"Man patiesībā nebija skaidras idejas, ar ko tieši varētu sākt," tagad atceras celtniecības un apdares materiālu tirdzniecības kompānijas "Ripo International" direktors Uģis Ārents
Foto: "Man patiesībā nebija skaidras idejas, ar ko tieši varētu sākt," tagad atceras celtniecības un apdares materiālu tirdzniecības kompānijas "Ripo International" direktors Uģis Ārents; autors: "Man patiesībā nebija skaidras idejas, ar ko tieši varētu sākt," tagad atceras celtniecības un apdares materiālu tirdzniecības kompānijas "Ripo International" direktors Uģis Ārents |
| Uģis Ārents |
Kāda veida būvmateriālus piedāvājat?
Cenšamies tirgot tādus materiālus, ko citi nepiedāvā vispār, vai arī to dara tikai nedaudzi. Protams, joprojām ļoti veiksmīgi, piemēram, pārdodam IKO bituma šindeļus, ar kuriem pirms 9 gadiem būtībā sākās mūsu kompānijas vēsture, un kuriem pašlaik ir diezgan liela konkurence. Cilvēki tagad labi zina, kas tas tāds par materiālu ir, un atzinuši par Latvijas apstākļiem piemērotu jumtu materiālu.
Runājot par sākumu, jāmin iekārtie griesti, kuri tolaik bija statusa, modes apliecinājums. Pašlaik praktiski vairs tos nepiedāvājam, jo līdz minimumam zudis pieprasījums. Ja 1994.-95.gadā pārdevām 6-8.000 kv.m mēnesī, tad pašlaik - 3.000 kv.m gadā! Tas izskaidrojums ar pārorientāciju uz citiem pieejamiem apdares materiāliem, modes tendenču mainību interjeros utt., arī ģipškartona plākšņu lētumu, jo to ražo tepat Latvijā, tāpēc iekārtie griesti vairs nav tik aktuāli. Meklējot jaunu produktu šajā jomā, atradām augstas kvalitātes, Vācijā ražotus, laminētos sienu un griestu paneļus dažādās rakstu un struktūras variācijās, ko sākam piedāvāt Latvijas pircējam. Tirgus gan ir samērā piesātināts šajā jomā, tāpēc vairāk orientējamies uz īpašu dizainu izstrādi, ne apjomiem. No tiem pašiem ražotājiem, "Terhurne", iegādājamies arī tik populāro laminēto parketu ar jauno "click" sastiprināšanas metodi. Tas nav ļoti lēts, bet patiešām augstvērtīgs izstrādājums, turklāt - īpaši ciets.
1996.gadā vieni no pirmajiem sākām pārdot bīdāmo durvju sistēmas un iebūvētos skapjus, kas tagad ir pašsaprotama lieta daudzās mājās. Patlaban esam attīstījuši savu ražotni tik tālu, ka paši arī laminējam detaļu maliņas. Arī šo lietu sākumā šaubīgi pētīja, vaicājot, kur un kā var izmantot, kāpēc tik augsta cena utt. Patlaban cenas ir kritušās un sasniegušas savu optimālo robežu attiecībā - veikala mēbele un tieši vajadzīgajos izmēros izgatavots un iebūvēts skapis ar bīdāmām durvīm.
Unikāla ir mūsu piedāvātā siltumizolējošo betona veidņu būvniecības sistēma AAB (Kanāda). To veido Lego klucīšiem pielīdzināmi putupolistirola paneļi ar plastikāta ribām. No šīs sistēmas izveido ēkas karkasu, un pēc tam vidū iesūknē betonu. Mājai nav vajadzīga ne papildus siltumizolācija, ne tvaika barjeras, ne ģipškartona statņi - tas viss jau ir ietverts AAB sistēmā. Ar šo sistēmu esam uzbūvējuši vairāk nekā 20 privātmājas un nesen noslēdzām līgumu par ķegļu (boulinga) centra ārsienu celtniecību Lielirbes ielā pretī jaunatvērtajam tirdzniecības centram "Spice". Salīdzinot ar citiem bloku veidiem, ēkas no AAB sistēmas ir nedaudz dārgākas, taču sadārdzinājums atmaksājas aptuveni 3 gadu laikā, jo ēkai ir paaugstināta siltumtaupība. Ar gāzi apkurinātas 300 kv.m lielas šādas mājas izmaksas ziemā ir aptuveni Ls 30,- mēnesī, turpretī no citiem cementa blokiem būvētās ēkas - Ls 40-50, tomēr Latvijā uz to vēl raugās ar skepsi. Tam ir vairāki izskaidrojumi, pirmais - pirms zināma laika privātmāju būvētāji neparko negribēja izmantot to, kas ietver sevī betonu un pastiprināti pievērsās kokam. Kaislībām rimstot, nāca sapratne par Latvijas apstākļos būvēta koka karkasu māju trūkumiem, tāpēc sāka pievērsties keramzītbetona, gāzbetona u.c. blokiem, līdz atkal aprada ar cementu, betonu. Otra faktors ir lielais mūrnieku skaits, tāpēc darba izmaksas šādam būvēšanas viedam joprojām ir zemākas.
Ārējās apdares plastikāta dēlīšu (saidingu) jomā nebijām paši pirmie, tomēr arī šo produktu ievedam diezgan sen. Tas ir patiešām lielisks izgudrojums, kas palīdz maksimāli lēti un ērti veikt ēkas ārējo rekonstrukciju, turklāt arī ilglaicīgs - 50-60 gadus turēs droši. Domāju, ka šī materiāla iespējas ne tuvu nav izsmeltas un perspektīvā vēl attīstīsies.
Vēl mums ir tāds jauns materiāls kā ķieģeļflīzes, ko izgatavo no silikāta, un kas atdarina dažādu ķieģeļu vai tēsta akmens struktūru. Izmanto māju, kamīnu, atsevišķu sienas daļu, sētas stabu, skursteņu apdarei, - iespējas patiešām plašas. Var izvēlēties starp 12 veidiem, katram no kuriem ir no 2 līdz 16 krāsojuma paveidi.
Visbeidzot - garāžu vārti, kurus līdz 1999.gadam ievedām no Kanādas, bet patlaban ražojam paši. Cena kanādiešiem bija ļoti laba, taču piegādes termiņi... Tagad no Eiropā ražotām detaļām izgatavojam šeit pat, turklāt ne tikai individuāliem pasūtītājiem, bet arī firmām, kuru pamatprofils ir vārti, žogi utt. Šī arī ir ļoti perspektīva niša, kas liek mums paplašināties un nākamgad atvērsim jaunu ražotni gan vārtiem, gan bīdāmajām durvīm blakus jau esošajam būvsalonam Katlakalna ielā 11.
Tātad nodarbojaties ne tikai ar būvmateriālu pārdošanu, bet arī ceļat?
Precīzāk, to dara otra mūsu kompānija - "2AB".
Jūsu uzņēmumā ietverts Kanādas vārds...
Līdz 1998.gadam piedāvājām tikai Kanādas kompāniju produkciju. Pašlaik šīs valsts izstrādājumi veido vairs kādus 30% no kopējā apjoma, un pārējo aizņem Eiropas firmās ražotais. To noteica ne tika daudz cenu attiecība, kā piegāžu operativitāte, vēl -sertifikācija, ko no Eiropas uzņēmumiem vienkāršāk iegūt.
Kā atrodat jaunus ražotājus, piegādātājus?
Praktiski visi atrasti lielajās būvniecības izstādēs. Pagājušajā gadā bijām Minhenē, kur izstāde kopumā īpašu iespaidu neizraisīja, jo nebija nekā konceptuāli jauna, bet 3 minūtes pirms aizbraukšanas ieraudzījām tās kompānijas stendu, no kuras tagad iepērkam jau pieminētos laminētos izstrādājumus. Pirms gadiem četriem bijām Parīzes izstādē, kurā atradām atsevišķus izstrādājumus ar pievilcīgiem nosacījumiem, taču... Pirmkārt apstiprinājās fakts, ka franči neparko negrib runāt angliski, otrkārt - piegāžu plūsma no šīs valsts nav tik intensīva. Tagad šos izstrādājumus iepērkam citās zemēs.
Internets arī ir nozīmīgs avots, kurā meklējam specifisku detaļu vai materiālu ražotājus, piegādātājus, to cenas.
Kas ir Jūsu produkcijas lielākie noņēmēji - veikalnieki vai būvnieki?
Pamatā jau būvnieki. Mums gan ir liels bīdāmo durvju un iebūvēto skapju tirdzniecības tīkls, ko veido gan izplatītāji, gan veikali.
Kādas ir Jūsu domas par būvniecības pašreizējo attīstību Latvijā?
Jā, patlaban attīstība ir patiešām laba. Mēs manāmi izjutām Krievijas krīzi, pareizāk - tās sekas 1999.gadā, kad daudzi bija uzsākuši būvēt, bet nespēja turpināt.
Problēmas, ar kurām saskaraties savā darbā?
Agrāk ļoti daudz laika aizņēma produktu izskaidrojums. Līdz pat 1997.gadam tika taujāts par bituma šindeļiem - no kā izgatavo, kādas tā īpašības, vai tiešām der mūsu klimatam u.c. Tagad to visi zina vai ir pārliecinājušies no kādiem piemēriem. Līdzīgi noticis ar visiem mūsu produktiem, kas ienāca kā jaunums Latvijas tirgū. Pašlaik šī skaidrošanas darba kļuvis jūtami mazāk, un pat no provinces ierodas klienti ar konkrētiem jautājumiem par atsevišķu veidu pieejamību, ne izmantošanas specifiku vai izmēriem un biezumu.
Un kā ar muitas lietām?
Runājot par muitas lietu kārtošanu, jāsaka, ka, salīdzinot ar 90.gadu sākumu, stāvoklis ir ļoti mainījies. Saprotams, ka tad jauna bija gan valsts, gan muita, gan daudzie materiāli, tāpēc visu izprast muitniekiem nemaz nebija iespējams. Administrējošo likumu jomā, pēc kuriem procesi notiek joprojām, gan šķiet, ka vēl daudz darāmā. Kopumā man nav īpašu iebilžu pret valsts iestādēm, tomēr mazliet juceklīga situācija izveidojusies sertifikācijas jomā. Likumi nav izstrādāti, tiek izsniegti pagaidu sertifikāti, iepriekšējos anulējot, trūkst laboratoriju, kurās varētu veikt materiālu testēšanu u.c. Galu galā būvniekiem nav precīzas informācijas par to, vai konkrētam materiālam jābūt sertificētam, vai nē, tāpēc viņi pieprasa sertifikātu ikvienam materiālam ko izmanto būvē, un mēs esam spiesti tērēt papildu līdzekļus, sertificējot visus izstrādājumus pēc kārtas. Tas varētu būt viens no visnesakārtotākajiem jautājumiem būvniecībā.
Cik liels ir Jūsu kolektīvs?
1994.gadā bijām pieci, tagad - 30. Līdz trim pieaudzis veikalu skaits, atvērta ražotne, drīz būs vēl viena - tas viss prasa jaunus cilvēku resursus.
...un vecuma amplitūda?
25 līdz 35 gadi, tātad kolektīvs jauns un ir interesanti strādāt.
Kāds bija Jūsu karjeras ceļš līdz pašreizējam amatam?
Mācījos LU Pedagoģijas fakultātē darbmācības novirzienu. Pirms tam 2 gadus studēju angļu valodu, taču tas izrādījās pārāk akadēmiski, tomēr noderīgi vēlākajā darbā. Pēc mācībām aptuveni gadu strādāju daudznozaru firmā "BPA", kas, kā jau gandrīz visi 90.gadu sākumā, pirka un pārdeva gandrīz visu. Tur mēģināju pārliecināt vadību iepirkt pirmo bituma šindeļu kravu, jo, pateicoties privātajam Kanādas apmeklējumam, bija iegūti kontakti, tomēr produkts prasīja, lai ar to iepazīstinātu Latvijas pircēju. Tajā laikā jau bija tikai ruberoīds. "BPA" vadība tomēr uzskatīja, ka sākumā jāpārdod, un tikai tad jāpasūta krava. Tā nu mūsu ceļi šķīrās un 1993.gadā izveidojām ASV un Latvijas kopuzņēmumu "Ripo International". Kāpēc "Ripo"? - Ne ļoti oriģināla doma, bet tomēr - Ri no Rīgas; po- no Portlandes, kur dzīvoja viens no mūsu partneriem. Nosaukumā noteikti vajadzēja burtu R, jo tie esot labāk skanoši nosaukumi.
Pirmo šindeļu kravu atsūtīja, bet atklājās, ka Latvijā nav nepieciešamā naglu veida. Pasūtījām atkal jaunu šindeļu kravu, šoreiz ar naglām, ventilāciju utt.. Tā nu pamazām, pamazām, līdz pašlaik jau saņemam pa kravai nedēļā, kaut arī daudzi toreiz teica: "Tas tak? tas pats ruberoīds vien ir! Kāpēc tik dārgiģ" Dzīvē viss mainās.
Kāds vadītājs esat?
Domāju, ka humāns. Visiem šeit ir pietiekami augsta atbildības sajūta, tāpēc nav vajadzības īpaši regulēt vai kontrolēt darbu. Protams, nedaudz pieskatām nodaļu vadītājus, sniedzam vispārīgās nostādnes, taču katrs šeit zina, kāpēc strādā. Atsevišķi, starp citu, strādājama ar pārdevējiem, kas pakļauti tieši direktoriem, nevis kādas nodaļas vadītājiem. Minot kadru mainību, pa šiem gadiem tikai 3 cilvēki aizgājuši, turklāt viens no tiem atgriezies. Protams, neesam jau vēl tik daudz lai būtu liela kadru mainība, taču, attīstoties un pieaugot cilvēku skaitam, attieksme vairs nav tik personiska pret katru strādājošo un situācija var mainīties. Tas gan ir pilnīgi normāli.
Ar ko nodarbojas Jūsu kundze?
Viņa vada mūsu firmas interjera salonu "Mājas Stils" Lāčplēša ielā 16. Sanāk, ka pašreiz mūsu kompānija ir tāds draugu un ģimenes uzņēmums. Iespējams, ka tieši tāpēc tik ilgi pastāvam, jo no 90.gadu sākuma nav nemaz tik daudz to firmu atlicis, kas nebūtu mainījušas ne vadību, ne nosaukumu, ne virzienu. Nav jau tā, ka viss iet gludi un nebūtu problēmu, ko risināt, bet jūs jau zināt, ka cilvēki dažkārt tās izdomā paši. Kāds gudrais teicis - tāpēc jau mēs radām problēmas, lai tās risinātu.
Kas ir Jūsu aizraušanās ārpus darba?
Vēlreiz darbs! (smejas) Nav jau nekā īpaša: patīk uzspēlēt basketbolu, šad tad - pasist ķegļus, katru gadu braucam uz kalniem slēpot. Protams, daudz laika aizņem ģimene, un brīvdienas parasti pieder tai. Meitas bez mācībām vēl dzied, dejo kolektīvā, tā, ka viņām brīžam ir noslogotākas dienas nekā man.
Pirmajos gados jau strādājām no tumsas līdz tumsai bez jebkādas atelpas, taču tagad daudz kas ir sakārtojies un aizvien vairāk laika var veltīt kam citam. Laiks ģimenei ir jāatrod, jo, kas gan mēs bez tās būtuģ
Juris Rudens
www.building.lv