Mēs turpināsim sevi pilnveidot

Foto: Mēs turpināsim sevi pilnveidot; autors: Mēs turpināsim sevi pilnveidot

Intervija ar Ediju Purmali - SIA "Arčers" Stikloto konstrukciju departamenta direktoru.

Savas darbības pirmsākumos 90. - to gadu pirmajā pusē firma "Arčers" izmēģināja dažādas darbības jomas, arī iekštelpu interjeru izveidi, kas laika gaitā nostiprinājās un attīstījās tiktāl, ka firmai ļāva uzsākt patstāvīgas darbības būvniecības nozarē. Tā šobrīd ir viena no uzņēmuma "Arčers" vizītkartēm. 1995. gadā par otru būtiskāko uzņēmuma darbības veidu kļuva arī stikloto būvkonstrukciju ražošana. Viens no lielākajiem uzņēmuma pēdējo gadu sasniegumiem ir 11. aprīlī atklātā "Arčers" stikloto būvkonstrukciju ražotne, kas modernizēta, 30% apmērā piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Cehu modernizācija līdz pat trim reizēm ļaus palielināt ražošanas jaudu, paplašināt ražojumu sortimentu, saīsināt pasūtījumu izpildes laiku.

Kāds ir Jūsu personīgās karjeras stāsts!? Kā sākāt darba gaitas "Arčerā"?
Iepriekš biju direktors kādā citā kompānijā, kas ražoja stiklotās konstrukcijas. "Arčerā" atbilstoši savai pieredzei sāku strādāt kā biznesa konsultants, mēģināju apkopot attīstības idejas un vīzijas, nodarbojos ar informācijas iegūšanu un informēju par to uzņēmuma vadību. Kad šo procesu biju pabeidzis, vadība novērtēja manu darbu un piedāvāja palikt uzņēmumā. Es piekritu.

Pirms neilga laika "Arčers" piesaistīja Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Kāds bija ceļš līdz tam?
Tas bija smags. Valdība ilgi vilcinājās ar programmas atkārtotu atvēršanu, tikmēr mēs bijām sagatavojuši labu projektu. Bijām starp tiem, kas pirms gada četras diennaktis stāvēja rindā pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārdurvīm, lai iesniegtu savu projektu ES finansējuma piesaistei. Mūsu projekts tika veiksmīgi akceptēts, pērn oktobrī noslēgts līgums, jūlija pirmajos datumos mums projekta realizācija ir pilnībā jāpabeidz. ES atbalsts "Arčeram" sastāda 30%, taču projekta kopējās izmaksas ir 424 119 lati. Šobrīd jau esam finiša taisnē, taču mēs neapstāsimies, un turpināsim sevi pilnveidot arī ārpus šā projekta ietvariem.

Ko sevī ietver ražotņu modernizācija?
Ražotņu pilnveidošana nozīmē jaunu, modernu iekārtu iegādi, kas nodrošinātu ES prasību ievērošanu darba kvalitātes, darba apstākļu uzlabošanas un vides saudzēšanas jomās. Projekts konkursa kārtībā paredz četru lielu iepirkumu veikšanu. Esam jau iegādājušies trīs no tām – automātiskos alumīnija un plastmasas profilu apstrādes centrus ( "Elumatec GmbH & Co.KG", Vācija) un alumīnija stikloto konstrukciju ražošanas tehnoloģisko līniju (SIA "Schüco Latvija"), vēl iegādāsimies tehnoloģisko līniju metāla konstrukciju ražotnei.

Kā prognozējat uzņēmuma attīstību pēc ražotņu modernizācijas pabeigšanas?
Ļoti būtiski palielināsim ražošanas jaudas, kas palīdzēs turēties līdzi vispārējiem būvniecības attīstības tempiem, kādi, pēc speciālistu prognozēm, saglabāsies vēl 5- 6 gadus. Arī piedāvātajiem produktiem būs visaugstākā kvalitāte, lielāka daļa darbu tiks automatizēta. Pozitīvs ieguvums ir arī lielāka darba drošība, iekārtu automātika izslēdz iespēju darbiniekiem savainoties, strādājot iekārtu tuvumā.

Vai automatizējot ražošanu tiks samazināts uzņēmuma darbinieku skaits?
Neviena automātika nedarbojas bez cilvēku palīdzības. Pieaugot darba apjomiem, darba rokas būs vajadzīgas paralēlajos procesos- automātikas nodrošināšanā. Uzņēmumā darbojas daudz gudru cilvēku, kas nemitīgi papildina savas zināšanas.

Latvieši labākas dzīves meklējumos vairāk un vairāk dodas prom no Latvijas, patriotisms pamazām iziet no modes. Vai SIA "Arčers" izjūt speciālistu trūkumu?
Jā, protams, mēs to izjūtam. Es to formulētu ne tikai kā darbaspēku trūkumu. Valstī 15 gadus netiek sagatavoti jaunie inženieri- tas būtu jārisina valdības līmenī. Bet vienkāršais darbaspēks tiešām masveidā ceļo prom. Šeit noteikti jāpiebilst, ka daudzas normas darba likumdošanā darba devēju nostāda nevarīgā pozīcijā, piemēram, attiecībā pret negodprātīgiem darbiniekiem vai darbinieku radītās nekorektās situācijās.

Vai kaut ko darāt, lai uzņēmuma darbība neciestu no darbinieku izceļošanas? Vai un kā motivējat darbiniekus strādāt uzņēmumā?
Mēs nekad nepērkam speciālistus no citām kompānijām, jo tas nav ētiski, bet domājam, kā noturēt savus darbiniekus. Uzņēmumam attīstoties, piedāvājam augt arī saviem speciālistiem, kāpt pa karjeras kāpnēm, piedāvājam viņiem jaunus izaicinājumus. Darbiniekiem regulāri organizējam dažādas apmācības. Strādājam arī ar studentiem- piedalāmies Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajās Karjeras dienās, ņemam darbā studentus vasaras sezonā, studenti pie mums projektē vai strādā par palīgiem būvniecībā- iespējas ir dažādas.

Mēs saviem darbiniekiem nodrošinām arī visas sociālās garantijas, kas gan lielās konkurences un smagā nodokļu sloga dēļ ir diezgan grūti, jo daudzi tā nedara. Ne vien vadītāju līmenim, bet ļoti lielam skaitam darbinieku ir dažādu līmeņu veselības apdrošināšana. Uzņēmumā izveidojusies ļoti aktīvu sabiedriskā dzīve, mums ļoti rūp mūsu kopīgās kolektīvās tradīcijas - dažādi sporta pasākumi, Ziemassvētku balle, Jāņu svinēšana, uzņēmuma dzimšanas dienas īpaša atzīmēšana februārī. Cenšamies radīt uzņēmumā tādus apstākļus, lai ikviens, sākot no vadītājiem un beidzot ar mazkvalificētajiem darbiniekiem, būtu informēts par būtiskākajiem notikumiem kompānijā, par tās tuvākajiem plāniem un mērķiem ilgtermiņā. Attīstām iekšējo komunikāciju, kas sekmē darbinieku saliedētību. Tas viss beigu galā dod ļoti būtisku rezultātu – lielajam vairumam mūsu cilvēku patiesi rūp uzņēmuma prestižs.

"Arčers" ES piedāvātās iespējas izmantojis gan ražošanas modernizācijā, gan arī apmācību programmās saviem darbiniekiem. Kā jums šķiet, vai Latvijas uzņēmumi kopumā šīs iespējas apzinās un pienācīgi izmanto?
Pirmais piegājiens projektu piesaistīšanā valstī, manuprāt, nav veiksmīgākais. Cerams, ka nākamajā piegājienā no 2007. – 2013. gadam atbildīgās iestādes būs apjautušas kļūdas un izdarījušas iespējamo situācijas uzlabošanā. Būvniecības tempi pašlaik ir ļoti ātri, tāpēc attīstībai pareizākais ceļš būtu paņemt bankā kredītu un ieguldīt, nevis gaidīt, kad būs nauda no ES. Ja mēs būtu paņēmuši kredītu, tad jau pāris gadu ražotu ar jaunajām iekārtām. Valstij būtu skaidrāk jānosaka termiņi, lai uzņēmēji varētu izvērtēt, vai izdevīgāk ir ņemt kredītu vai gaidīt ES finansējumu.

Sabiedrībā diemžēl būvniecības slava pēdējā laikā ir visai negatīva. Lielai daļai cilvēku izveidojies priekšstats, ka jaunās ēkas tiek būvētas āri un nekvalitatīvi. Kas Jums par to sakāms?
Atceros, kā savulaik tika radīta ažiotāža par vienu saplīsušo stikla paketi augstceltnē "Saules akmens". Gribētos aizstāvēt uzņēmumu, kas izgatavoja un uzstādīja ēkas fasādes stiklotās konstrukcijas. Manuprāt, viena pakete ir nieks, salīdzinot ar daudzajiem tūkstošiem stikla kvadrātmetru, no kā šī ēka vispār sastāv. Pakete varēja saplīst dažādu iemeslu dēļ- varbūt tajā ieskrēja putns, varbūt cilvēks nejauši izsita? Stikls saira un nokrita lejā, nevienam nekādu kaitējumu nenodarot, kas apliecina, ka rūdītā stikla izmantošanas izvēle bija pareiza.
Par būvdarbu kvalitāti. Lielai daļai objektu ir gan būvnieki, gan projekta attīstītāji. Mediji šo procesu galvenokārt ataino tikai kā būvnieku paviršu un sliktu darbu, taču tikpat liela uzmanība jāpievērš arī attīstītāju noteikumiem, kurus būvnieks tikai izpilda. Attīstītājiem tas visbiežāk ir vienas dienas bizness- ēkas pārdod un viņu darbs ir galā.
Taču es zinu arī pretējus piemērus, piemēram, Lagnstiņos uzbūvētās rindu mājas. Vienā no tām dzīvo mans radinieks, viņš ir ļoti apmierināts. Arī es ar savu būvnieka pieredzi nevarēju atrast, kur piesieties.

Vai Jūsu uzņēmums saviem stikla konstrukciju objektiem dod garantijas? Veic apkalpošanu?
Savām uzstādītajām stikla konstrukcijām mēs veicam apkopes. Tām ir arī garantijas laiks– likumā noteiktie divi gadi, bet atsevišķiem projektiem garantijas laiks tiek dots arī lielāks- pat 5 un 7 gadi. Diemžēl logiem bieži tiek nodarīti bojājumi lietotāju nezināšanas dēļ, piemēram, logu sistēma veidota tā, ka tā rokturi nevar pagriezt, ja logs ir atvērts. Ja to tomēr mēģina darīt, sistēma tiek salauzta.

Kas ir pēdējā laika jaunākie, interesantākie "Arčera" stikloto konstrukciju objekti?
Uzņēmums pamatoti lepojas ar objektu "Citadele" Republikas laukumā. Tas ir lielākais projekts, ko īsteno kāds no Latvijas stikloto konstrukciju ražotājiem visā šī biznesa pastāvēšanas vēsturē, jo "Saules akmeni" nestikloja vietējās firmas. Objekta "Citadele" apjoms varētu izvērsties līdz pat Ls 3 milj.
Mēs gatavojam visu, sākot ar parastām durvīm, līdz pat kompleksiem biroja risinājumiem. – arkām, jumtiem. Daudzu autosalonu stiklotās konstrukcijas ir mūsējās – "Audi", "SAAB", "KIA", "Ford", kā arī "Citroen". Viens no sarežģītākajiem pēdējā laika projektiem ir "Tērbatas centrs", kur nācās strādāt pilsētas centra radītājā šaurībā. Mūsu fasādes un stiklotās konstrukcijas ir tirdzniecības centriem "Olimpijai", "Origo", "Sky", Centrālajai dzelzceļa stacijai, viesnīcai "Maritim", sporta un atpūtas kompleksam "Bowlero", Latvijas Nacionālajam teātrim, tirdzniecības kompleksam "PROFS", viesnīcai "Islande" un daudziem, daudziem citiem visā Latvijā.