Mēs saprotam- ja mazās firmas legāli samaksātu pilnas darbinieku algas un visus noteiktos nodokļus, viņas tirgū vispār nevarētu pastāvēt. Tāpēc likumdošana jāveido tā, lai novērstu jebkādu dempingu.

Foto: Mēs saprotam- ja mazās firmas legāli samaksātu pilnas darbinieku algas un visus noteiktos nodokļus, viņas tirgū vispār nevarētu pastāvēt. Tāpēc likumdošana jāveido tā, lai novērstu jebkādu dempingu.; autors: Mēs saprotam- ja mazās firmas legāli samaksātu pilnas darbinieku algas un visus noteiktos nodokļus, viņas tirgū vispār nevarētu pastāvēt. Tāpēc likumdošana jāveido tā, lai novērstu jebkādu dempingu.

Intervija ar Latvijas Būvinženieru Savienības priekšsēdētāju Mārtiņu Straumi.

Neilgu laiku atpakaļ Straumes kungs tika ievēlēts par Latvijas Būvinženieru Savienības (turpmāk- LBS) priekšsēdētāju. Viņš pats uzskata, ka tas nenotika nejauši, jo viņš jau gadiem ilgi bijis saistīts ar būvniecības nozari un pārzina to labi. Piedāvājam arī jums ar intervijas palīdzību uzzināt ko vairāk par šo personību, viņa domām un vērtējumiem.

Kā Jūs redzat pašreizējo situāciju būvniecībā? Kas ir tuvākie plānotie darbi, kurus noteikti vajadzētu paveikt?
Valsts politikā un tautsaimniecībā ir iestājušies jauni laiki. Visās tautsaimniecības nozarēs, arī būvniecībā notiek procesi, meklējumi un prognozes periodam, kad Latvija būs pilntiesīga Eiropas Savienības locekle, kad Latvijā no dažādām valstīm ieplūdīs darba spēks, kad būvniecības konkursi būs ar brīvu ārzemju pretendentu piedalīšanos. Tagad ir jādara viss iespējamais, lai vietējie profesionāļi, konsultanti un būvnieki būtu maksimāli profesionāli un sagatavoti, lai spētu strādāt atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.
Tāpēc tuvākajos plānos būtu operatīva situācijas apzināšana, kopīgs darbs ar Būvniecības Departamentu pie likumdošanas sakārtošanas atbilstošī Eiropas Savienības vadlīnijām, bet, protams, iestrādājot nacionālās intereses, kā arī darbs pie inženiertehniskā personāla zināšanu līmeņa visupusīgas paaugstināšanas.

Vai šobrīd būvnieki ir spējīgi konkurēt ar ārzemniekiem?
Jā, noteikti. Mēs esam konkurētspējīgi ar jebkuru ārzemju būvinženieri, jo mūsu inženieru zināšanas ir daudzpusīgākas. Bet, lai būvniecības tirgus būtu profesionālāks, tajā labi jāstrādā ne tikai projektētājiem un būvniekiem, bet arī nozari regulējošajām institūcijām.

Cik labi pašlaik strādā, piemēram, LBS?
Godīgi sakot, arī mūsu darbā ir virkne problēmu, kuras mēs tuvākajos gados centīsimies atrisināt. Kā vienu no galvenajām varētu minēt- LBS biedru nospiedošs īpatsvars ir jau pāri pusmūžam, bet LBS biedri vecumā līdz 30 gadiem ir tikai 3% no 540 kopējā biedru skaita. Vēl joprojām virkne vadošo projektēšanas biroju un būvorganizāciju ar saviem būvinženierim nav pārstāvēta LBS. Būvorganizācijās, kuras 2002.gadā veica būvniecību apmēram 250 LVL apjomā, ir tikai 34 LBS biedri. Rezultātā LBS ne vienmēr savlaicīgi un konstruktīvi reaģēja un procesiem, kuri dažkārt prasīja operatīvu reakciju. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka arī nodrošinājums ar orgtehniku LBS bija nepietiekošs, lai varētu strādāt atbilstoši mūsdienu prasībām. Vēl šogad aprīlī mums bija kritiska situācija- birojā bija tikai viens dators- ar to rindas kārtībā strādāja priekšsēdētāja palīdze un grāmatvede. Tagad, pateicoties būvnieku atsaucībai, mums ir 3 laikmetīgi un videomagnetofons. Tas viss nepieciešams ikdienas darbam, kā arī, lai varētu veikt apmācības. Izmantojot iespēju, man gribas izteikt pateicību par izpratni un operatīvu palīdzību orgtehnikas iegādē būvfirmām- "Kalnozols Celtniecība", "Re & Re", "PBLC", "RBS Skals", "LX grupa" un "Cēsu būvnieks".
Šobrīd mums nepieciešams precizēt datu bāzi par visiem LBS biedriem. Ar mūsu personāla datu bāzes palīdzību pasūtītājs varētu vienkāršāk un operatīvāk atrast nepieciešamo speciālistu, bet LBS gūtu precīzaku informāciju par nepieciešamību organizēt apmācības speciālistu zināšanu līmeņa paplašināšanai.
Ir prieks, ka LBS jaunās valdes sastāvā ir tādi atzīti profesionāļi kā Ilmārs Leikums, Zigurds Magone, Māris Jurēvičs, Helēna Endriksone, Valdis Bundulis u.c.

Ko Jūs esat iecerējis mainīt pašreizējā LBS darbībā?
Mēs vēlētos, lai nozares sakārtošanā tiktu iesaistīti maksimāli daudz nozares speciālisti. Ar būvniecību saistītajos procesos vajadzētu plašāk iesaistīt mācībspēkus- tas palīdzētu viņiem labāk izprast praktisko būvniecības ikdienu, līdz ar to labāk mācīt jaunos speciālistus, bet līdzdalība būvniecības procesos palielinātu mācībspēku niecīgos ienākumus. Otra mūsu biedru rūpju grupa ir pensionāri, kuriem joprojām ir augsta kvalifikācija, bet nav iespējas tieši piedalīties būvniecības procesā. Arī viņus vajadzētu iesaistīt darbā, lai izmantotu viņu pieredzi un zināšanas.

Allaž plaši tiek runāts par regulējošo likumdošanu. Vai plānojat kaut ko mainīt arī šajā sakarā?
Šobrīd ir vesela virkne nesakārtotu jautājumu likumdošanā, kas rada problēmas gan projektētājiem, gan būvniekiem. LBS esam izveidojuši likumdošanas sekciju, kuru vada Ilmārs Leikums. Vēlamies darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Būvniecības Departamenta normatīvās nodaļas darbību, jo Departamentam trūkst ne tikai kadru, bet arī finansiālo resursu, lai maksimāli īsos termiņos sakārtotu ar būvniecību saistīto likumdošanu.
Būtu nepieciešams, lai visas profesinālās sabiedriskās organizācijas strādātu vienotā komandā ar Departamentu kopīgo mērķu realizācijas vārdā.
Nepatīkams būvniecībā pašlaik ir arī aplokšņu algu jautājums. Mēs saprotam- ja mazās firmas legāli samaksātu pilnas darbinieku algas un visus noteiktos nodokļus, viņas tirgu vispār nevarētu pastāvēt. Tāpēc likumdošana jāveido tā, lai novērstu valsts un pašvaldību objektu projektēšanas un būvniecības konkursu piedāvājumos jebkādu dempingu. Pretendentu piedāvājumā ir jāparedz līdzekļi reālai firmas darbības uzturēšanai un attīstībai. Dempinga novēršana noteikti cels būvobjektu kvalitāti. Uzskatu, ka konkursus ir jāizvērtē pamatīgāk un jāatsijā visi piedāvājumi, kuros nav paredzēti līdzekļi attīstībai. Ne ar kādām represīvām metodēm algas aploksnes izskaust nevarēs, ir jāsakārto likumdošana. Ja celtnieks par savu darbu saņems visu nepieciešamo naudu, viņš noteikti nodokļus samaksās.

Šobrīd liela daļa būvfirmu cenšas iegūt ISO sertifikātu. Kā Jums šķiet, cik nepieciešams ir šāds sertifikāts? Nereti ir dzirdēts, ka reālajā darbā tas praktiski nenoder...
Uzskatu, ka kvalitātes vadības sistēma, kuru nosaka ISO standarts noteikti ir nepieciešama. Pirmkārt, strādājot pie kvalitātes vadības sistēmas, tiek sakārtota pati organizācija, likvidējas liekās saites, racionalizējas pats darbības process un tiek pilnveidota darbu rezultātu kontrole. Otrkārt, ja organizācija ir ieviesusi kvalitātes vadības sistēmu un, ja to vēl akreditējusi pasaulē pazīstama akreditācijas instuitūcija, piemēram, Det NORSKE VERITAS, kura strādā ap 130 valstīs, tādā gadījumā arī potenciālajam ārzemju investoram, ienākot Latvijas būvniecības tirgū, izvēlēties uzticamu partneri, ISO garantē noteiktu kvalitāti, kuru nodrošina konkrētā firma.

Pastāstiet, kā Jūs esat nonācis LBS priekšsēdētāja amatā? Vai tas bija negaidīts, vai tomēr plānots notikums Jūsu dzīvē?
Esmu strādājis dažādos ar tehnisko vadību saistītos amatos gan projektēšanā, gan būvniecībā. Sešus gadus nostrādāju pie zinātnes atziņu ieviešanas praksē, par ko saņēmu divus valdības apbalvojumus. Strādājot projektēšanā un būvniecībā, tika apzinātas tās funkcijas un procesi, kuri mūsdienu būvniecības kompleksā prasa pilnveidošanu, tāpēc esmu priecīgs, ka jaunajā valdē ir daudz nozares profesionāļu, kuri kopā varēs sīs problēmas risināt.

Vai darbs LBS ir Jūsu vienīgā ikdienas rūpe?
Nē, man ir arī citi pienākumi. Mans pamatdarbs ir vienā no vadošajām valsts inženiertehniskajām būvorganizācijām- "Moduls Rīga", kur strādāju par ģenerāldirektora vietnieku celtniecībā. Manos pienākumos ietilpst mārketings darbu tirgū, projektu vadība un kvalitātes vadības sistēmas un darba drošības pienākumu realizācija firmā. Kopš 1992.gada esmu arī Latvijas slēpošanas savienības prezidents. Slēpošanas savienībā manā pārziņā ir kalnu, distanču slēpošana un snovbords.

Kā pasēsiet visu pagūt? Vai necietīs LBS?
Darbā LBS ceru ieviest jaunas darba formas. Man šķiet, ka Niedola kungs bija uz sevis uzņēmies pārāk daudz, viņš darīja arī to, ko citi kaut kādu iemeslu pēc nebija izdarījuši. Man ir 3 vietnieki, gribu, lai katrs no viņiem patstāvīgi vada savas darbības jomas. Manā pārziņā paliks inženiertehnisko darbinieku sertificēšana, līdzdalība būvfirmu licencēšanas procesā, darbs nacionālajā padomē un sadarbība ar profesionālajām organizācijām.
Man ir prieks, ka visās manās gaitās mani atbalsta mana sieva Aina, meita Dace un znots Sandris.

Linda Tunte,
www.building.lv