Mārtiņa Straumes, Latvijas Būvinženieru savienības prezidenta viedoklis
Būvvaldes pieeja procesu loģistikai manā skatījumā šķiet ļoti pareiza. "Zaļā grāmata" ir visumā nozīmīgs solis.
Būvvaldes pieeja procesu loģistikai manā skatījumā šķiet ļoti pareiza. "Zaļā grāmata" ir visumā nozīmīgs solis. Taču pagaidām gan vēl "Zaļajā grāmatā" ietvertajiem nosacījumiem ne vienmēr ir sasaite ar būvniecības likumu un būvniecības vispārīgajiem noteikumiem.
Lieta, kurai vairāk būtu jāpievērš uzmanība, ir objektu kvalitāte. Joprojām valda uzskats, ka objekta kvalitāte ir atkarīga tikai no veiksmīga projekta, tas, savukārt, atkarīgs no projektētāja kvalifikācijas. Pretrunīgu šo lietu padara laiks un nauda, kas bieži vien iecerēto kvalitāti sagrauj. Nav laika ne arhitektūras, ne konstrukciju variantu izstrādei, ne risinājumu izvērtēšanai, jo 70% no laika paņem dokumentu saskaņošanas process un tikai 30% paliek radošam darbam. Atbildība par būvobjektu kvalitāti būtu jāuzņemas pilnīgi visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm - pasūtītājam , projektētājam un būvniekam.
Būvniecības uzraudzība tiešām ir problēma. Pašreiz Latvijā būvniecību uzrauga Valsts būvinspekcija un 146 būvvalžu būvinspekciju darbinieki.
Izvērtējot prioritātes, būtiskāk būtu pēc iespējas īsākā laika posmā sakārtot būvniecības likumdošanas aktus, lai visu būvniecības dalībnieku darbības būtu likumīgas un, lai izstrādātie likumdošanas akti nebūtu jāvirza pa dažādu ar būvniecību nesaistītu ministriju un citu institūciju saskaņošanas karuseli, bet būvniecības noteikumus un standartus varētu apstiprināt par būvniecību atbildīgajā Ekonomikas ministrijā, bet nevis Ministru kabinetā.
Nosakot valstī šādu būvniecības likumdošanas aktu apstiprināšanas kārtību, tiktu ekonomēts laiks un līdzekļi, no nesaistošu funkciju izpildes tiktu atbrīvoti skaņojošo ministriju un Ministru kabineta darbinieki, bet klienti – to skaitā Rīgas būvvalde ātrāk saņemtu izstrādātus un apstiprinātus likumdošanas aktus.
Lieta, kurai vairāk būtu jāpievērš uzmanība, ir objektu kvalitāte. Joprojām valda uzskats, ka objekta kvalitāte ir atkarīga tikai no veiksmīga projekta, tas, savukārt, atkarīgs no projektētāja kvalifikācijas. Pretrunīgu šo lietu padara laiks un nauda, kas bieži vien iecerēto kvalitāti sagrauj. Nav laika ne arhitektūras, ne konstrukciju variantu izstrādei, ne risinājumu izvērtēšanai, jo 70% no laika paņem dokumentu saskaņošanas process un tikai 30% paliek radošam darbam. Atbildība par būvobjektu kvalitāti būtu jāuzņemas pilnīgi visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm - pasūtītājam , projektētājam un būvniekam.
Būvniecības uzraudzība tiešām ir problēma. Pašreiz Latvijā būvniecību uzrauga Valsts būvinspekcija un 146 būvvalžu būvinspekciju darbinieki.
Izvērtējot prioritātes, būtiskāk būtu pēc iespējas īsākā laika posmā sakārtot būvniecības likumdošanas aktus, lai visu būvniecības dalībnieku darbības būtu likumīgas un, lai izstrādātie likumdošanas akti nebūtu jāvirza pa dažādu ar būvniecību nesaistītu ministriju un citu institūciju saskaņošanas karuseli, bet būvniecības noteikumus un standartus varētu apstiprināt par būvniecību atbildīgajā Ekonomikas ministrijā, bet nevis Ministru kabinetā.
Nosakot valstī šādu būvniecības likumdošanas aktu apstiprināšanas kārtību, tiktu ekonomēts laiks un līdzekļi, no nesaistošu funkciju izpildes tiktu atbrīvoti skaņojošo ministriju un Ministru kabineta darbinieki, bet klienti – to skaitā Rīgas būvvalde ātrāk saņemtu izstrādātus un apstiprinātus likumdošanas aktus.