Mikrouzņēmuma nodokļa palielināšana bremzētu jaunu uzņēmumu veidošanos, vairotu ēnu ekonomiku
Foto: Mikrouzņēmuma nodokļa palielināšana bremzētu jaunu uzņēmumu veidošanos, vairotu ēnu ekonomiku
Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu koncepcija, kuras sastāvdaļa ir arī mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā, savulaik tika izstrādāta ar mērķi radīt priekšnoteikumos vieglai, ātrai un ekonomiskai uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas mudinātu bez darba palikušos Latvijas iedzīvotājus iesaistīties uzņēmējdarbībā un sekmētu nelegālās komercdarbības legalizēšanos.
"Izskanējušais ierosinājums mikrouzņēmuma nodokļa likmi palielināt līdz 15% ir pretrunā ar Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcijā noteiktajiem mērķiem. Priekšlikuma īstenošana samazinātu iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un bremzētu jaunu komersantu veidošanos, palielinātu bezdarbu un līdz ar to arī nepieciešamību palielināt arī valsts izdevumus pabalstu izmaksai. Tāpat tas palielinātu ēnu ekonomikas izplatības risku, mazinot iedzīvotāju uzticību valsts politikas ilgtspējai, prognozējamībai un caurskatāmībai," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešana bija komplekss atbalsta pasākumu kopums – t.i., ir ieviests ne tikai uzņēmumiem draudzīgs nodoklis, vienkāršota atskaišu iesniegšana (atsevišķa vienkāršota veidlapa) un nodokļu nomaksa (reizi ceturksnī), bet arī sniegta iespēja izmantot jau gatavu grāmatvedības programmu bez maksas. Tādējādi no valsts puses tika radīti apstākļi, kuros mikrouzņēmējs var veltīt visu uzmanību uzņēmējdarbības veiksmīgai uzsākšanai un īstenošanai ar izteikti mazām izmaksām saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Mikrouzņēmuma statuss ir paredzēts uzņēmējdarbības uzsākšanai un sākotnējai darbībai. Latvijas ekonomikas interesēs ir sekmēt, lai pēc iespējas vairāk mikrouzņēmumu pakāpeniski kļūst par vidējiem vai pat lieliem uzņēmumiem, kas mikouzņēmuma statusu izmantojuši savas sākotnējās attīstības periodā. Tāpat nav šaubu, ka ir nepieciešams izskaust uzņēmuma ienākuma nodokļa "optimizācijas" iespējas un krāpnieciskus darījumus, izmantojot mikrouzņēmumus, taču nodokļa likmes paaugstināšana nav pareizās "zāles". Pret krāpniecību ir jācīnās, novēršot krāpniecisku darījumu iespējas un riskus, kas tika darīts, piemēram, pieņemot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Attiecībā uz izskanējušo viedokli par sociālo garantiju apdraudējumu darbiniekiem, jāatzīmē, ka jau šobrīd ikviens mikrouzņēmuma darbinieks ir tiesīgs veikt sociālās iemaksas budžetā un tādējādi saņemt kvalitatīvu aprūpi.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvijas mikrouzņēmumiem, un īpaši jaundibinātajiem uzņēmumiem, mikrouzņēmuma nodoklis kā valsts atbalsta pozīcija ir jāsaglabā ilgtermiņā un minēto apliecina arī starptautiskā prakse, piemēram, Francijā, Rumānijā un tepat kaimiņos Lietuvā. Līdz ar to var teikt, ka nodokļa likmes paaugstināšana būtiski mazinātu mikrozņēmumu iespējas attīstīties un būt konkurētspējīgiem vienotajā tirgū.