciskajā institūtā, jo bija interese par zinātni. Pēc tam strādāju būvprojektēšanā, bet vislielāko pieredzi un pārskatu pār būvniecības nozari kopumā guvu, strādājot būvprojektu ekspertīzē. Kopš 1994. gada, kad nodibināja VARAM Būvniecības departamentu, konkursa kārtībā (izkonkurējot 8 vīriešus) kļuvu par departamenta direktori. Man ir interesanti strādāt un redzēt reālu sava darba rezultātu. Ceru, ka esmu palīdzējusi saviem kolēģiem profesionāliem būvniekiem sakārtot nozari, labāk izprast procesus, uzticēties valsts iestāžu darbiniekiem. Visi mūsu departamenta darbinieki ir entuziasti un strādā, lai būvniecības lietas valstī attīstītos pēc iespējas straujāk.

Būvniecība ir diezgan smaga un vīrišķīga nozare. Kā Jūs kā sieviete šeit jūtaties? Vai tas, ka esat sieviete palīdz vai traucē strādāt?
Es domāju, ka tas man palīdz. Īpaši sākumā, kad nejutos droša un varbūt atbildīgajā darbā taustījos. Man ir liela pietāte pret būvniekiem praktiķiem, kas ir "zobus atkoduši" būvniecībā un būvniecību saprot no visām pusēm. Esmu centusies uztvert svarīgāko un virzošo. Dažkārt, kad es kaut ko tīri profesionāli neizpratu līdz galam, būvnieki man deva zināmas atlaides par to, ka esmu sieviete. Domāju, ka profesionāļu uzticību tomēr esmu attaisnojusi... Bez šaubām, man ir interesanti strādāt ar vīriešiem. Neesmu no tām sievietēm, kam ir mīksts raksturs. Reizēm man ir pārmetuši pat skarbumu. Uzskatu, ka šajā darbā tas nebūt nav tas sliktākais. Un tomēr savā dvēselē esmu sievišķīga.

Linda Tunte,
www.building.lv