Meklē institūciju, kas varētu saskaņot vēja ģeneratoru būvi Latvijas piekrastes akvatorijā
Foto: Meklē institūciju, kas varētu saskaņot vēja ģeneratoru būvi Latvijas piekrastes akvatorijā
Latvijā nav nevienas iestādes, kas varētu atļaut veikt izpētes darbus jūrā, noskaidrojuši uzņēmēji, kas meklē vietas vēja ģeneratoru uzstādīšanai atklātā jūrā, vēstī "Dienas Bizness".
Elektrības iegūšana no vēja jūrā, nevis uz sauszemes, attīstīsies. Ja pašlaik 80% vēja parku tiek būvēti uz sauszemes un tikai 20% jūrā, tad 2030.gadā būs otrādi, laikrakstam sacījis SIA "FCM" pārstāvis Aivars Upenieks.
Saskatot biznesa perspektīvu, "FCM" vēlas veikt izpēti un tālākā nākotnē būvēt vēja parkus Baltijas jūrā Latvijas piekrastē.
Patlaban Latvijā uzstādīts 41 vēja ģenerators un, kā norādīts Latvijas Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam, lai paaugstinātu atjaunojamās enerģijas potenciālu, iespējama vēja ģeneratoru uzstādīšana jūrā, lai gan iekārtu un uzstādīšanas izmaksas šādam tehnoloģiskam risinājumam ir augstākas. Iepērkot vēja enerģiju, tiek piemērots divkāršais tarifs ražotājiem, kas licenci saņēmuši pirms 2001.gada 1. jūnija, bet ražotājiem, kas licenci saņēmuši vēlāk, cenu nosaka regulators.
"Problēma ir jautājumā, kam pieder Baltijas jūra," klāsta Upenieks un norāda, ka šobrīd neviena valsts iestāde negribot uzņemties atbildību un pateikt, kurš pārvalda Baltijas jūru.
Latvijas likumdošana paredz, ka, lai veiktu jebkādus izpētes darbus, nepieciešama atļauja vai nomas tiesības uz attiecīgo teritoriju. Latvijas kontinentālajā šelfā bez Latvijas atļaujas veikt izpēti nav iespējams.
Meklējot risinājumu situācijai, "FCM" pat vērsusies pie Ekonomikas ministrijas, samazinot pētījamo teritoriju no visas Latvijas piekrastes teritorijas līdz konkrētām vietām, rakstījusi iesniegumus visiem iespējamajiem adresātiem, sākot ar Ministru prezidentu, beidzot ar Eiropas Komisiju. Rezultātā Ekonomikas ministrija atbildējusi, ka jautājumu izskatīšot, bet premjers norādījis, ka jāveido darba grupa kontinentālā šelfa jautājumu risināšanai.
Saskatot biznesa perspektīvu, "FCM" vēlas veikt izpēti un tālākā nākotnē būvēt vēja parkus Baltijas jūrā Latvijas piekrastē.
Patlaban Latvijā uzstādīts 41 vēja ģenerators un, kā norādīts Latvijas Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam, lai paaugstinātu atjaunojamās enerģijas potenciālu, iespējama vēja ģeneratoru uzstādīšana jūrā, lai gan iekārtu un uzstādīšanas izmaksas šādam tehnoloģiskam risinājumam ir augstākas. Iepērkot vēja enerģiju, tiek piemērots divkāršais tarifs ražotājiem, kas licenci saņēmuši pirms 2001.gada 1. jūnija, bet ražotājiem, kas licenci saņēmuši vēlāk, cenu nosaka regulators.
"Problēma ir jautājumā, kam pieder Baltijas jūra," klāsta Upenieks un norāda, ka šobrīd neviena valsts iestāde negribot uzņemties atbildību un pateikt, kurš pārvalda Baltijas jūru.
Latvijas likumdošana paredz, ka, lai veiktu jebkādus izpētes darbus, nepieciešama atļauja vai nomas tiesības uz attiecīgo teritoriju. Latvijas kontinentālajā šelfā bez Latvijas atļaujas veikt izpēti nav iespējams.
Meklējot risinājumu situācijai, "FCM" pat vērsusies pie Ekonomikas ministrijas, samazinot pētījamo teritoriju no visas Latvijas piekrastes teritorijas līdz konkrētām vietām, rakstījusi iesniegumus visiem iespējamajiem adresātiem, sākot ar Ministru prezidentu, beidzot ar Eiropas Komisiju. Rezultātā Ekonomikas ministrija atbildējusi, ka jautājumu izskatīšot, bet premjers norādījis, ka jāveido darba grupa kontinentālā šelfa jautājumu risināšanai.
