Meža īpašnieku biedrība: Latvijā jāatbalsta enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem
Foto: Meža īpašnieku biedrība: Latvijā jāatbalsta enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem
Latvijā jāpieņem atbildīgi lēmumi, kas attīstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Meža īpašnieku biedrības (MIB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Latvijā jāpieņem atbildīgi lēmumi, kas attīstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Meža īpašnieku biedrības (MIB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Tas dotu iespēju ne vien mežsaimniecībai būt efektīvākai nākotnē, bet arī valstij kļūt energoneatkarīgai, izmantojot vietējos atjaunojamos resursus. Muižnieks atzīmēja, ka Eiropas koksnes tirgū pēc 26.janvāra vētras "Klaus", kas plosījās Eiropā, nonāks liels neplānots apjoms koksnes un tas vēl vairāk var negatīvi ietekmēt koksnes cenas tirgū.
MIB sadarbības partnere Francijā - Francijas Meža īpašnieku kooperatīvu konfederācija (FMIKK) - sniegusi informāciju, ka 26.janvāra vētra "Klaus" pēc pirmajiem aprēķiniem Francijas mežos ir nodarījusi postījumus 40 miljonu koksnes kubikmetru apmērā. Francijā katru gadu vidēji nocērt vidēji 36 miljonus kubikmetrus koksnes, tādējādi nopostītais apjoms pārsniedz ikgadējo koksnes ieguves apjomu valstī. Galvenokārt nopostītas priežu un apšu audzes.
Francijas meža īpašnieku organizācijas turpina apzināt un precizēt vētras postījumus mežsaimniecībai. FMIKK šobrīd strādā pie rīcības plāna vētras seku novēršanai. Nopostītā koksne varētu tikt realizēta taras ražošanai, papīrrūpniecībā un enerģijas ražošanai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā FMIKK uztrauc noieta tirgus nopostītajai koksnei.
Muižnieks uzsvēra, ka šī nav laba ziņa meža īpašniekiem. Iestājoties dažādām krīzēm, tiek izvērtēta iepriekšējās saimniekošanas efektivitāte. Kontekstā ar koksnes izmantošanu ir pienācis pēdējais brīdis pieņemt valstiskus lēmumus, kas attīstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem Latvijā.
Jau ziņots, ka 26.janvārī Eiropu skāra vētra "Klaus", kas ir postošākā vētra Eiropā kopš 1999.gada decembra vētras "Lotārs". Vētra "Klaus" visvairāk skāra Spānijas ziemeļus un Francijas dienvidus, nopostot Francijas dienvidrietumu krastu - 1,3 miljoni mājokļu palikuši bez elektrības, gāztie koki nobloķējuši ceļus un dzelzceļus, lidostas slēgtas. Vētras spēks bijis pat līdz 50 metriem sekundē.
Tas dotu iespēju ne vien mežsaimniecībai būt efektīvākai nākotnē, bet arī valstij kļūt energoneatkarīgai, izmantojot vietējos atjaunojamos resursus. Muižnieks atzīmēja, ka Eiropas koksnes tirgū pēc 26.janvāra vētras "Klaus", kas plosījās Eiropā, nonāks liels neplānots apjoms koksnes un tas vēl vairāk var negatīvi ietekmēt koksnes cenas tirgū.
MIB sadarbības partnere Francijā - Francijas Meža īpašnieku kooperatīvu konfederācija (FMIKK) - sniegusi informāciju, ka 26.janvāra vētra "Klaus" pēc pirmajiem aprēķiniem Francijas mežos ir nodarījusi postījumus 40 miljonu koksnes kubikmetru apmērā. Francijā katru gadu vidēji nocērt vidēji 36 miljonus kubikmetrus koksnes, tādējādi nopostītais apjoms pārsniedz ikgadējo koksnes ieguves apjomu valstī. Galvenokārt nopostītas priežu un apšu audzes.
Francijas meža īpašnieku organizācijas turpina apzināt un precizēt vētras postījumus mežsaimniecībai. FMIKK šobrīd strādā pie rīcības plāna vētras seku novēršanai. Nopostītā koksne varētu tikt realizēta taras ražošanai, papīrrūpniecībā un enerģijas ražošanai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā FMIKK uztrauc noieta tirgus nopostītajai koksnei.
Muižnieks uzsvēra, ka šī nav laba ziņa meža īpašniekiem. Iestājoties dažādām krīzēm, tiek izvērtēta iepriekšējās saimniekošanas efektivitāte. Kontekstā ar koksnes izmantošanu ir pienācis pēdējais brīdis pieņemt valstiskus lēmumus, kas attīstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem Latvijā.
Jau ziņots, ka 26.janvārī Eiropu skāra vētra "Klaus", kas ir postošākā vētra Eiropā kopš 1999.gada decembra vētras "Lotārs". Vētra "Klaus" visvairāk skāra Spānijas ziemeļus un Francijas dienvidus, nopostot Francijas dienvidrietumu krastu - 1,3 miljoni mājokļu palikuši bez elektrības, gāztie koki nobloķējuši ceļus un dzelzceļus, lidostas slēgtas. Vētras spēks bijis pat līdz 50 metriem sekundē.