Man patīk nestandarta risinājumi, domāšanas veids

Foto: Man patīk nestandarta risinājumi, domāšanas veids; autors: Man patīk nestandarta risinājumi, domāšanas veids

Lai arī speciālistiem "OK Būvmateriāli" pazīstami kā samērā plašas t.s. "smago" būvmateriālu gammas tirgotāji, kas laiku pa laikam vēl piepulcē kādu tirdzniecības marku vai preču grupu, tomēr galvenā tirgus niša paliek nemainīga - betona remonta, aizsardzības un hidroizolācijas materiāli, betonēšanas piederumi, instrumenti utt.
Par būvmateriāliem, kompānijas attīstību, tirgus pārmaiņām, bet galvenais par savu komandu sarunā ar uzņēmuma direktoru Jāni Vītolu.

Kurus produktus Jūs vēlētos īpaši akcentēt?
Būtībā tos, ar kuriem sākām un joprojām esam jomas līderi. Sākot no ierobežotājiem betona aizsargslāņa iegūšanai, sienām, pārseguma konstrukcijām, plātnēm, grīdām utt., līdz betona remonta, hidroizolācijas, injekcijas materiāliem un palīginstrumentiem to iestrādei, kā arī bentonītmālu hidroizolācija, kas tagad jau izmantota virknē zīmīgu objektu.
Vēl īpaši gribētu izcelt salīdzinoši nesen pārstāvēt sāktās "Ralston" krāsas, par kurām informējām arī ar www.building.lv starpniecību.

Krāsu tirgus šķiet gana piesātināts. Ja jau esat nolēmuši kādu zīmolu pārstāvēt, tā produkcijai jābūt vai nu īpašai, vai patiesībā konkurence vēl nav nemaz tik asa?
Manuprāt, tomēr pēdējais. Pirms šī soļa veicām savu analīzi, un arī Holandes firma ("Ralston") bija to darījusi, saskatot skaidru perspektīvu. Protams, uzsākot jebkuru projektu, un arī tā gaitā jāiegulda milzīgs darbs, bet uzskatu, ka rezultāts ir sasniedzams. Man nav nekādu ilūziju par kādu ātru tirgus daļas iekarošanu, taču redzu, ka klients no konkurences ir tikai ieguvējs. Ne es pats, ne mūsu kolektīvs nav baidījušies izaicinājuma, pārmaiņu, darba. Ja tikai sēdēsi atgāzies krēslā un cerēsi, ka ar skanīgu produkta vārdu pietiks, lai klienti plūstu straumēm, ātri vien būsi uz sēkļa.

Apdares materiāli tomēr nav jūsu uzņēmuma zīmīga preču klāsta sastāvdaļa. Vai nākotnē paredzēts šo jomu paplašināt?
Paplašināšanās nav jāpārvērš par pašmērķi. Katru produktu, pirms tā potenciālas pievienošanas, rūpīgi analizējam no visiem aspektiem: pieprasījuma, tirgus piesātinātības, ražotāju piedāvājuma un ieinteresētības, tai skaitā arī no loģistikas, uzglabāšanas un darbaspēka resursu rakursa. Pirms lūkojies pēc kā jauna, sakārto visu esošo. Pagājušajā gadā strādājām pie servisa, konsultāciju līmeņa celšanas, pārcēlāmies uz jaunām telpām, tāpēc šogad varējām atļauties vienu jaunu specializēto produktu – krāsas. Idejas jau ir vienmēr, bet viss prasa izpēti un apdomu.
Būvniecības apjomi turpina pieaugt, un mums jāspēj jebkuram klientam nodrošināt maksimāli individuālu pieeju. Pagājušajā gadā ieguvām jaunas telpas un šķita, ka tagad kādam laikam pietiks. Pagājis gads un jau kļūst par šauru – tik dinamiski attīstāmies.

Tā kā pamatklientūru veido lielie būvniecības uzņēmumi, to personāls ir arī gana prasīgs un zinošs, vai ne?
Tā ir. Īpaši projektu vadītāju līmenī arī mazāka ranga būvfirmās ir ļoti prasmīgi, pieredzējuši, racionāli un izdomas bagāti speciālisti. Īpaši pēdējo gribu uzsvērt – ja betonē Vācijā, tad atvēruma izveidei sienā parasti izmanto tikai gatavus šablonus, kamēr mūsējiem būs 5-6 varianti, kā to dabūt gatavu. Problemātika, manuprāt, ir aktuāla zemākajā darbinieku līmenī – jo īpaši saskaramies ar bezatbildību un attiecīgu tehnoloģisko norādījumu neievērošanu. Gadās komunikācijas problēmas, kādēļ labi nodomi, risinājumi nenotiek kā ieplānoti, bet labošana, pārtaisīšana no jauna vienmēr ir darbietilpīga un dārga.

Vēl jau asā konkurence, kad nosola uzcelt lēti un tad izrādās, ka, visur ievērojot korektas tehnoloģijas to nemaz nav iespējams.
Projektētāji jau parasti visu saplāno pareizi – ne par daudz, ne par maz, bet tieši tā - problēmas sākas būvniecības procesā. Lielākos projektos mūsu produkti veido tikai daļu, tāpēc nevaru runāt par visu no A līdz Z, taču ir būtiskas nianses. Piemēram, hidroizolācijas materiāli, ko pārstāvam – Vācijā, Šveicē celtnieki darbojas ne tikai pēc "dubults, bet pat pieckāršs neplīst" principa, kas Latvijā patiesībā nemaz nebūtu vajadzīgs, jo nesamērojami palielinātu būvizmaksas. Šādas zināšanas jau nāk tikai ar gadiem, uzkrāto pieredzi. Būdams izplatītājs, sākotnēji arī vadījos pēc priekšrakstiem, bet strādājot ar būvniekiem, savstarpēji iepazinām produktu īpašības, reālās iespējas, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Specializēto materiālu jomā jau parasti vienmēr ir risinājumu variācijas iespējas, atšķirībā no tradicionālajiem.
Lai iepazīstinātu ar iegūto pieredzi, vai pat dažkārt salīdzinātu, rīkojam seminārus par mūsu pārstāvētajiem produktiem, to īpašībām, darba specifiku. Lietotājiem jāzina, kādas sekas var būt kļūdām, tehnoloģijas neievērošanai.

Vispārzināma ir maksājumu problemātika, ko konkurence līdz šim kaut kādā veidā veicinājusi. Cik aktuāli tas ir Jūsu vadītājam uzņēmumam?
Stājoties Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijā, vēlējos runāt par šo problēmu un domāju ierosināt veidot nemaksātāju "melno sarakstu". Izrādījās, ka tāds zināmā stadijā jau ir, taču tā pastāvīga aktualizēšana un pats galvenais – lietošana – ne vienmēr tiek veikta. Bet no tā nevienam būvmateriālu tirgotājam galu galā nebūs izdevīgāk, ja apkrāps vienu, tad aizies pie cita utt. Cīnoties it kā par pasūtījumu, mēs paši rokam sev bedri. Vismaz es cenšos respektēt pieejamos datus un pie mums firma, kas ir kur citur parādā, bez priekšapmaksas neko nevar iegādāties. Protams, var būt izņēmumi, piemēram, labi zināms klients, kuram ir īslaicīgas grūtības, un ar kuru vienojamies par nosacījumiem un termiņiem, taču kopumā mēs strikti respektējam finansu vēsturi.

Kāda ir bijusi Jūs karjera šajā uzņēmumā?
Patiesībā samērā vienkārša. 90.gados strādāju uzņēmumā "Kalnozols Celtniecība", kur jau biju sevi pierādījis būvdarbu vadītāja palīga amatā, un 1999.gadā tolaik pavisam jaunajā firmā "OK Būvmateriāli" saņēmu uzaicinājumu kļūt par tirdzniecības projektu vadītāju, ko arī pieņēmu. Tolaik bijām tikai 3 cilvēki – direktors, finansu direktors un es. Mazliet sentimentāli jau tagad izklausās, atceroties kā priecājāmies par pirmo pasūtījumu Ls 300 vērtībā... Tā pamazām attīstījāmies līdz uzņēmuma direktors saņēma piedāvājumu augstākam amatam, bet savukārt es - "OK Būvmateriāli" direktora amatam. Labi zināju firmas mērķus, virzību, tāpēc neatteicos. Man vienmēr paticis izmēģināt, riskēt, bet arīdzan bijusi iekšēja prasība pēc maksimāla rezultāta. Jāatzīst, ka esmu apmierināts ar savu izvēli un pateicīgs, ka man uzticējās. Drīz jau būs 3.gads, kopš vadu šo uzņēmumu, un šajā laikā iegūta milzīga pieredze.

Vai kas mainījies Jūs pašā?
Mazinās jaunības maksimālisms, esmu iemācījies analizēt, izsvērt darbību, nešķērdējot pūliņus un laiku velti, bet koncentrējoties uz mērķi. Kā futbolā – vari skraidīt no uzbrukuma uz aizsardzību, bet pēc 10 min jau būsi bez elpas. Tai pat laikā ir taču uzbrukuma un aizsardzības zonas, viduslīnija, vārti, kur katram spēlētājam ir savi pienākumi un uzdevumi, kurus norāda treneris. Domāju, ka esmu demokrātisks – uzklausu kolēģu domas, ierosinājumus, bet lēmumus pieņemu pats.

Esat zināma uzņēmuma gados salīdzinoši jauns vadītājs. Vai neuzskatāt, ka Jūsu karjera ir tā kā apstājusies?
Ziniet, es neesmu auksta aprēķina karjerists, kas sazīmējis amatu kāpnes un mērķtiecīgi cenšas pa tām traukties augšup, neizvēloties veidus un līdzekļus. Man patīk lietas iesākt un paveikt līdz galam, un "OK Būvmateriālos" redzu vēl tik daudz darāma, attīstāma.

Jūs pieņemat darbā un arī atlaižat cilvēkus. Kādas īpašības viņos vērtējat visaugstāk?
Grūti aprakstīt, kā man tas izdodas, taču cenšos rast zelta vidusceļu starp personīgajām un profesionālajām īpašībām. Var būt ļoti profesionāla persona, taču, ja nespēj sadarboties kolektīvā, visdrīzāk mums nekas nesanāks. Piemēram, Ziemassvētku balle mums nav obligāts pasākums – uz to brauc ar ģimenēm tāpēc, ka paši patiešām vēlas, un tā man šķiet ir vispareizāk. Būtu nožēlojami, ja ierastos tāpēc, ka jābūt un atviegloti nopūstos, kad varētu doties prom. Vēl loģiskā domāšana, spēja elastīgi un ātri risināt jautājumus savu pienākumu ietvaros.

Vai esat stingrs vadītājs?
Esmu demokrātisks, bet principiāls. Mani ir patiešām grūti nokaitināt, taču neizdarība, nepieciešamība atkārtot uzdevumu, gan var kādreiz laupīt pacietību. Ja apsoli, ka izdarīsi, ķeries pie lietas, nevis 2. un 3. reizi atrodi aizbildinājumus. Netiec galā? Nāc un saki, gan atradīsim kādu veidu palīdzēt, bet dari to laikus, nevis tad, kad visi termiņi jau galā.
Man patīk padotajiem likt domāt, iesniegt idejas, jo apzinos, ka nevaru būt zinošākais visās jomās. Tāpēc nejūtos aizskarts vai apdraudēts, ja risinājums nāk no nodaļas vadītāja, jo viņš taču savu niša pārzina vislabāk. Nevēlos pamācīt pacēlāja vadītāju iekraut un izkraut preci vai to izkārtot noliktavā, jo viņš to dara ik dienu un zina kā labāk. Turpretī, ja redzu, ka kaut kas iet greizi, tad gan iejaucos. Uzticies, bet pārbaudi.

Vai ieguldāt darbinieku apmācībā, kvalifikācijas paaugstināšanā?
Protams. Izvērtējam katra gada rezultātus un analizējam, kas varētu tos vēl uzlabot – kursi? apmācības? Arī pats izmantoju šādas iespējas. Teorija bez prakses – gandrīz neiespējami ko sasniegt. Prakse bez teorijas - it kā var tālāk tikt. Taču vislabāk, ja apvienots viens un otrs, laiku pa laikam papildinot mazinošos.

Vai darbinieku galvenā motivācija ir nauda?
Kad sāku, man būtiskāk šķita kompānijas virzība, potenciālā izaugsme un materiālai pusei tik lielu vērību nepiegriezu. Tāds sava veida patriotisms. Pēdējā laikā gan novēroju, ka kapitālisma aprēķins darbojas spēcīgi. Es savas spējas, zināšanas nododu uzņēmumam, un vēlos atbilstīgu atlīdzību. Viss jau ir pareizi. Kaut kādus baseinu abonementus, apdrošināšanas vai dāvanu kartes gan nepraktizējam – par labu darbu jāsaņem pienācīgs atalgojums, kuru savukārt lai katrs lieto kā vēlas. Diemžēl ir daļa cilvēku, kurus nekas nemotivē – maksā viduvēju algu, piešķir kompānijas auto un viņš vienkārši eksistē. Tas gan man nepatīk. Saprotiet pareizi – visi nekad nebūs firmu īpašnieki un korporāciju vadītāji, taču iekšējai dziņai pēc kaut kā vairāk, labāka, stabilāka jau nu vajadzētu būt.