Mēbeles pašiem mazākajiem
Tas, kas mums, pieaugušajiem, ir maza istabiņa, jaundzimušajam ir vesela pasaule, kurā viņš var justies gan droši un ērti, bet var būt arī gluži pretēji – viss atkarīgs no tā, kādu mēs būsim iekārtojuši teritoriju jaunajam cilvēciņam.
| Mēbeles
pašiem mazākajiem |
|
|
|
|
Sāksim ar klasisku, bet ļoti svarīgu padomu: bērna istabu vai stūrīti nepieciešams iekārtot jau laikus, lai nenāktos sacelt putekļu mākoņus vai staigāt ar atvērtu krāsas kārbu vai līmes podu, labojot dažu labu nepabeigtu darbu. Sagatavot istabu nenozīmē iekārtot to kaut kādā konģeniālā dizainā. Iespējams, viss būs tieši otrādi: nāksies upurēt dizainu drošībai un ērtībai. Tātad, galvenie darbi. Jau laikus pirms mazuļa ierašanās mājās pabeigt visus krāsošanas darbus Veikt dzīvoklī ģenerālo uzkopšanu Ņemt vērā istabas iekārtošanas, apgaismojuma un cita iekārtojuma padomus Izvēlēties un izvietot mēbeles, kā arī visus bērnam nepieciešamos aksesuārus Grīda jānolako vai jānokrāso, lai to būtu viegli mazgāt. Nav ieteicams bērna istabā ieklāt paklāju, jo tas traucēs bērnam mācīties staigāt. Sienas ieteicams aplīmēt ar mazgājamām vienkrāsainām tapetēm mierīgos un harmoniskos toņos. Pacentieties izvēlēties sienu aplīmēšanai tapetes tādos toņos, kas vedina atpūsties, un lai tās harmonētu ar griestu un sienu krāsu. Bērna acis nogurs, pastāvīgi raugoties sienās ar raibiem zīmējumiem vai priekšmetu attēliem. Aizkariem jābūt pietiekami bieziem, lai mazulis nemostos no spilgtās gaismas pārlieku agri. Vēlams aizkariem izvēlēties košas krāsas, tādos pašos toņos izvēlieties arī krēslu audumu vai pārklājus. Aizkariem jābūt no dabiskiem materiāliem (vispār būtu vēlams, lai bērna apkārtnē būtu tikai dabiskas un ekoloģisko nekaitīgas lietas), bet bieziem. Tāpat jāseko, lai istabā būtu minimāls daudzums putekļus uzkrājošu priekšmetu (paklāji, dažādas sedziņas, grāmatas, nevajadzīgas mantas). Īpaši tas attiecas uz paklājiem, jo ļoti daudzi mikrobi, kas ātri iet bojā gaisā vai uzkopšanas laikā, spēj mēnešiem ilgi mitināties paklājos. Tātad: Jo mazāk paklāju, jo labāk Grāmatas – tikai aiz stikla Nogaidiet ar mīksto rotaļlietu iegādi Suvenīri pie sienām – minimāli Uz skapjaugšām, kaktos un pagultēs neiekārtot nevajadzīgo mantu noliktavu No daudzām lietām atteikties ir grūti, tāpēc: Visus putekļu uzkrājējus bērna istabā (piemēram, mīkstās mēbeles) pastāvīgi un sistemātiski jātīra ar putekļu sūcēju Vēlams, lai visas virsmas bērnu istabā varētu tīrīt ar mitru drānu – gan sienas, gan grīdu Ja jums nav pieliekamā un esat spiesti daļu mantu glabāt skapī, nomazgājiet un notīriet tās, bet skapī pārsedziet ar polietilēna plēvi. Šajā jomā īpaši "izvērsties" nevar, jo ārsti iesaka ierobežot mēbeļu daudzumu un atstāt tikai visnepieciešamāko. Gultiņa. Optimāli – koka, ar iespēju regulēt gulēšanas virsmas un sānu līmeni. Šūpulītim jābūt labi vēdināmam un izgatavotam no ekoloģiski tīriem materiāliem: karkass no līmēta koka vai augstu kvalitatīva finiera, matracītis – ar dabiskiem, hipoalerģiskiem pildmateriāliem (jūras augiem, kokosa skaidiņām vai visvienkāršākajiem salmiem) ar vilnas vai kokvilnas pārklājumu. Matracim jābūt apvilktam no virspuses un piepildīts ar dabiskiem materiāliem. Pārtīšanas galds. Ļoti vēlama mēbele, lai gan, protams, var bērniņu pārtīt ar uz dīvāna vai žurnālgaldiņa, vai viņa gultiņā. Izvēloties galdiņu, jāņem vērā, ka mamma nedrīkst pieliekties bērna pārtīšanas laikā. Skapītis bērna piederumu glabāšanai. Šo mēbeli vēlams izvietot līdzās pārtīšanas galdiņam. Tā kā pārtīšanas galdiņš ir vieta, kur bērns tiks slaucīts, masēts, apbērts ar pūderīti, ieziests ar krēmu vai eļļiņu, viņam tiks griezti mati un nadziņi, vispieejamākajā vietā skapītī salieciet aptieciņu un kārbiņas ar pūderi, vati, knupīti, ūdeni un eļļu. Jaundzimušā istabā nepieciešams arī novietot termometru un nelielas jaudas gaismekli, kuru iespējams ieslēgt droši un klusu. Manēža (sētiņa) nav absolūtu nepieciešams priekšmets. Daži ārsti un psihologi apgalvo, ka tā var kavēt bērna attīstīšanos, kurš ar katru kustību atklāj jaunumus apkārtējā vidē, kā arī kļūst patstāvīgs. Protams, šāds pieņēmums ir tīri teorētisks, jo telpa tiek norobežota galvenokārt ar mērķi aizsargāt zīdaini, ja māte ir aizņemta saimniecībā vai pievērsusies citiem bērniem. Vispiemērotākais brīdis bērna ievietošanai sētiņā ir tad, kad viņš sāk celties kājās un ar pieaugošu interesi vērot apkārtni, jo tad viņu vairs nedrīkst atstāt vienu gultiņā bez uzraudzības. Bērnam gribas redzēt visu sev apkārt, un sētiņa paver viņam iespēju raudzīties uz visām pusēm, papildināt savus novērojumus un palīdz atradināties no rāpošanas, motivējot celties kājās un iet patstāvīgi. Tāpēc sētiņas cietā pamatnīte ir daudz piemērotāka tādai nodarbei nekā gultiņas mīkstais matracītis. Vēl praktiskāka ir saliekamā sētiņa, kas izgatavota no viegla koka, tā viegli pārvietojama no vienas vietas uz citu. Sānu sieniņas ir no vertikāliem dēlīšiem, pie kuriem bērnam ērti pieķerties un piecelties stāvus. Sētiņas grīda tiek pārsegta ar vaskadrānu, kurai savukārt tiek pārsegts paklājiņš vai pleds, ko piesien pie sētiņas apmales. Ja sētiņa vasarā tiek novietota dārzā, šim paklājiņam jābūt lielākam nekā sētiņas grīda, lai mazulis nespētu aizsniegt zāli vai akmentiņus. Pēdējā laikā tirdzniecībā parādās šūpuļkrēsliņi, kuros var sēdināt bērnu no 8 mēnešu vecuma. Augstie krēsliņi, kuros bērnu sēdina barošanai vai statiskajai rotaļai, ir ļoti noderīgi: tie nokomplektēti ar nelielu galdiņu, uz kura var izvietot dažādas rotaļlietas. Tā izvēles galvenais kritērijs ir stabilitāte. Apgaismojuma principi bērnu istabā ir tādi paši kā pieaugušo telpās. Mīksta izkliedēta gaisma vai gaisma, kas atstarojas no griestiem – tāds ir apgaismojuma mērķis. Viss ir ļoti vienkārši izdarāms. Jāatsakās no griestu lampām, kas dod tiešu gaismu uz leju. Protams, bērna istaba nedrīkst līdzināties drūmam kambarim. Tajā jāvalda pietiekami labai kopējai gaismai. Iespējams, ka ar griestu lampu būs par maz – turklāt jāņem vērā, ka bērniem ļoti patīk apsēsties kaktiņā, tā izmantojot visu savu valdījumu teritoriju. Šādos gadījumos lieti noder gaismekļi ar gariem vadiem un stabiliem balstiem. Nedrīkst aizmirst par lampiņu pie gultiņas – tā būs ērti sakārtoties naktsmieram, noklausīties pasaciņu, kā arī orientēties telpā. Tikai – nekādā gadījumā – ne lasīšanai gultā!. Naktslampiņas gaismai jābūt maigai un pat patumšai – lai naktī mazulim neradītu stresu. Bērnu istabā labi iederas dekoratīvais apgaismojums – piemēram, lampiņa rotaļlietiņas formā vai pati rotaļlieta ar lampiņu "vēderā". To var novietot arī naktslampiņas vietā. Īpaši jāizvērtē situācija, kad vienā istabā mīt divi vai pat trīs bērni. Tādā gadījumā apgaismojumam ir vēl viena, ļoti svarīga funkcija. Ar gaismu tiek zonēta telpa – tā bērni jau no mazotnes iemācās saprast, kur beidzas mana, un kur sākas sveša teritorija. Gaisma iezīmē zonas un veido netveramas, caurspīdīgas, bet lieliski saskatāmas un apjaušamas barjeras. Ar gaismas palīdzību veiksmīgi sadalīta bērnu istaba samazina strīdu iespējas un iemāca brāļiem un māsām kulturāli doties citam pie cita ciemos. Izvēloties gaismekļus bērnu istabai, pievērsiet uzmanību tam, lai tie būtu trieciendroši, bet vislabāk atteikties no stikla kupoliem. To vietā piemeklējiet plastmasas, papīra vai auduma un metāla abažūrus. Vislabākais variants – slēgtais abažūrs: ja spuldzīte krītot vai pēc bumbas trieciena saplīst, lauskas paliek iekšpusē. Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem |
Uzrakstiet
komentāru...