Meliorators Kaulačs izstrādājis savus priekšlikumus Turaidas pils pamatnes nostiprināšanai
Meliorators un rīkstnieks Ēriks Kaulačs ir izstrādājis savus priekšlikumus Turaidas pils pamatnes nostiprināšanai un iesniedzis tos Turaidas muzejrezevāta administrācijai.
Meliorators un rīkstnieks Ēriks Kaulačs ir izstrādājis savus priekšlikumus Turaidas pils pamatnes nostiprināšanai un iesniedzis tos Turaidas muzejrezevāta administrācijai.
Kā aģentūru LETA informēja Kaulačs, galvenais grunts nobrukumu cēlonis Turaidas pilskalnā, pēc viņa domām, ir spēcīgi plūstošie gruntsūdeņi.
Pieplūstošo gruntsūdeņu uztveršanai Kaulačs iesaka izmantot pils pagalma 12 metrus dziļo aku, to nepārtraukti izsūknējot. Šādas darbības tika uzsāktas pēc otrā noslīdējuma un tās apturējušas tālāko grunts nobrukšanu.
Lai nākotnē pilskalns nepiesātinātos ar grunts ūdeņiem un izslēgtu noslīdēšanu, Kaulačs ieteicis veikt aptuveni 30 metru dziļus artēziskos urbumus blakus pilskalnam, ūdeņu pārtveršanai un atsūknēšanai. Kaulačs norāda, ka pirms urbšanas jāatrod ūdens artērijas. Urbumiem jābūt precīzi mērķētiem, to skaits nosakāms pēc ūdens āderu izpētes. Šo darbu Kaulačs piedāvā uzticēt ģeoloģijas zinātņu doktorei, rīkstniecei Lijai Bērziņai.
Pēc Kaulača domām, pils teritorijā ir nepieciešams pēc iespējas vairāk savākt nokrišņu ūdeņus un aizvadīt tos ārpus teritorijas. To ūdens daudzumu, kas iefiltrēsies gruntī, eksperimentāli vajadzētu mēģināt savākt ar pils pagalmā esošās akas palīdzību, to regulāri iztukšojot.
Ja ūdens izplūst pilskalna nogāzēs, izplūdes vietās Kaulacš ierosina izbūvēt smilts-grants-akmeņu filtrus, kas brīvi izvadīs ūdeņus, bet neļaus pamatgruntij izskaloties.
Ūdens režīma kontrolei meliorators iesaka izmantot pils 12 metrus dziļo aku, izbūvējot tajā vienkāršu ūdens līmeņa kontroliekārtu ar signalizāciju.
LETA jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē Turaidas pilskalnā notika trīs grunts noslīdējumi, ievērojami apdraudot Turaidas pils pamatus.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja Kaulačs, galvenais grunts nobrukumu cēlonis Turaidas pilskalnā, pēc viņa domām, ir spēcīgi plūstošie gruntsūdeņi.
Pieplūstošo gruntsūdeņu uztveršanai Kaulačs iesaka izmantot pils pagalma 12 metrus dziļo aku, to nepārtraukti izsūknējot. Šādas darbības tika uzsāktas pēc otrā noslīdējuma un tās apturējušas tālāko grunts nobrukšanu.
Lai nākotnē pilskalns nepiesātinātos ar grunts ūdeņiem un izslēgtu noslīdēšanu, Kaulačs ieteicis veikt aptuveni 30 metru dziļus artēziskos urbumus blakus pilskalnam, ūdeņu pārtveršanai un atsūknēšanai. Kaulačs norāda, ka pirms urbšanas jāatrod ūdens artērijas. Urbumiem jābūt precīzi mērķētiem, to skaits nosakāms pēc ūdens āderu izpētes. Šo darbu Kaulačs piedāvā uzticēt ģeoloģijas zinātņu doktorei, rīkstniecei Lijai Bērziņai.
Pēc Kaulača domām, pils teritorijā ir nepieciešams pēc iespējas vairāk savākt nokrišņu ūdeņus un aizvadīt tos ārpus teritorijas. To ūdens daudzumu, kas iefiltrēsies gruntī, eksperimentāli vajadzētu mēģināt savākt ar pils pagalmā esošās akas palīdzību, to regulāri iztukšojot.
Ja ūdens izplūst pilskalna nogāzēs, izplūdes vietās Kaulacš ierosina izbūvēt smilts-grants-akmeņu filtrus, kas brīvi izvadīs ūdeņus, bet neļaus pamatgruntij izskaloties.
Ūdens režīma kontrolei meliorators iesaka izmantot pils 12 metrus dziļo aku, izbūvējot tajā vienkāršu ūdens līmeņa kontroliekārtu ar signalizāciju.
LETA jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē Turaidas pilskalnā notika trīs grunts noslīdējumi, ievērojami apdraudot Turaidas pils pamatus.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
