"Merks" atsakās no dalības konkursā par "Gaismas pils" būvniecību
AS "Merko Ehitus" un tās meitas kompānija SIA "Merks" atteikušās no dalības konkursā par "Gaismas pils" būvniecību, šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (dB).
AS "Merko Ehitus" un tās meitas kompānija SIA "Merks" atteikušās no dalības konkursā par "Gaismas pils" būvniecību, šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (dB).
Kā iemesli šādai rīcībai tiek minēti nepietiekamais termiņš, neizdevīgie finanšu nosacījumi u.c., raksta dB.
"Merks" nesniedz plašus komentārus par savu lēmumu, vien norāda, ka iepirkuma komisijai nosūtīta vēstule, kurā atrodami visi skaidrojumi.
Arī pārējie konkursa dalībnieki atsakās vērtēt šādu konkurentu soli.
Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone norāda, ka "Nav nekas neparasts, ja kompānija, pēc būtības iepazīstoties ar projektu un konkursa nosacījumiem un konstatējot, ka tai trūkst kapacitātes un resursu prasību izpildīšanai, no turpmākas dalības konkursā atsakās".
Viņaprāt, no vienas puses nav labi, ka kāds no iepirkuma pretendentiem atsakās no dalības konkursā, jo tas samazina konkurenci, taču vēl sliktāk būtu, ja konkursā uzvarētu pretendents, kurš apzinās, ka tā kapacitāte un resursi nav pietiekami darbu veikšanai.
Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) laikrakstam norādīja, ka ne viņa, ne ministrija nekādus komentārus nesniegs, lai neietekmētu iepirkuma procedūru.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecības konkursā bez apvienības "Merks" pieteikusies nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS "RBSSKALS", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", juridisko personu apvienība, kurā ir SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes".
Visiem kandidātiem, kuri kvalificējušies otrajai kārtai, finanšu un tehniskais piedāvājums būs jāiesniedz līdz 31.augustam, bet līgumu ar būvuzņēmēju paredzēts noslēgt līdz 31.oktobrim.
"Gaismas pils" projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 116 miljonu latu apmērā. LNB ēkas būvdarbu veicēju konkursa nolikumā noteikts, ka uzņēmējam, kas iegūs tiesības būvēt "Gaismas pili", būs arī jānodrošina būvniecībai nepieciešamā naudas plūsma. Valsts būvuzņēmējam naudas līdzekļus atmaksās ilgākā laika posmā, izmantojot līdzekļus, kas šim nolūkam paredzēti valsts budžeta ilgtermiņa saistībās - 6,9 miljonus latu no valsts budžeta nākamos 20 gadus, kā valdība nolēma 2006.gada rudenī.
Valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" četru gadu laikā "Gaismas pils" projektam izlietojusi 20,909 miljonus latu, no tiem 189 000 latu 2004.gadā, 3,197 miljonus latu 2005.gadā, 6,365 miljonus latu 2006.gadā un 11,158 miljonus latu 2007.gadā.
Pie šīs summas ir jāpieskaita arī 1,1 miljons latu, kas "Gaismas pils" projektam tika iztērēti līdz 2004.gadam. No šīs summas par projektēšanu "Hill International Inc." bija samaksāti 629 987 lati, tomēr projektēšanas materiālu, kas bija tapis, Latvijas likumu izpratnē nevarēja uzskatīt par skiču projektu.
Kā iemesli šādai rīcībai tiek minēti nepietiekamais termiņš, neizdevīgie finanšu nosacījumi u.c., raksta dB.
"Merks" nesniedz plašus komentārus par savu lēmumu, vien norāda, ka iepirkuma komisijai nosūtīta vēstule, kurā atrodami visi skaidrojumi.
Arī pārējie konkursa dalībnieki atsakās vērtēt šādu konkurentu soli.
Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone norāda, ka "Nav nekas neparasts, ja kompānija, pēc būtības iepazīstoties ar projektu un konkursa nosacījumiem un konstatējot, ka tai trūkst kapacitātes un resursu prasību izpildīšanai, no turpmākas dalības konkursā atsakās".
Viņaprāt, no vienas puses nav labi, ka kāds no iepirkuma pretendentiem atsakās no dalības konkursā, jo tas samazina konkurenci, taču vēl sliktāk būtu, ja konkursā uzvarētu pretendents, kurš apzinās, ka tā kapacitāte un resursi nav pietiekami darbu veikšanai.
Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) laikrakstam norādīja, ka ne viņa, ne ministrija nekādus komentārus nesniegs, lai neietekmētu iepirkuma procedūru.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecības konkursā bez apvienības "Merks" pieteikusies nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS "RBSSKALS", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", juridisko personu apvienība, kurā ir SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes".
Visiem kandidātiem, kuri kvalificējušies otrajai kārtai, finanšu un tehniskais piedāvājums būs jāiesniedz līdz 31.augustam, bet līgumu ar būvuzņēmēju paredzēts noslēgt līdz 31.oktobrim.
"Gaismas pils" projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 116 miljonu latu apmērā. LNB ēkas būvdarbu veicēju konkursa nolikumā noteikts, ka uzņēmējam, kas iegūs tiesības būvēt "Gaismas pili", būs arī jānodrošina būvniecībai nepieciešamā naudas plūsma. Valsts būvuzņēmējam naudas līdzekļus atmaksās ilgākā laika posmā, izmantojot līdzekļus, kas šim nolūkam paredzēti valsts budžeta ilgtermiņa saistībās - 6,9 miljonus latu no valsts budžeta nākamos 20 gadus, kā valdība nolēma 2006.gada rudenī.
Valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" četru gadu laikā "Gaismas pils" projektam izlietojusi 20,909 miljonus latu, no tiem 189 000 latu 2004.gadā, 3,197 miljonus latu 2005.gadā, 6,365 miljonus latu 2006.gadā un 11,158 miljonus latu 2007.gadā.
Pie šīs summas ir jāpieskaita arī 1,1 miljons latu, kas "Gaismas pils" projektam tika iztērēti līdz 2004.gadam. No šīs summas par projektēšanu "Hill International Inc." bija samaksāti 629 987 lati, tomēr projektēšanas materiālu, kas bija tapis, Latvijas likumu izpratnē nevarēja uzskatīt par skiču projektu.