Mazās arhitektūras formas – neiztrūkstošs dārza elements
Kad mājas celtniecība tuvojas noslēgumam, saimnieki sāk plānot, kā izveidot, iekārtot tās apkārtni. Šis darbiņš prasa rūpīgu, nopietnu attieksmi, lai rezultāts būtu gan vizuāli pievilcīgs, gan funkcionāli ērts un patīkams.
Foto: Mazās arhitektūras formas – neiztrūkstošs dārza elements; autors: Mazās arhitektūras formas – neiztrūkstošs dārza elementsKad mājas celtniecība tuvojas noslēgumam, saimnieki sāk plānot, kā izveidot, iekārtot tās apkārtni. Šis darbiņš prasa rūpīgu, nopietnu attieksmi, lai rezultāts būtu gan vizuāli pievilcīgs, gan funkcionāli ērts un patīkams. Dārza koptēla veidošanā neiztikt bez mazām arhitektūras formām. Kas jāievēro to izvēlē un veidošanā, jautāju SIA "Siguldas Dārzi" ainavu arhitektei Gitai Gurtajai.
Viss, kas saistīts ar āra telpu un to, ko tajā būvē, tiek dēvēts par mazām arhitektūras formām - bruģis, dīķis, tiltiņš, lampiņas, lapenes, pat reljefu var nosacīti tā dēvēt, arī soliņi un atkritumu urnas veido tēlu.
Reljefs
Pirmais darbiņš, ar ko jāsāk, iekārtojot mājas apkārtni, ir līmeņu un kritumu izveide. Visiem kritumiem jāiet kaut nedaudz nost no mājas, lai tās pamatos neieplūstu ūdens. Mākslīgi veidojot reljefu, var ļoti daudz ko izdarīt, var panākt efektīgu koptēlu. Ja apkārtne liela, māja modernā askētiskā stilā, var pietikt tikai ar zālāju, kas veidots dažādos līmeņos un kura forma kļūst kā mākslas darbs. Jārēķinās, ka kopt šādu zālāju gan ir ļoti sarežģīti.
Tikai tad, kad kārtīgi piestrādāts pie līmeņu izveides, var sākt domāt par bruģi.
Foto: Mazās arhitektūras formas – neiztrūkstošs dārza elements; autors: Mazās arhitektūras formas – neiztrūkstošs dārza elementsCeliņi
Bruģa piedāvājums šobrīd gan formas, gan krāsu ziņā ir ļoti plašs, katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Veidojot bruģī zīmējumus, tiek radīta intimitāte. Iespējamas arī koka betona imitācijas.
Ja celiņam nav liels noslogojums, to var tikai vietām iezīmēt ar akmens plāksnēm.
Impregnēta koka celiņš pilda tās pašas funkcijas, ko betona bruģis, bet dārzā izskatās vieglāks, tas ir organiskāks materiāls. Jārēķinās gan, ka slapjā laikā koka bruģītis būs slidenāks. Tam ir apaļa faktūra, daudz starpu, līdz ar to tas ir nepraktisks augstpapēžu kurpju valkātājām. Betona bruģītim virsma ir līdzenāka. Koka segums kalpo kādus 15 gadus. Pamatu tam liek tāpat kā betona bruģim – šķembu, tad smilšu kārta, tikai tad bruģis.
Parka celiņš vai laukums pie saimniecības ēkas var būt grantēts. Tāpat iespējams taciņās veidot oļu iesegumu.
Celiņiem var veidot dažādas apmalītes. Ja dārzā ir augstuma starpība, bet negribas betonēt milzīgu sienu, var izgatavot imprignēta koka brusiņu apmali. Tā nav tik ilgmūžīga kā betons, bet pēc desmit, piecpadsmit gadiem, kad apmalīte būs nokalpojusi, saimniekam vēlmes arī būs mainījušās un nebūs žēl to pārtaisīt.
Šobrīd moderni ir segumos vienlaicīgi izmantot dažādus materiālus - akmens plāksnes, šķembas, dažādu krāsu granīta joslas, materiālus ar atšķirīgu faktūru. Tā dārzs tiek izveidots ar minimāliem līdzekļiem no nedzīva materiāla. Un tikai akcentam fonā augi.
Komunikācijas
Nākošais solis apkārtnes izveidē - komunikācijas, elektroinstalācijas, apgaismojums, laistīšanas sistēmas. Lai nebūtu jāskraida pa dārzu ar milzu garām šļūtenēm, vēlams apkārtnē ierīkot vairākus izvadus. Ūdensvads atrodas zem zemes, bet vairākās vietās iespējams tam pieslēgt šļūteni un dārzu laistīt.
Foto: Mazās arhitektūras formas – neiztrūkstošs dārza elements; autors: Mazās arhitektūras formas – neiztrūkstošs dārza elementsDīķis
Ja saimniekam ir vēlēšanās, sapnis par savu dīķi, ieteicams likt nevis plastmasas vannu, bet taisīt mākslīgo dīķīti ar plēvi, jo tā iespējams izveidot dārzam piemērotākas formas. Plastmasas vannai tās ir noteiktas, bet ar plēvi var brīvi rīkoties – taisīt kaskādes, strautiņu, strūklakas, ja vēlas, lai ūdens skanētu.
Izvēloties vietu dīķim, jāņem vērā apkārtnes reljefu, lai dīķis atrastos zemākajā dārza vietā, lai tas izskatītos dabīgi veidojies, un iekļautos ainavā.
Dīķa krastus var apdarināt gan ar dolomītu, gan laukakmeni, tas ir saimnieka gaumes un dārza koptēla jautājums. Funkcionālas atšķirības šiem materiāliem nav.
Rokot dīķi, jāņem vērā, kādam nolūkam tas paredzēts – ja tikai skatam, koptēlam, tas var būt seklāks, ja tajā paredzēts kaut ko audzēt, tam jābūt dziļākam. Ūdensrozei nepieciešams vismaz metru liels dziļums. Jāpiebilst, ka dīķis nav lēts prieks.
Atbalsta sienas
Ja apkārtnes reljefs ir stāvs, un dārza teritorijā tas atšķiras vairākus metrus, nepieciešams veidot atbalsta sienu. Tā palīdz radīt līdzenu āra telpu, jo slīpumā dzīvot nav ērti. Atbalsta sienas var būt betonētas, veidotas no koka brusām vai vienkārši sadzītiem pāļiem. Tas ir ilgmūžības un estētikas jautājums. Ēku būvniecībā šobrīd aktuāls ir askētisms ārējās līnijās, materiālos – stikls, betons, redzamas metāla konstrukcijas. Šādas tendences vērojamas arī dārzos. Tādā pašā manierē tiek būvētas atbalsta sienas, terases, lapenes.
