Mēģinām domāt un strādāt it kā paši būtu objekta pasūtītāji

Foto: Mēģinām domāt un strādāt it kā paši būtu objekta pasūtītāji; autors: Mēģinām domāt un strādāt it kā paši būtu objekta pasūtītāji

Intervija ar firmas "Ars domina" direktoru Andri Maču.

SIA "Ars domina" ir Latvijas tirgū jauns uzņēmums- dibināts 2002. gada maijā. Sevi uzskata un pozicionē kā Latvijas tirgum atbilstošu vidēja izmēra ģenerāluzņēmēju. Paši saviem spēkiem veic "lielos" būvdarbus- betonēšana, mūrēšana, dzelzsbetona konstrukciju montāža

Kā radās doma veidot uzņēmumu laikā, kad tirgus jau ir samērā piesātināts?
Sākumā ideja bija diezgan spontāna. Es pats darbību būvniecībā uzsāku desmit gadus atpakaļ- astoņus gadus nostrādāju uzņēmumā "Kalnozols celtniecība"- sāku kā brigadieris, vēlāk biju direktors. Laika gaitā nonācu pie secinājuma, ka varu izveidot pats savu uzņēmumu. Pie tam tai brīdī bija atbilstoši apstākļi, radās partneri, kas palīdzēja dibināt uzņēmumu. Partneri man noticēja, bija ar mieru investēt naudu, lai uzsāktu darbību. Jā, laiks ir sarežģīts, bet uzņēmumam, kas spēj nodrošināt atbilstošu kvalitāti un kurš ir pretimnākošs pasūtītājiem, jebkurā situācijā darbs atradīsies. Īpaši tagad, kad būvniecības sfēra ir strauji augoša. Domāju, ka tuvākos trīs gadus vismaz noteikti vēl būs pieaugums un te darba pietiks visiem.

Lai nodrošinātu attīstību ir jāspēj piesaistīt pasūtītājus. Ar ko to darāt jūs? Kādā veidā cenšaties būt labākie?
Tā ir attieksme pret klientu. Mēģinām domāt un strādāt it kā paši būtu objekta pasūtītāji, risinām klienta problēmas. Uzskatu, ka Latvijā ir daudz uzņēmumu, līdz ar to klientam cena nav vienīgais izvēles kritērijs, jo būs vairāki ļoti līdzīgi cenu piedāvājumi. Līdz ar to būtiskākais ir savstarpējā sapratne, uz kuru pamata galvenokārt notiek izvēle. Cilvēkiem, kas jau sākumā labi saprotas, ir viegli sadarboties arī turpmāk, visi radusies jautājumi tiek risināti daudz saprotošāk.

Kas ir šajā laikā realizētie pamanāmākie "Ars domina" objekti?
Objekti ir bijuši dažādi, par pamanāmākajiem varētu uzskatīt- daudzdzīvokļu projektu Zalves dārzs, kas šobrīd tiek nodots ekspluatācijā, divas daudzdzīvokļu mājas Baložos, zirgu izjādes kompleksu Gulbenē, RIMI Nīcgalas un Sesku ielu stūrī, Buru sporta veikalu Čaka ielā, tirzniecības centrs, noliktava Tīraines ielā.

Uz kāda tipa, nozīmes projektiem specializējaties?
Mēs neceļam privātmājas. Pārējie objekti- skatāmies, ko mums piedāvā un vai izdodas saprasties ar pasūtītāju. Mums nav valsts pasūtījumu, strādājam tikai uz privātajiem.

Kāpēc?
Tāpēc, ka esam jauna kompānija, bet valsts pasūtījumiem nepieciešama vairāku gadu pieredze. Perspektīvā protams piedalīsimies arī valsts konkursos, taču šobrīd mēģinām augt uz privāto pasūtījumu bāzes.

Kāda izskatās uzņēmuma attīstības līkne?
Esam auguši samērā strauji. Pirmais darbības pusgads 2002. gadā bija ar neto apgrozījumu 1 miljons latu, 2003. gadā tie jau bija 2,5 miljoni. Šogad plānojam tuvu pie 4 miljoniem.

Kāds ir bijis pirmais pusgads šogad? Vai cerētais līdz šim ir sansiegts?
Pusgad ir bijis darbietilpīgs un strauji augošs, realizēti daudzi veiksmīgi objekti. Nedaudz nepatīkami, ka tik strauji kāpa dažu materiālu izmaksas, kas iepriekš nebija gaidīts. Šī gada prognozes pagaidam piepildās. Arī nākamo gadu prognozējam izdevīgu uzņēmējdarbībai, pieļauju, ka uzņēmuma kāpuma tempi varētu nedaudz samazināties.

Cik plašā teritorijā jau strādājat un kā plānojat?
Šobrīd esam gatavi strādā visā Latvijā. Vēlamākā teritorija- Rīga un Vidzemes puse. Pēc kādiem diviem trīs gadiem plānojam strādāt arī tuvajā Krievijā, paplašināties arī ārpus Latvijas. Latvijas tirgus turpinās augt varbūt pat vēl piecus gadus, bet pēc kāda laika, lai eksistētu, būs jāiet uz ārzemēm, mēs savu vietu redzam Krievijā. Šajā brīdī gan vēl neesam vēl gatavi iet ārpus Latvijas, gribam vispirms nostabilizēties šeit, iegūt "cietu mugurkaulu", lai vēlāk startētu ārzemēs.

Kā vērtējat Latvijas būvniecības tirgu, kopš iestājāmies Eiropas Savienībā? Kādi no tā ir bijuši ieguvumi?
Nekādas lielās izmaiņas nav notikušas, šobrīd. Pieaugušas ir tikai būvniecības izmaksas, kas protams ir daudz nepatīkamāk potenciālajiem pasūtītājiem.

Cik ilgi tas turpināsies, jūsuprāt?
Materiālu cenas visticamāk apstāsies, vairāk uz augšu tās nekāps. Lēnām tagad palielināsies darba algu izmaksas. Būs jāsāk skatīties, kā vairāk pielietot tehnoloģijas, kur mazāks darba spēka īpatsvars. Drīz mēs pie tā nonāksim.

Kāda ir bijusi jūsu personīgā virzība būvniecībā? Vai šo nozari izvēlājāties mērķtiecīgi?
Es gāju iesniegt dokumentus uz pilnīgi citu fakultāti Lauksaimniecības universitātē. Satiku tur draugu, kurš teica, ka ies uz būvniekiem, pastāstīja, kas ir šajā programmā, ko tur var iegūt, es izdomāju, ka arī es to gribu. Tā iesniedzu dokumentus Laukinženieru fakultātē. Tā bija gluži spontāna ideja, kuru nekad neesmu nožēlojis. Man patīk šī nozare. Tas ir darbs, kas ir paliekošs un ikvienam redzams, tas saglabājas nākamajām paaudzēm. Darbs būvniecībā nav vienkāršs, bet man patīk lietas, kas ir sarežģītas.

Kādas ir sajūtas tagad, salīdzinot ar laiku, kad bijāt vadītājs "Kalnozols celtniecība"?
Sajūtas ir daudz labākas. Varbūt agrāk es to neapzinājos, bet pēc dabas esmu uzņēmējs, man patīk strādāt savā pārziņā. Manas kļūdas ir manas paša kļūdas, mani lēmumi ir mani lēmumi, kas balstīti uz manām zināšanām un situācijas izpratni. Es neesmu radīts strādāt par darbinieku lielā uzņēmumā. Man nepieciešama darbu dažādība. Man regulāri ir jaunas idejas, kuras gribas realizēt. Esmu pieradis būt pats sev noteicējs. Līdz ar to strādājot lielā uzņēmumā tas teorētiski ir iemesls konfliktam. Esmu priecīgs par pieņemto lēmumu dibināt savu uzņēmumu.

Pēc kādiem principiem cenšaties veidot savas attiecības ar kolektīvu?
Kolektīvs ir draudzīgs. Mums ir kopīgi kultūras un atpūtas pasākumi, kas satuvina- ziemā braucam kopā slēpot, vasarā- taisām atpūtas pasākumus brīvā dabā pie ūdeņiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc esmu teicis, ka mēs vienmēr būsim vidēji liels ģenerāluzņēmējs- lai kolektīvs saglabātos tik draudzīgs, kāds ir šobrīd.

Linda Tunte,
www.building.lv