Mazāk populāri, bet pievilcīgi bruģa veidi

Foto: Mazāk populāri, bet pievilcīgi bruģa veidi; autors: Mazāk populāri, bet pievilcīgi bruģa veidi

Ar noteiktu ražošanas iekārtu palīdzību stikls viegli var transformēties par bruģakmeni. Latvijā stikla bruģakmeņi izmantoti ārkārtīgi reti, vairāk tie sastopami Igaunijas pilsētās kā dekoratīvs akcents ielās un laukumos. Tas ir saprotami, jo tur šos bruģakmeņus arī ražo, pie tam nodrošinot analogu izturības pakāpi kā dabīgā akmens bruģakmeņiem, tas nozīmē, ka stikla bruģakmeņi ir sadzīves vandāļu droši.

Nereti stikla bruģakmeņi tiek aprīkoti ar gaismekļiem, paredzot tos ievietošanai starp betona, akmens vai klinkera bruģakmeņiem un uzticot tiem arī izgaismošanas funkciju nakts laikā. Protams, stikla bruģakmeņi ir ekskluzīvs produkts un izmaksas nav lētas.

Koka "bruģakmeņi" tiek gatavoti no ripās zāģētiem apaļkokiem, kas pēc tam tiek impregnēti, lai paaugstinātu to noturību pret laika apstākļu iedarbību. Par bruģakmeņiem tie dēvējami tikai nosacīti, jo koks ir koks un mehāniskā izturība tam ir zema, tāpēc laukumu iesegšanai, kuros paredzētas lielas noslodzes, tas nav piemērots risinājums ne funkcionāli, ne arī estētiski. Toties koka "bruģakmeņu" taciņas un laukumi ir lielisks papildinājums privātmāju teritorijās, it īpaši, ja ēka un apkārtne ieturēta etno noskaņās.

Šūnu bruģakmeņi tiek izgatavoti gan no māla, gan plastikas. Ārējā forma ir līdzīga tradicionālajiem bruģakmeņiem, taču "šūnas" ir ar tukšu vidu. Tukšais vidus tiek piepildīts ar augsni un iesēts zālājs. Labs risinājums, ja ir vēlme saglabāt pēc iespējas vairāk "zaļas" teritorijas, bet vienlaicīgi to izveidot slodžu noturīgu. Gūt aptuvenu priekšstatu, kā darbojas šāds bruģis, iespējams Rundāles pils apmeklētāju autostāvvietā, kur gan izmantots plātņu šūnu režģis. Vienīgais trūkums – nav vēlams pa šādu segumu staigāt ar augstiem papēžiem.