Mansarda siltināšana ar putupolistirola plāksnēm
Šoreiz apskatīsim mansarda siltināšanu ar putupolistirolu, jo mansarda telpām parasti arī ir saistība ar savietoto jumtu. Tās var iedomāties sastāvošas no trim ēkas konstrukcijām: sienām (mansarda vertikālajām norobežojošām konstrukcijām), savietotā jumta (griestu slīpās daļas) un bēniņu pārseguma (horizontālajiem griestiem, parasti saišķu līmenī).
| Mansarda
siltināšana ar putupolistirola plāksnēm |
||||||
| |
||||||
|
Šoreiz
apskatīsim mansarda siltināšanu ar putupolistirolu, jo mansarda telpām
parasti arī ir saistība ar savietoto jumtu. Tās var iedomāties
sastāvošas no trim ēkas konstrukcijām:
sienām (mansarda vertikālajām norobežojošām konstrukcijām), savietotā jumta (griestu slīpās daļas) un bēniņu pārseguma (horizontālajiem griestiem, parasti saišķu līmenī). Pašlaik Latvijā bēniņu pārbüve par mansarda dzīvojamām telpām ir «uz viļņa», jo mansarda izbüve kā jaunbüvēs, tā arī jau ekspluatējamās ēkās (ja to pieļauj nesošo jumta konstrukciju izvietojums un bēniņu augstums) neapšaubāmi ir izdevīga no ekonomiskā viedokļa. Sevišķi izdevīgi ir iegüt papildplatību, izbüvējot mansardu jau uzceltas ēkas bēniņos. Tas attiecas tiklab kā uz mazstāvu individuālajām, tā arī uz daudzstāvu dzīvojamām mājām. Šāda mansarda izbüves izmaksas parasti ir relatīvi nelielas, jo visas galvenās nesošās konstrukcijas jau ir uzceltas un nepieciešams tikai iebüvēt jumta logus, izveidot kāpnes (bieži arī kāpnes uz bēniņiem jau ir izbüvētas), grīdu, sienu un griestu apšuvumu ar siltinājumu, kā arī ierīkot inženiertehnisko aprīkojumu un veikt apdari. Kā zināms, padomju laikos individuālo dzīvojamo māju lietderīgā platība bija ierobežota, bet jumta segumam tika izmantoti materiāli, kam nepieciešams liels jumta slīpums (kārniņi, viļņotās azbestcementa loksnes u. c.). Līdz ar to plašas bēniņu telpas šādās mājās netiek izmantotas. Tagad, kad individuālo dzīvojamo ēku platības ierobežojumi ir atcelti, paveras plašas iespējas mansarda izbüvei. Vēl vairāk, mansarda izbüve attaisnojas daudzstāvu dzīvojamās un sabiedriskajās ēkās, kur atstatums starp ārsienām ir daudz lielāks un bēniņu telpa līdz ar to ir daudz augstāka (lai nodrošinātu nepieciešamo jumta slīpumu). Agrāk lielu bēniņu telpu ekspluatāciju apgrütināja to izgaismošana, tomēr nu jau labu laiku pie mums pārdošanā esošie jumta logi šo problēmu pilnīgi atrisina. Šajā gadījumā nav nepieciešams veidot speciālas jumta izbūves, jo jumta logi tiek iemontēti jumta plaknē. Izbūvējot mansardu, vislielākā uzmanība jāpievērš pareizai un pietiekamai siltumizolācijas iestrādāšanai, jo praktiski visas mansarda nesošās konstrukcijas (izņemot grīdu) var uzskatīt par ēkas norobežojošām konstrukcijām. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltumizolācijas īpašības tieši ietekmē ēkas siltuma zudumus, bet siltuma zudumi – kurināmā patēriņu telpu apsildīšanai. Jo labāka būs siltumizolācija, jo mazāki būs siltuma zudumi un mazāk kurināmā būs jāpatērē, lai telpās uzturētu normālu temperatūras režīmu. Sevišķa uzmanība jāpievērš tieši mansarda telpu siltumizolācijai, jo temperatūras sadalījums telpās vertikālā virzienā nav vienmērīgs, siltākais gaiss vienmēr ir telpas augšdaļā. Tāpēc vienādos apstākļos siltuma zudumi caur mansarda telpu griestiem būs lielāki nekā caur sienām, jo temperatūras starpība starp āra un iekštelpu gaisu pie griestiem büs lielāka nekā pie sienām. Bet siltuma zudumi lielāki ir tur, kur lielāka ir temperatūras starpība. Ņemot vēra to, ka mansarda norobežojošo konstrukciju slīpā un pārseguma horizontālā daļa no siltumizolācijas viedokļa ir pielīdzināmas savietotajam jumtam un bēniņu pārsegumam, tad putupolistirola slāņa nepieciešamā biezuma noteikšanu savietotajiem jumtiem var piemērot arī mansarda telpām. Nepieciešamais normatīvais putupolistirola slāņa biezums atbilstoši būvnormatīva LBN 002-01 prasībā, izmantojot putupolistirolu EPS 150, dzīvojamām ēkām ir 205 mm, bet minimālais biezums – 155 mm. Publiskajām ēkām šie biezumi attiecīgi ir 155 un 98 mm, bet ražošanas ēkām – 98 un 55 mm. Citādām savietoto jumta konstrukcijām šie lielumi var nedaudz atšķirties, tāpēc katrā konkrētajā gadījumā jāveic atsevišķs aprēķins, tomēr lielas izmaiņas biezumos nebüs un iegütos rezultātus aptuveni var izmantot izbüvēto mansardu slīpo un horizontālo daļu siltināšanai. Vertikālo sienu siltināšanai putupolistirola slāņa biezumu var pieņemt nedaudz mazāku. Dzīvojamām ēkām var pieņemt 150 mm biezu, publiskām ēkām 100 mm biezu, bet ražošanas ēkām – 75 mm biezu putupolistirola slāni. Tā kā gan mansarda vertikālās daļas – sienas, gan jumta slīpās un horizontālās daļas siltumizolācija celtniecības un ekspluatācijas laikā netiek pakļauta praktiski nekādai mehāniskās slodzes iedarbībai, jo atrodas starp sienas statņiem un spārēm, tad tai var izmantot putupolistirolu EPS 60, kura mehāniskās izturības rādītāji ir zemāki nekā citiem EPS klases putupolistiroliem, bet līdz ar to tas ir arī vislētākais. |
||||||
| |
||||||
|
||||||
| |
||||||
|
1. att.
Mansarda siltināšana ar putupolistirola TERMOEFEKT EPS 60 plāksnēm: 1 –
ārējais sienu apšuvums (dēļi, kokskaidu vai OSB plātnes, saplāksnis u.
c.); 2 – sienu putupolistirola siltumizolācija; 3 – tvaikizolācija; 4 –
mansarda telpu iekšējais apšuvums (dēļi, ģipškartona loksnes,
saplāksnis u. c.); 5 – spāre; 6 – mansarda griestu slīpās daļas
putupolistirola EPS 60 siltumizolācija; 7 – ventilācijas sprauga (gaisa
šķīrējslānis); 8 – mansarda griestu siltumizolācija – putupolistirols
EPS 60; 9 – jumta klājs; 10 – jumta segums; 11 – saišķis
Putupolistirola siltumizolāciju ievieto starp spārēm, spāru augšdaļā atstājot vismaz 30 mm platu ventilācijas Šķirkārtu (1. att.). Ventilācijas šķirkārtas uzdevums ir nodrošināt kondensāta vai cita mitruma, kas var rasties celtniecības vai ekspluatācijas laikā, aizvadīšanu. Gaisa pieplūde notiek pa jumta paspārnēs speciāli izveidotām spraugām, kas radušās, veidojot dēļu apšuvumu ar spraugām. Šādas ventilācijas spraugas jāizbūvē katrā spāru starpposmā, un to kopējam šķērsgriezuma laukumam jumta vienā pusē jābüt apmēram 1/300 no jumta laukuma. Gaisa izplüde parasti notiek kores mezglā pa spraugām, kas veidojas starp neblīvumiem jumta seguma materiālos un galasienās ierīkotajām vēdināšanas atverēm. Ja spāru augstums ir nepietiekams, lai starp tām ievietotu nepieciešamā biezuma putupolistirola slāni, tad no apakšas jāpienaglo šķērslatas un papildus siltumizolāciju var ievietot starp tām (2. att.). Atstatumu starp šķērslatām jācenšas pieskaņot griestu apšuvuma materiāla un putupolistirola plākšņu platumam. Piemēram, atstatumam starp šķērslatām, ja griestus paredzēts apšūt ar ģipškartona loksnēm, jābūt 40 cm. Šajā siltumizolācijā ievieto arī elektrības, televīzijas u. c. kabeļus, jo to remonta vai nomaiņas gadījumā tad nebūs jāizjauc tvaikizolācijas kārta un tās hermētiskums. |
||||||
| |
||||||
|
||||||
| |
||||||
|
2. att.
Papildu siltumizolācijas ierīkošana mansarda telpu griestos no
putupolistirola TERMOEFEKT EPS 60 plāksném: 1 – griestu
apšuvums; 2 – papildu putupolistirola EPS 60 siltumizolācija; 3 –
šķērslatas; 4 – tvaikizolācija; 5 – siltumizolācija, veidota no
putupolistirola EPS 60 plāksnēm; 6 – ventilācijas sprauga (gaisa
šķīrējslānis); 7 – jumta klājs; 8 – jumta segums; 9 – spāre; 10 –
saišķis
Tvaikizolāciju, kurai var izmantot 0,2 mm biezo, ilgizturīgo polietilēna plēvi, parasti ierīko virs griestu apšuvuma. To var piestiprināt tieši pie spārēm vai piespiest ar šķērslatām. Tvaikizolācijai nav obligāti jābüt tieši virs telpu iekšējās apdares plātnēm, bet jābüt izpildītam noteikumam, ka ar tvaikizolāciju sadalītās siltumizolācijas apakšējās kārtas (telpas pusē) siltumpretestībai jābüt vismaz trīs reizes mazākai par augšējās kārtas siltumpretestību. Jāatzīmē, ka, siltinot mansarda telpu griestu slīpo daļu, bieži jāveido papildus siltumizolācija arī starp perpendikulāri spārēm pienaglotajām šķērslatām, jo parasti spāru augstums nepārsniedz 200 mm, bet ventilācijas šķīrējslāņa platums ir 30 mm. Tas nozīmē, ka maksimālais starp spārēm ievietojamais putupolistirola slāņa biezums ir 170 mm. Bieži spāru augstums ir mazāks par 200 mm. Saskaņā ar LBN 002-01 prasībām dzīvojamām ēkām putupolistirola siltumizolācijas slāņa normatīvajam biezumam jābüt aptuveni 200 mm. Tas nozīmē, ka bez papildu siltinājuma daudzos gadījumos iztikt nav iespējams. Mansarda telpu sienām parasti papildu siltumizolācijas slānis nav jāierīko, jo saskaņā ar LBN 002-01 prasībām sienām nepieciešamais normatīvais putupolistirola slāņa biezums aptuveni ir 150 mm un statņu konstrukcijas biezums nav samazināts ar ventilācijas šķīrējslāņa platumu, jo jumta vēdināšanās notiek visā pažobelē un sienām ventilācijas šķīrējslānis nav jāveido.
|
||||||
Uzrakstiet komentāru...
