Mēbeļu aristokrāts – krēsls
Krēslu - "Homo sedativus" – aizsākumi meklējami jau pirms astoņiem tūkstošiem gadu. Protams, tolaik šis pašlaik tik pierastais un neaizvietojamais priekšmets neizskatījās gluži tāds, uz kāda pašlaik sēžat Jūs.
Foto: Mēbeļu aristokrāts – krēsls; autors: Mēbeļu aristokrāts – krēslsKrēslu - "Homo sedativus" – aizsākumi meklējami jau pirms astoņiem tūkstošiem gadu. Protams, tolaik šis pašlaik tik pierastais un neaizvietojamais priekšmets neizskatījās gluži tāds, uz kāda pašlaik sēžat Jūs. Turklāt senos laikos krēslā sēdēt drīkstēja tikai augstas kārtas cilvēki, bet vienkāršā tauta sēdēja uz zemes vai grīdas.
Tātad krēsls tika un joprojām arī var tikt uzskatīts arī par zināma statusa simbolu. Ofisā šefa krēslu uzreiz atpazīstam pēc tā lieluma, ekskluzivitātes, smaguma un citām pazīmēm. Atcerieties, kā filmā "Diktators" Čārlijs Čaplins atspoguļoja Hitlera un Musolīni tikšanos, kad katrs no viņiem centās apsēsties augstāk nekā otrs.
Ikdienā mēs nereti pat neievērojam krēslu, uz kura apsēžamies, tikai apzināmies, ka mums ir ērti vai neērti sēdēt. Krēsla virsmai jābūt ar īpašu profilu gan garenvirzienā, gan šķērsgriezumā. Krēsla sēdvirsmas priekšējai maliņai jābūt noapaļotai uz leju, lai nepieļautu pārmērīgu spiedienu uz iegurni, sēdekļa optimālais platums – 400–480 mm, dziļums – 420 mm.
Foto: Mēbeļu aristokrāts – krēsls; autors: Mēbeļu aristokrāts – krēslsDziļuma regulēšanai jānotiek ne mazāk kā 4 centimetru robežās, turklāt to varam paveikt divējādi: pabīdot krēsla muguriņu un nofiksējot vajadzīgajā stāvoklī ar skrūvi, vai arī tiek bīdīts pats sēdeklis un tiek fiksēts ar sviru. Sēdvirsmas vidū vēlams padziļinājums, ne lielāks par 25 mm, kas dod iespēju vienmērīgi sadalīt sēdošā ķermeņa slodzi.
Krēsla muguriņas formai jāļauj vienmērīgi sadalīt muguras slodzi pa saskarsmes virsmu. Vislabāk, ja krēsla muguriņa aprīkota ar valnīti, kas balsta muguru un samazina slodzi vidukļa rajonā. Šā valnīša augstumam noteikti jābūt regulējamam. Pieejami krēsli, kur muguras valnītis ir piepūšams kā gumijas bumbiņa. Krēsla muguriņas augstums nav noteicošais kritērijs no ergonomikas viedokļa, jo pamatā krēsla muguriņas balstošās funkcijas veic tieši muguriņas vidusdaļa. Muguriņas augstumam drīzāk ir psiholoģiska nozīme: cilvēks instinktīvi vēlas aizsargāt sevi no aizmugures. Muguriņas forma zināmā mērā nosaka arī visa krēsla izskatu.
Krēsla audumam jābūt mitruma un ūdensnecaurlaidīgam: slapjumā sēdēt negribētos nevienam. Krēsla auduma svarīgākie raksturlielumi ir nodilumizturība un izturība pret augstām temperatūrām. Labs krēsla audums izturēs vismaz 40 000 saskaršanās ciklu un karstu priekšmetu iedarbību, piemēram, degošās cigaretes pelnu uzkrišanu.
Foto: Mēbeļu aristokrāts – krēsls; autors: Mēbeļu aristokrāts – krēslsParasti visizturīgākie ir mēbeļu audumi no dabisko un sintētisko materiālu apvienojuma. Krēslu auduma tehniskajā dokumentācijā jābūt šādiem norādījumiem, kā arī ieteikumiem auduma kopšanai. Daudzos modeļos krēslu apvalki aprīkoti ar rāvējslēdzējiem vai cita veida apdari, kas atvieglo auduma nomaiņu vai tīrīšanu. Krēsli tiek pildīti ar dažādas cietības un biezuma porolonu.
Krēsla augstumam jābūt regulējama diapazonā no 42 – 53 cm. Regulēšanai paredzēts gāzes amortizators, kas vienlaikus arī nodrošina krēsla pagriešanas iespējas. Ja krēsla kājiņas aprīkotas ar ritenīšiem, jāseko, lai tukšs krēsls patvaļīgi nepārvietotos pa telpu – šim nolūkam ritenīšos jābūt īpašai svārstību pretestībai. Vienkāršs, bet svarīgs noteikums: cieta grīda – mīksti ritenīši, mīksta grīda – cieti ritenīši, citādi cietie ritenīši ātru vien sabojās dārgo parketa grīdu, bet mīksti ritenīši pa paklāju ripos ar lielām grūtībām. Parasti mīkstie ritentiņi ir balti, bet cietie – melni.
Roku (elkoņu) balstu esamība vai neesamība ir lietotāja gaumes jautājums, tomēr to nosaka arī sēdētāja veicamā darba raksturs. Regulējamus elkoņa balstus ieteicams izmantot ilgstošā darbā pie datora. Pareizi noregulēti roku balsti nodrošina optimālu roku stāvokli darba laikā pie datora. Jābūt iespējai elkoņu balstus regulēt, nepieceļoties no krēsla, turklāt balsti nedrīkst mainīt savu stāvokli patvaļīgi.
Ne mazāk svarīgi ir pareizi sēdēt krēslā. Pirmkārt, krēslā jāiesēžas dziļi, aizņemot visu tā sēdvirsmu. Ja krēsla muguriņa ir ērta un pareiza, mugurkauls izliecas burta "S" formā. Krēsla augstums jānoregulē tā, lai sēdošā kājas būtu saliektas aptuveni 90 ºC leņķī un gurni atrastos horizontālā stāvoklī. Liela nozīme ir arī krēsla polsterējumam – pārāk ciets krēsls traucē asinsriti un pēc ilgstošas sēdēšanas jūtama spiedoša sajūta sēžamvietā, tomēr arī ļoti mīksts krēsls nav ērts ilgākai sēdēšanai – tas it kā "ievelk" sēdētāju un kavē siltuma un mitruma apmaiņu.
Mediķi apgalvo – nedrīkst sēdēt nekustīgi un statiski. Statiskā pozā tiek traucēta asinsrite, muskuļu slodze ir nevienmērīga, paplašinās vēnas, veidojas nepareiza stāja, sāpes mugurā, muskuļu pārslodze un galvas sāpes. Alternatīva – dinamiskā poza, kad cilvēks bieži maina ķermeņa stāvokli, atliecoties atpakaļ vai uz priekšu, tā atslogojot muskuļus. Pareizi izvēlēts krēsls ļauj sēdētājam visu laiku sēdēt "pareizi".
Tātad, izvēloties krēslu, ņemiet vērā šādus momentus.
1. Apsveriet, kādam mērķim izvēlaties krēslu – darbam, atpūtai vai īslaicīgai sēdēšanai.
2. Izvēlieties krēslu, ko varēsiet pielāgot visu tā lietotāju augumam .
3. Pamēģiniet, vai krēsls neierobežo kustības.
4. Pārbaudiet, vai ar piemērota mehānisma palīdzību iespējams mainīt krēsla muguriņas stāvokli.
5. Raugieties, lai visi krēsla lietotāji varētu ērti ar to rīkoties.
6. Pārbaudiet, vai krēsla polsterējums ir pietiekami izturīgs, tajā nepaliek iespiedumi, un vai krēsla audums labi vada siltumu un mitrumu.
Neaizmirstiet, ka kustēties ir veselīgi! Veselību par naudu nopirkt nevar. Nesēdiet krēslā ilgstoši nekustīgi, bet gan laiku pa laikam veiciet kādu stiepšanās vai locīšanās vingrinājumu.