Meklējam iespējamos risinājumus ēku renovācijas finansēšanai Latvijā
2012.gada 6.novembrī uz Latvijas Komercbanku asociācijas (prezidents Mārtiņš Bičevskis) un šogad izveidotā Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja (vadītājs Nikolass Stancioffs) organizēto semināru "Risinājumi ēku renovācijas finansēšanai Latvijā", pulcējās ne tikai Latvijas pārstāvji, bet arī vadošas amatpersonas no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).
Semināra mērķis bija kopējā diskusiju forumā, par ko transformējās seminārs, apvienot dažāda līmeņa lēmumu pieņēmējus un renovācijas procesa dalībniekus, lai apmainītos ar informāciju, izvērtētu esošo situāciju māju renovācijas jomā un šīs aktivitātes motivāciju un šķēršļus, kā arī veidotu izpratni par turpmākiem darbības virzieniem un nepieciešamiem valdības soļiem šī procesa tālākai attīstībai un uzlabošanai. No Rīgas enerģētikas aģentūras seminārā piedalījās direktore Maija Rubīna. No Liepājas piedalījās namu apsaimniekotāju pārstāvis. Namu apsaimniekotājus pārstāvēja arī dzīvokļu kooperatīva "Bāka -2" vadītājs Sidorko k-gs.
Interesantu informāciju par esošajiem energoefektivitātes veicināšanas mehānismiem, valsts atbalstu un stimuliem Austrumeiropā sniedza ERAB pārstāvis Pīters Hobsons (Peter Hobso). Kā izriet no sniegtās informācijas, bez citiem jau esošajiem atbalsta fondiem, šogad tiek veidoti energoefektivitātes atbalsta fondi Eiropā Baltijas un Balkānu reģioniem. Jāveido rotācijas fondi renovācijas atbalstam.
Galvenā tēma, kas veidoja gandrīz visu diskusijas kodolu, bija jautājums, kā attīstīt un aktivizēt ESKO kustību Latvijā, kas varētu būt galvenais un izšķirošais faktors ēku renovācijas nodrošināšanai. Līdz šim Latvijā ir darbojusies tikai viena firma, kas nedod sabiedrībai izšķirošu priekšstatu par ESKO darbību. Ir jāveic informatīva kampaņa sabiedrībai un potenciālu firmu- ESKO dalībnieču apmācība, kā arī jāveido valstī ESKO darbībai piemērota biznesa vide. Jābūt skaidrībai, kādi pastāv riski ESKO darbībai un jāveic risku dalīšana. Jāprecizē, kāda ir banku riska daļa un garantijas. ESKO firma nevar uzņemties finanšu riskus, tā ir atbildīga par riskiem, kas saistīti ar renovācijas veikšanas kvalitāti un sasniedzamo energoefektivitāti. Finanšu riski, kā tas jau ir komunālo maksājumu plūsmai, ir sadalāmi starp mājas pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem. ESKO jāpiedāvā iedzīvotājiem pievilcīgs renovācijas modelis, kritiski jāizvērtē ESKO līguma termiņš – 20 gadi šķiet ļoti ilgstošs periods.
Interesantu faktu diskusijā atzīmēja Liepājas pārstāvis – pašvaldība renovācijas atbalstam ir iestrādājusi savos saistošajos noteikumos prasību, ka tie dzīvokļu īpašnieki, kas pašvaldībā saņem mazturīgā pabalstu, nedrīkst dzīvokļu īpašnieku sapulcē par atbalstu mājas renovācijai balsot pret to. Ja tiek konstatēti šādi gadījumi, attiecīgais dzīvokļa īpašnieks vairs pabalstu no pašvaldības nesaņem.
Diskusijas dalībnieki secināja, ka ESKO ir ieteicams risinājums māju renovācijai finanšu trūkuma apstākļos, tādēļ tas visnotaļ ir atbalstāms un plaši ieviešams, lai saglabātu iedzīvotājiem dzīvojamo fondu. Tas ir liels tirgus sektors ar zemu risku. Tādēļ būtu racionāli šim mērķim piesaistīt arī pensiju fondus, kas šobrīd ir neaktīvi. Acīmredzot diskusijai sekos konkrēts darbs Ekonomikas ministrijā darba grupās ieteicamo finansēšanas veidu, tostarp ESKO kustības sagatavošanai. Ierosme ir izteikta, gaidām aktīvas darbības turpinājumu!