Mana darba pamats bija un ir būvniecības nozares attīstība un reputācija.

Foto: Mana darba pamats bija un ir būvniecības nozares attīstība un reputācija.; autors: Mana darba pamats bija un ir būvniecības nozares attīstība un reputācija.

Intervija ar Viju Gēmi LR Vides ministrijas Valsts sekretāra vietnieci, Investīciju departamenta direktori.

Pirms 10 gadiem viņa izveidoja Būvniecības departamentu, iepriekš uzvarot konkursā vairāku vīriešu konkurencē. 10 gadu laikā viņas vārds kļuvis zināms ikvienam nozares profesionālim. Būvniecības departaments un tā vadītāja Vija Gēme vienmēr šķituši nedalāmi. Taču pavisam nesen pārsteidza ziņa, ka Gēmes kundze departamentā vairs nestrādās. Kā atzīst viņa pati, aizejot no departamenta, saistība ar būvniecību nebeidzas, tā turpinās jaunā kvalitātē. Joprojām, runājot par departamentu, Vija Gēme lieto vārdu "mēs". Kā vienmēr viņa ir jaunu ideju un plānu pārpilna.

Kāpēc Jus izlēmāt pamest darbu Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentā?
Mana darba pamats bija un ir būvniecības nozares attīstība un reputācija. Būvniecības departamentam sākotnēji izvirzītie galvenie uzdevumi ir izpildīti. Ir sakārtota vienotā sistēmā nozares likumdošana no jumta likuma līdz kabineta noteikumiem, un skaidri nosprausti tālākie normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanas mērķi. Darbs departamentā sakarā ar izpildāmo funkciju sašaurināšanos ir zaudējis tempu un jaunradi, kas bija visus iepriekšējos gadus. Man kā radošam inženierim (būvniekam nevis ekspluatētājam) šis ikdienišķums un ierēdnieciskā rutīna, kas atkārtojās mēnešiem ilgi kļuva apgrūtinoši. Radās vēlēšanās savu potenciālu izmantot aktīvāk, nekā to darīju pēdējos mēnešos departamentā. Iespējams, izšķirīgo soli es nebūtu spērusi tik ātri, bet Vides ministrs Raimonds Vējonis man izteica piedāvājumu strādāt par Valsts sekretāra vietnieci un Investīciju departamenta direktori. Lēmuma pieņemšana man nebija viegla. Tas bija liels iekšējs pārdzīvojums, jo biju kā saaugusi ar Būvniecības departamentu, kura darbiniekus labi pazīstu un zinu, ka varu uz viņiem paļauties. Šajā ziņā man joprojām ir žēl - bija veiksmīgs kolektīvs. Profesionālo būvnieku vidē bija izveidojušās labas lietišķās saites ar speciālistiem. Pēc ilgām pārdomām sapratu, ka ar manu aiziešanu patiesībā nekas nemainās - ievirzītas sliedēs lietas turpināsies. Atrodoties jaunajā darbā, sadarbību ar būvniekiem varēšu veidot vēl efektīvāk - būšu tuvāk praktiskajai būvniecībai. Tagad manas aktivitātes vērstas uz to, lai investīciju politika veidotos draudzīgāka būvniecībai.
Šeit redzu, kā daudzas svarīgas norādes, kas ir Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos un citos normatīvajos aktos, kuru izstrādē piedalījušies profesionāļi, nemaz nenonāk līdz izpildītājiem vai praksē tiek pielietotas tikai daļēji.

Tātad būvniekiem nav pamata uztraukties - tepat vien būsiet.
Protams. Darbs būvniecības jomā turpināsies, tikai citā kvalitātē. Noteikti sadarbosimies ar Būvniecības departamentu.

Vai, pieņemot lēmumu aiziet no Būvniecības departamenta, sava loma nebija arī pēdējā laika pārmaiņām, kas tur notika? Cik zināms, pārcelšanās uz Ekonomikas ministriju krietni traucēja departamenta darbam.
Lielā mērā biju pārsteigta, un daudzi mani ideāli sabruka brīdī, kad politiķi pieņēma lēmumu departamentu restrukturizēt un pārcelt Ekonomikas ministrijas pārziņā. Tieši tobrīd bijām uzsākuši racionālu virzību uz priekšu. Kopumā risinājām plānošanas, būvniecības un mājokļu lietas - šo trīs daļu kopums un līdzsvarota mijiedarbība ir loģisks priekšnoteikums veiksmīgai vides veidošanai, līdz ar to arī būvniecības nozares attīstībai. Bijām sākuši veidot sistēmu, kā attīstīt un intensificēt plānošanu, racionalizējot arī valsts sniegtās mērķdotācijas pašvaldībām. Intensīvi strādājām ar bankām par kreditēšanas jautājumiem. Daudzi svarīgi jautājumi patiešām veiksmīgi risinājās. Būvniecības departamenta pārcelšana uz Ekonomikas ministriju bija liels pārbaudījums departamentam. Ne mani, ne manus kolēģus, ne arī būvniekus vēl līdz šim nevienam nav izdevies pārliecināt, ka tas bija loģisks risinājums. Kopš pārmaiņām pagājis jau gads, un ir redzams, ka nekādu acīmredzamu ieguvumu nav. Daudzas veiksmīgi iesāktas lietas vienkārši ir apstājušās, sāk atgriezties arī agrāk novērstie administratīvie šķēršļi. Domāju, ka šis moments palēninās būvniecības rata griešanos. Pēdējā gada laikā mums nācās cīnīties vairāk tikai ar sekām konkrētās būvniecības situācijās, bet ne ar cēloņiem. Pieļauju, ka iepriekšējās pozīcijās, kad mums bija jāizjauc veiksmīgi strādājošs mehānisms, situācija būvniecībā var atgriezties pēc apmēram diviem gadiem. Tāpēc žēl, ka jāzaudē laiks.
Jā, es atzīstu, ka šie notikumi ļoti nomāca, taču nesalauza manu pārliecību, arī būvnieka radošo garu.

Ko pati sev personīgi uzskatāt par lielākajiem ieguvumiem departamenta laikā?
Mans profesionālais redzesloks būvniecības jomā ir nesalīdzināms ar to, kāds tas bija pirms 10 gadiem. Visu šo laiku, veidojot būvniecības politiku, stratēģiju, likumdošanas bāzi u.tt.., es atrados Latvijas būvvides tapšanas un attīstības procesā. Iemācījos strādāt ne tikai ar Latvijas speciālistiem, bet arī sadarboties ar citu valstu profesionāļiem. Atradu atsaucīgus domubiedrus un kopā ar viņiem centos sasniegt izvirzītos mērķus. Būt priekšpulkā nav viegli. Nevienā brīdī nedrīkst zaudēt asumu un pārtraukt domāt. Bieži pat naktīs modos un pārdomāju lietas, kas jāvirza uz priekšu, ar tām vienkārši visu laiku dzīvoju. Darbs būvniecības departamentā manai attīstībai bija liels ieguvums. Arī tas, ka iemācījos strādāt ar cilvēkiem. Bija gandarījums, kad ar saviem argumentiem izdevās pārliecināt kolēģus, "ievilkt savā ticībā" un kopā ar viņiem šo ticību nostiprināt. Arī cilvēciskajā saskarsmē ieguvumu tiešām ir daudz, šeit izjutu kolēģu atbalstu un siržu siltumu.

Kādus mērķus un uzdevumus sev esat izvirzījusi šajā jaunajā darbā?
Manā pārziņā ir Eiropas Savienības finansētie projekti vides sektorā. Mums jāpiesaista Eiropas un vietējie resursi, lai attīstītu šo sektoru. Gribu, lai lietas notiek maksimāli efektīvi, tā iegūsim gan laiku, gan ietaupīsim resursus. Mums jācenšas paplašināt uzņēmumu loku, kas saņem investīcijas, nedrīkstam aprobežoties ar uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmām kompānijām. Plānoju sarunas par svarīgām aktualitātēm ar būvniekiem, ceru pieaicināt būvniecības konsultantu, kas palīdzētu sagatavot dokumentāciju un sniegtu profesionālas konsultācijas svarīgos ar būvniecību saistītajos jautājumos. Ir jāpapildina būvniecības likumdošana kontekstā ar Eiropas Savienības nosacījumiem. Daudz runājam par FIDIC (starptautiskās inženieru federācijas nosacījumi), bet joprojām nav analizēts, kā tas samērojams ar Latvijas likumdošanu. Pielietojot starptautiskos nosacījumus, nākas līkumot, lai ievērotu arī Latvijas likumdošanas pamatnosacījumus. Valstī ir normatīvie akti, kas būvniecības procesu nevis padara skaidrāku, bet tikai sarežģī. Nepieciešams atrast racionālo Eiropas likumdošanā un sabalansēt to ar Latvijas likumdošanu. Domāju, ka tas būs lauciņš, kurā es un mani kolēģi iesaistīsimies.
Šis darbs ir spraigs un sarežģīts, ir jārisina ne tikai būvniecības un investīciju jautājumi, bet jāmeklē arī sadarbības partneri un jāstrādā ar pašvaldībām. Būvniecības departamentā man šādas misijas nebija.

Kāda izskatās Jūsu darba diena?
Mana darba diena sākas ne velāk kā 8:30, un mājās es dodos laikā no 20:00 līdz 21:30, kā nu kuro reizi sanāk. Nereti papīru kaudzes nesu līdzi arī uz mājām. Darbs ir nesalīdzināmi intensīvāks nekā iepriekš. Protams, es šobrīd daudzas lietas vēl tikai mācos. Paldies jaunajiem kolēģiem, kuri mani atbalsta.

Jau ilgu laiku veiksmīgi darbojaties valsts institūcijās. Vai nav bijusi doma mēģināt izmantot savas zināšanas uzņēmējdarbībā?
Tas būtu smags lēmums pilnīgi kardināli mainīt darba attiecības, lai gan man otra izglītība ir menedžments un ražošanas vadība, kas lika apgūt arī biznesu, grāmatvedību un uzņēmumu iekšējo ekonomiku. Mani mulsina doma, ka varētu strādāt kādā uzņēmumā, es droši vien justos kā bērna autiņos. (Smejas.) Jāatzīst, ka esmu par to domājusi. Ja arī iespējams es kādreiz mainīšu savu darbu, droši vien dibināšu savu uzņēmumu.

Būvniecības?
Viennozīmīgi! Meģinātu atrast savu nišu tirgū. Daudzas noderīgas lietas līdzšinējā darbā esmu iemācījusies, bet pagaidām tā ļoti nopietni šai domai pievērsusies neesmu.

Jums ir smags ikdienas darba ritms. Kur Jus gūstat tam visam enerģiju? Kas ir Jūsu iedvesmas un spēka avoti?
Tās ir daudzas lietas. Man spēku dod mana privātā dzīve. Man ir visas iespējas sevi veltīt valsts darbam tādēļ, ka mani saprot un atbalsta mans dzīvesbiedrs. Kad darbā sastopos ar sarežģītiem jautājumiem, kuriem nevaru rast atbildi, padomu bieži vien atrodu mājās. Man sniedz gandarījumu dzīvošana un aktīva atpūta sakārtotā skaistā vidē, ko abi esam izveidojuši. Milzīgu enerģijas lādiņu dod ceļojumi, kas paplašina manu pasaules redzējumu. Man ir liela laime un vēlme būt par paraugu un atbalstu saviem bērniem.

Vai arī bērni domā par karjeras saistīšanu ar būvniecību?
Tas bija interesanti. Kad bērni pabeidza vidusskolu un sāka domāt par tālākām gaitām, vecākajai meitai šķita interesanta arī būvniecība. Taču meita padomāja un teica, ka, redzot, cik smagi es strādāju, viņa labāk izvēlēsies ko citu, jo būvniecībā viņai nemitīgi būtu sajūta, ka atrodas manā ēnā. Viņa to nevēlējās. Arī jaunākā meita ir tālu no tehniskām lietām - viņa studē psiholoģiju. Abas meitas studē Amerikā un nopietni cīnās tāpat kā tenisā. Pateicoties sasniegumiem tenisā, viņas izvēlējušās labas augstskolas un saņem stipendijas. Es viņām palīdzu tikai ar labiem vārdiem un vēstulēm. Meitas saprot, ka dzīvē viss ir jāizcīna pašām. Arī es savā mūžā visu esmu panākusi pati saviem spēkiem. Bērnu panākumi man ir gandarījums un prieks.

Vai jums ir kādi hobiji, kam reizēm ļaujaties? Varbūt, piemēram, sievišķīgie kā adīšana un tamborēsana?
Laikam sievišķīgu hobiju man nav. Tā arī nav mana nepieciešamība. Bet hobiji man ir. Viens no tiem ir dārzs un puķes. Ar tām noņemos katru brīvu brīdi. Reizēm pat ir neērti, ka darbā ierodos ar sastrādātām rokām, man nav laika lakot nagus - galu galā tas arī nav galvenais. Līdz ko atgriežos no darba, vispirms dodos uz dārzu. Man patīk arī sīkas būvniecības lietas, pārkārtojot interjerā mēbeles, puķes un trauku izkārtojumu. Nu jā - mans darbs ir ne gluži sievišķīgs. Bet labs.


Linda Tunte,
www.building.lv