Mārupītes detālplāns nodots otrreizējai sabiedriskajai apspriešanai
Otrreizējai sabiedriskajai apspriešanai nodots Mārupītes detālplāns, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Hasana.
Otrreizējai sabiedriskajai apspriešanai nodots Mārupītes detālplāns, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Hasana.
Sabiedriskās apspriešanas otrais posms ilgs līdz 5.jūlijam. Plānojuma materiālus var apskatīt un rakstiskus priekšlikumus iesniegt departamenta Pilsētplānošanas pārvaldē Amatu ielā 4, kā arī Zemgales priekšpilsētas Izpilddirekcijā.
Detālplāns paredz izveidot šajā teritorijā rekreācijas zonu ar aktīvas atpūta iespējām.
Mārupītei piegulošās teritorija atrodas starp Māras dīķi un pilsētas robežu. Teritoriju aptver Kantora, Brūkleņu, Slampes, Amulas, Imulas, Mežotnes, Zemītes, Spirgus, Robežu, Cīruļu, Mārupes, Ojāra Vācieša, Zuteņu, Zvārdes, Īvandes, Tēriņu, Kalvenes, Codes, Pampāļu un Cēres ielas.
Detalplāna ietvertajā aptuveni 90 hektārus lielajā teritorijā pārsvarā ir izvietota mazstāvu dzīvojamā apbūve, bet joslā ap Mārupītes krastiem - dabas pamatnes teritorija. Daudzstāvu apbūve koncentrējusies teritorijā aiz dzelzceļa Rīga - Jūrmala līdz Māras dīķim.
Teritoriju apkalpo vairāki autobusu maršruti, bet nav centralizētas ūdensapgādes, pilsētas notekūdeņu kanalizācijas tīklu un centralizētas siltumapgādes.
Šajā teritorijā savulaik atradās vienas no vecākajām Rīgas dzirnavām, kas vēstures dokumentos minētas jau ap 1345.gadu. 18.gadsimtā teritorija ap Māras dzirnavām un tuvējo Heinrihsona muižiņu bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigas vieta, bet laikam ritot gar ieliņām arvien vairāk attīstījās savrupmāju apbūve.
Plānojuma teritorijā atrodas arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Borherta muižiņas dzīvojamā ēka.
Sabiedrības izvērtēšanai nodotā Mārupītei pieguļošās teritorijas detalplāna pirmā redakcija paredz noteikt Mārupītes parka robežas, maksimāli saglabājot piekrastes reljefu un ainavu, nosaka apbūves principus atsevišķām teritorijām un paredz saglabāt vērtīgās koku alejas un kokaudzes.
Dabisko apaugumu saglabājušie Mārupītes krasti veido dabas kompleksu, kura izpēti 2004.gada veģetācijas periodā veic Latvijas dabas fonds. Turpmāko Mārupītes parka teritorijas detalizētu funkcionālo zonējumu un labiekārtojumu lielā mērā noteiks šī darba rezultāti.
Kā ziņots, Rīgas domes Vides komiteja nolēma, ka Mārupītei piegulošajā teritorijā esošā meža zeme saglabājama kā dabas pamatne, kuras transformācija nav pieļaujama. Deputāti nolēma, ka, mainot zonējumu jau esošās apbūves vietās, ap katru dižkoku ir jāparedz aizsardzības zona 10 metru rādiusā no koka vainaga projekcijas ārējās malas.
2000.gada aprīlī tika nodibināta Vides aizsardzības kluba (VAK) Mārupītes nodaļa, kuras par saviem mērķiem izvirzījusi panākt un veicināt Mārupītes iztīrīšanu visā tās garumā, sakārtot upes piekrastes zonu, saglabāt Mārupītes piekrastes zaļo zonu Rīgas pilsētas teritorijā, panākt oficiālu Rīgas pilsētas parka statusu šai zonai, izveidot šajā zonā Mārupītes Dabas parku un uzņemties tā aprūpi, kā arī kontrolēt situāciju Mārupītes piekrastes zonā, lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kamēr parka statuss vēl nav noteikts.
2002.gada jūnijā tika dibināts mākslas centrs "Ulamula", kurā apvienojās mākslinieki, kuri dzīvo vai strādā Mārupītes tuvumā. Tēlnieka Induļa Rankas skulptūru dārzs ir būtībā jau gatava Mārupītes Dabas parka daļa, tas jāsaglabā un jāpaplašina, norāda VAK.
Jau par tradīciju kļuvušas vides aktīvistu rīkotas Mārupītes sakopšanas talkas.
Sabiedriskās apspriešanas otrais posms ilgs līdz 5.jūlijam. Plānojuma materiālus var apskatīt un rakstiskus priekšlikumus iesniegt departamenta Pilsētplānošanas pārvaldē Amatu ielā 4, kā arī Zemgales priekšpilsētas Izpilddirekcijā.
Detālplāns paredz izveidot šajā teritorijā rekreācijas zonu ar aktīvas atpūta iespējām.
Mārupītei piegulošās teritorija atrodas starp Māras dīķi un pilsētas robežu. Teritoriju aptver Kantora, Brūkleņu, Slampes, Amulas, Imulas, Mežotnes, Zemītes, Spirgus, Robežu, Cīruļu, Mārupes, Ojāra Vācieša, Zuteņu, Zvārdes, Īvandes, Tēriņu, Kalvenes, Codes, Pampāļu un Cēres ielas.
Detalplāna ietvertajā aptuveni 90 hektārus lielajā teritorijā pārsvarā ir izvietota mazstāvu dzīvojamā apbūve, bet joslā ap Mārupītes krastiem - dabas pamatnes teritorija. Daudzstāvu apbūve koncentrējusies teritorijā aiz dzelzceļa Rīga - Jūrmala līdz Māras dīķim.
Teritoriju apkalpo vairāki autobusu maršruti, bet nav centralizētas ūdensapgādes, pilsētas notekūdeņu kanalizācijas tīklu un centralizētas siltumapgādes.
Šajā teritorijā savulaik atradās vienas no vecākajām Rīgas dzirnavām, kas vēstures dokumentos minētas jau ap 1345.gadu. 18.gadsimtā teritorija ap Māras dzirnavām un tuvējo Heinrihsona muižiņu bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigas vieta, bet laikam ritot gar ieliņām arvien vairāk attīstījās savrupmāju apbūve.
Plānojuma teritorijā atrodas arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Borherta muižiņas dzīvojamā ēka.
Sabiedrības izvērtēšanai nodotā Mārupītei pieguļošās teritorijas detalplāna pirmā redakcija paredz noteikt Mārupītes parka robežas, maksimāli saglabājot piekrastes reljefu un ainavu, nosaka apbūves principus atsevišķām teritorijām un paredz saglabāt vērtīgās koku alejas un kokaudzes.
Dabisko apaugumu saglabājušie Mārupītes krasti veido dabas kompleksu, kura izpēti 2004.gada veģetācijas periodā veic Latvijas dabas fonds. Turpmāko Mārupītes parka teritorijas detalizētu funkcionālo zonējumu un labiekārtojumu lielā mērā noteiks šī darba rezultāti.
Kā ziņots, Rīgas domes Vides komiteja nolēma, ka Mārupītei piegulošajā teritorijā esošā meža zeme saglabājama kā dabas pamatne, kuras transformācija nav pieļaujama. Deputāti nolēma, ka, mainot zonējumu jau esošās apbūves vietās, ap katru dižkoku ir jāparedz aizsardzības zona 10 metru rādiusā no koka vainaga projekcijas ārējās malas.
2000.gada aprīlī tika nodibināta Vides aizsardzības kluba (VAK) Mārupītes nodaļa, kuras par saviem mērķiem izvirzījusi panākt un veicināt Mārupītes iztīrīšanu visā tās garumā, sakārtot upes piekrastes zonu, saglabāt Mārupītes piekrastes zaļo zonu Rīgas pilsētas teritorijā, panākt oficiālu Rīgas pilsētas parka statusu šai zonai, izveidot šajā zonā Mārupītes Dabas parku un uzņemties tā aprūpi, kā arī kontrolēt situāciju Mārupītes piekrastes zonā, lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kamēr parka statuss vēl nav noteikts.
2002.gada jūnijā tika dibināts mākslas centrs "Ulamula", kurā apvienojās mākslinieki, kuri dzīvo vai strādā Mārupītes tuvumā. Tēlnieka Induļa Rankas skulptūru dārzs ir būtībā jau gatava Mārupītes Dabas parka daļa, tas jāsaglabā un jāpaplašina, norāda VAK.
Jau par tradīciju kļuvušas vides aktīvistu rīkotas Mārupītes sakopšanas talkas.
