Mani šobrīd biedē iestāšanās Eiropas Savienībā- tur ir lielas firmas, kas strādā desmitiem gadu, tām ir lieli līdzekļi, naudas ziņā viņi mūs nospiedīs, vienīgi zināšanu jomā esam līdzvērtīgi

Foto: Mani šobrīd biedē iestāšanās Eiropas Savienībā- tur ir lielas firmas, kas strādā desmitiem gadu, tām ir lieli līdzekļi, naudas ziņā viņi mūs nospiedīs, vienīgi zināšanu jomā esam līdzvērtīgi; autors: Mani šobrīd biedē iestāšanās Eiropas Savienībā- tur ir lielas firmas, kas strādā desmitiem gadu, tām ir lieli līdzekļi, naudas ziņā viņi mūs nospiedīs, vienīgi zināšanu jomā esam līdzvērtīgi

Intervija ar projektēšanas firmas "Sinuss" direktoru, sertificētu būvinženieri Andreju Ņikitinu.

Firma "Sinuss" dibināta pirms 11 gadiem no bijušā projektēšanas institūta "Pilsētprojekts" darbiniekiem. Tai ir licence dzīvojamo, publisko, ražošanas būvju projektēšanai, ēku tehniskajai apsekošanai u.c. Darbības diapazons ir plašs.

Kas bija Jūsu uzņēmuma lielākie objekti pagājušā gadā?
Pagājušā gadā esam veiksmīgi attīstījušies. Nesen izpildījām lielu pasūtījumu Rīgas Domei- apsekojām 40 no Rīgas pilsētas skolām. Piedalījāmies veikalu "Drogas" un "Mego" rekonstrukcijās, projektējām modernu sporta zāli- piebūvi pie Rīgas 1. ģimnāzijas, strādājam arī pie Mežotnes pils rekonstrukcijas.

Kādi bija rezultāti, secinājumi pēc Rīgas skolu apsekošanas?
Piemēram, Vecrīgā bija vairākas skolas, kuras vecākas par 100 gadiem. Tur nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu, lai visu savestu kārtībā. Jaunākās skolas būvētas padomju laikā un pēc tam atstātas novārtā. Gandrīz visām skolām slēdzienos rakstījām, ka skolas nepieciešams siltināt, likt jaunus logus, jo vecie nav atverami, jāuzlabo ventilācija. Daudzās skolās slikts stāvoklis ir sporta zālēs- tās ir aukstas, mitras, slikti apgaismotas.
Vispār šī apsekošana notika tāpēc, ka tagad nāk iekšā Eiropas nauda, kas tik virzīta skolu sakārtošanai.

Kādas ir prognozes šim gadam? Vai apjomi turpinās augt?
Domāju, ka jā. Mēs esam saistīti ar celtniekiem un viņiem prognozē izaugsmi. Vienīgais, kas mani šobrīd biedē ir iestāšanās Eiropas Savienībā- tur ir lielas firmas, kas strādā desmitiem gadu, tām ir lieli līdzekļi, naudas ziņā viņi mūs nospiedīs, vienīgi zināšanu jomā esam līdzvērtīgi.

Bet arī Latvijā taču ir lielas un pieredzējušas firmas...
Jā, pieredze ir. Bet kopējā tirgū būs grūti. Zināšanu ziņā nē, bet tieši naudā. Jebkuru konkursu vinnē tas, kam ir vairāk naudas. Latvijas firmu apgrozījums ir nesalīdzināmi mazāks kā Eiropas lielajiem uzņēmumiem.. Mēs tāpat kā zemnieki uz Eiropas Savienību skatāmies ar bažām.

Kāda ir Jūsu uzņēmuma pašreizējā pieredze konkursos?
Pieredze šajā ziņā mums ir ne īpaši veiksmīga. Rīgas Domes konkursos uzvaram laiku pa laikam. Bet vispār konkursos bieži vien viss ir jau iepriekš sadalīts un mēs nevaram atļauties tērēt savu laiku un naudu, lai piedalītos bezcerīgos konkursos.

Tagad jums ir iespēja konkursu rīkotājiem pateikt, kāpēc jūsu uzņēmums ir labāks par citiem, ka un kāpēc jūs jāizvēlas....
Mēs esam profesionāļi. Firma pastāv jau 12 gadus, esam izveidojušies no "Pilsētprojekts" speciālistiem. Pret mums neviens pasūtītājs nav cēlis pretenzijas.

Jūs strādājat jau 10 gadus. Kādi bija šie 10 gadi? Kurš bija veiksmīgākais, kurš mazāk veiksmīgs laiks?
Ļoti grūts bija pats sākums- pirmie 2 gadi. Vecie pasūtītāji nogrima (piemēram, "Rīgas Radio Rūpnīca"), pēc tam sāka iet labāk, un pašlaik pasūtījumu paliek arvien vairāk. Ceru, ka tā tas kādu laiku turpināsies. Gribētos, lai mūsu valstī vairāk attīstās arī ražošana, ne tikai tirdzniecība vien.

Ja, piemēram, privātpersona ir iecerējusi būvēt māju, kā atrast arhitektu? Kur meklēt? Kā izvērtēt?
Pašlaik ļoti ērti var sameklēt arhitektu ar interneta starpniecību. Tas ir ērti un izdevīgi. Bieži cilvēki arī nāk uz šejieni (Skolas ielu 21- Red.), tas ir izdevīgi- vienā ēkā atrodas 45 firmas, un ikviens var atrast savu arhitektu. Visbiežāk gan cilvēki vadās pēc paziņu ieteikumiem- ja kādam kāds arhitekts ir uzprojektējis ko labu, tas tiek ieteikts arī citiem.

Ko jūs pats pamanāt pirmais, pieejot pie kādas jaunceltnes?
Mani interesē visas jaunceltnes pašas par sevi. Es, kā konstruktors, parasti vispirms skatos uz konstruktīviem risinājumiem. Agrāk bija kaut kāds noteikts šablons, pēc kura strādāja, tagad tas viss ir brīvāk. Agrāk nedrīkstēja pielietot metālu, tagad to ļoti daudz izmanto, ar metālu iespējamas ļoti dažādas variācijas, risinājumi.
Agrāk, kad kaut ko rēķinājam, institūtā izmantojām skaitļošanas centru- milzīgas mašīnas, tagad viss ir ērti izskaitļojams speciālās programmās datorā.

Strādāt paliek arvien vieglāk.
Es pat neteiktu, ka vieglāk, labāka paliek kvalitāte, strādāt ir grūtāk. Visu dienu sanāk sēdēt pie datora ekrāna, veselībai tas ir kaitīgi. Pie vecajiem dēļiem tādā ziņā bija labāk. Bet kvalitēte protams ir nesalīdzināma. Paskatieties paši, kāds izskatās ar roku un kāds ar datoru veidots projekts!

Vai jūsu darbs beidzas tajā brīdī, kad esat atdevuši pasūtītājam projektu?
Mēs projektu novedam līdz galam. Pēc tam notiek autoruzraudzība. Process sākas ar konkursu starp arhitektiem, kurā uzvar viens, izstrādā projektu, atrāda to pasūtītājam. Pēc tam notiek konkurss starp celtniekiem. Pēc tam celtnieki vai pasūtītājs var noslēgt autoruzraudzības līgumu ar mums. Un mēs sekojam līdzi darbam. Autoruzraudzība ir īpaši svarīga pie rekonstrukcijām, jo pat neliela kļūda darbā var objektu novest pie sabrukšanas.

Kā Jūs pats izvēlējāties savu profesiju?
Laikam jau tāpēc, ka arī mans tēvs savā laikā bija celtnieks. Tolaik Latvijā nebija daudz darba, viņš 7 gadus strādāja Argentīnā. Tēvs bija projektētājs. Viņš projektēja un izbūvēja metro Buenosairesā.

Vai Jūsu karjera uzreiz sākās ar darbošanos "Pilsētprojektā"?
Nē. Domāju, ka kamēr cilvēks ir jauns un viņam vēl nav izveidojusies liela darba pieredze, vajag kādu laiku pastrādāt dažādas vietās, lai iegūtu daudzveidīgāku pieredzi. Man tā arī sanāca- 3 gadus nostrādāju "Komunālprojektā" (tur bija daudz rekonstrukcijas darbu), pēc tam 4 gadus "Siltumprojektā", tur bija vairākas ļoti lielas būves.

Vai Jums brīžiem neapnīk savs darbs, negribas darīt kaut ko citu?
Nē, jo manā darbā nav vienmuļības, katrs projekts ir citādāks, katram vajadzīga citāda pieeja.

Kur smeļaties iedvesmu darbam?
Tagad nekur. Agrāk ļoti daudz ceļoju, bieži braucu kalnos slēpot. Tagad nesanāk, jo ir ļoti daudz darba. Visu laiku ir jāstrādā. Agrāk bija lielas nodaļas un kāds varēja aizvietot, tagad mums nav neviena lieka cilvēka.

Linda Tunte,
www.building.lv