Mīkstina kāpu aizsargjoslu likuma ieceri
Šodien Saeimas Tautsaimniecības komisija, otrajā lasījumā skatot grozījumus aizsargjoslu likumā, mīkstināja sākotnējo ieceri par būvēšanas ierobežojumiem aizsargjoslās.
Šodien Saeimas Tautsaimniecības komisija, otrajā lasījumā skatot grozījumus aizsargjoslu likumā, mīkstināja sākotnējo ieceri par būvēšanas ierobežojumiem aizsargjoslās.
Lai gan sākotnēji tika iecerēts, ka piekrastes aizsargjoslā varēs veikt tikai esošo ēku rekonstrukciju, saglabājot to būvapjomu, deputāti otrajam lasījumam sagatavoja priekšlikumu, kas paredz, ka ēkas varēs ne tikai rekonstruēt, bet arī renovēt un restaurēt, kas paredz jaunu ēku celtniecību uz esošajiem pamatiem.
Kā Tautsaimniecības komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Indulis Emsis, likums jau tā ir pārāk bargs, tādēļ šis ir kompromisa priekšlikums. Kā skaidroja Emsis, likums paredzēs, ka jaunu māju varēs būvēt tikai pēc vēsturiskās ekspertīzes saņemšanas, kas radīs sarežģījumus tiem, kuri vēlēsies būvēt mājas uz veciem pamatiem piekrastē.
Deputāts Krišjānis Kariņš savukārt norādīja, ka nedrīkst ierobežot kādu piekrastes iedzīvotāju savai ēkai piebūvēt verandu.
Turpretim Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pasniedzēja Brigita Laima, kas piedalījās komisijas sēdē, aģentūrai LETA teica, ka ar šādu formulējumu likuma veidotāji padara to bezjēdzīgu, jo visa jūras piekraste jau šobrīd esot apbūvēta un zeme pārdota. Tādēļ ļaut būvēt uz esošajiem pamatiem būtu bezjēdzīgi.
Likuma grozījumi sākotnēji paredzēja precizēt aprobežojumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Lai ierobežotu jaunu ēku un būvju celtniecību, noteikts, ka ārpus pilsētu teritorijām aizliegts celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas un būves.
Deputāti arī akceptēja priekšlikumu, kas paredz dot tiesības pašvaldībām organizēt nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu, ja tie ierobežo pieeju ūdenstilpēm un tauvas joslai.
Deputāte Anna Seile jau pauda skepsi par šī likuma punkta lietojumu, jo "ne jau pašvaldības ies pretim saviem bagātajiem iedzīvotājiem".
Laima savukārt norādīja, ka šis punkts dos pašvaldībām pārāk lielas tiesības un vairos korupcijas risku.
Netika akceptēts priekšlikums nojaukt visus nožogojumus, kas sacelti jūras kāpās, jo, pēc Emša teiktā, tādā gadījumā nāktos nojaukt Augstākās padomes atpūtas ēkas betona žogu un citus nožogojumus, kas neesot iespējams, jo to neviens neļaus.
Tika akceptēts priekšlikums, ka jaunu ciemu veidošana aizsargjoslā pašvaldībai būtu jāsaskaņo ar Vides ministriju un ar Reģionālās attīstības ministriju, lai nebūtu tā, ka trīs māju dēļ izveido ciemu, lai varētu sacelt jaunas mājas.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas aizliedz peldvietās braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja vien tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību. Šajos grozījumos deputāti deleģēja pašvaldībai tiesības noteikt speciālas vietas piekrastē, kurās būtu atļauts braukt ar ūdensmotocikliem.
Lai gan sākotnēji bija iecerēts noteikt aizsargjoslas arī ap vēja ģeneratoriem, deputāti tomēr nolēma no šās iespējas atteikties. Aizsargjoslās būs arī aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un zirgiem, ja tas nenotiek uz ceļiem vai zemes īpašnieki to nedara savā teritorijā.
Ansis Pūpols LETA
Copyright © LETA
Lai gan sākotnēji tika iecerēts, ka piekrastes aizsargjoslā varēs veikt tikai esošo ēku rekonstrukciju, saglabājot to būvapjomu, deputāti otrajam lasījumam sagatavoja priekšlikumu, kas paredz, ka ēkas varēs ne tikai rekonstruēt, bet arī renovēt un restaurēt, kas paredz jaunu ēku celtniecību uz esošajiem pamatiem.
Kā Tautsaimniecības komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Indulis Emsis, likums jau tā ir pārāk bargs, tādēļ šis ir kompromisa priekšlikums. Kā skaidroja Emsis, likums paredzēs, ka jaunu māju varēs būvēt tikai pēc vēsturiskās ekspertīzes saņemšanas, kas radīs sarežģījumus tiem, kuri vēlēsies būvēt mājas uz veciem pamatiem piekrastē.
Deputāts Krišjānis Kariņš savukārt norādīja, ka nedrīkst ierobežot kādu piekrastes iedzīvotāju savai ēkai piebūvēt verandu.
Turpretim Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pasniedzēja Brigita Laima, kas piedalījās komisijas sēdē, aģentūrai LETA teica, ka ar šādu formulējumu likuma veidotāji padara to bezjēdzīgu, jo visa jūras piekraste jau šobrīd esot apbūvēta un zeme pārdota. Tādēļ ļaut būvēt uz esošajiem pamatiem būtu bezjēdzīgi.
Likuma grozījumi sākotnēji paredzēja precizēt aprobežojumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Lai ierobežotu jaunu ēku un būvju celtniecību, noteikts, ka ārpus pilsētu teritorijām aizliegts celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas un būves.
Deputāti arī akceptēja priekšlikumu, kas paredz dot tiesības pašvaldībām organizēt nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu, ja tie ierobežo pieeju ūdenstilpēm un tauvas joslai.
Deputāte Anna Seile jau pauda skepsi par šī likuma punkta lietojumu, jo "ne jau pašvaldības ies pretim saviem bagātajiem iedzīvotājiem".
Laima savukārt norādīja, ka šis punkts dos pašvaldībām pārāk lielas tiesības un vairos korupcijas risku.
Netika akceptēts priekšlikums nojaukt visus nožogojumus, kas sacelti jūras kāpās, jo, pēc Emša teiktā, tādā gadījumā nāktos nojaukt Augstākās padomes atpūtas ēkas betona žogu un citus nožogojumus, kas neesot iespējams, jo to neviens neļaus.
Tika akceptēts priekšlikums, ka jaunu ciemu veidošana aizsargjoslā pašvaldībai būtu jāsaskaņo ar Vides ministriju un ar Reģionālās attīstības ministriju, lai nebūtu tā, ka trīs māju dēļ izveido ciemu, lai varētu sacelt jaunas mājas.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas aizliedz peldvietās braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja vien tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību. Šajos grozījumos deputāti deleģēja pašvaldībai tiesības noteikt speciālas vietas piekrastē, kurās būtu atļauts braukt ar ūdensmotocikliem.
Lai gan sākotnēji bija iecerēts noteikt aizsargjoslas arī ap vēja ģeneratoriem, deputāti tomēr nolēma no šās iespējas atteikties. Aizsargjoslās būs arī aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un zirgiem, ja tas nenotiek uz ceļiem vai zemes īpašnieki to nedara savā teritorijā.
Ansis Pūpols LETA
Copyright © LETA