building.lv skaitļos

Lietotāji online21
Aktīvie uzņēmumi21027
Nozares ziņas33101
Ministri diskutē par ES fondu nākamā perioda atbalsta jomām : building.lv - par būvniecību Latvijā

  2. Ziņas
  3. Aktuālā tēma
  4. Ministri diskutē par ES fondu nākamā perioda atbalsta jomām

Ministri diskutē par ES fondu nākamā perioda atbalsta jomām

Ministri diskutē par ES fondu nākamā perioda atbalsta jomām
Foto: Ministri diskutē par ES fondu nākamā perioda atbalsta jomām

Trešdien, 15. februārī Ministru kabinetā Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja un rosināja diskusiju ar nozaru ministriem par Eiropas Savienības (ES) fondu jeb Kohēzijas politikas nākamā 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta jomām un ieviešanas jautājumiem.


Līdzšinējo 13 atbalsta  jomu vietā ministru diskusijai FM piedāvāja mazāku skaitu atbalsta jomu nākamajā periodā ar mērķi koncentrēt ierobežotos finanšu resursus un panākt redzamāku rezultātu.

Ministri apsprieda arī FM iesniegto ziņojumu par ES fondu atbalsta jomām Latvijā pēc 2013. gada, ko FM izstrādājusi, lai savlaicīgi varētu uzsākt nākamā perioda ES fondu īstenošanu situācijā, ja Nacionālā attīstības plāna (NAP) sagatavošana aizkavējas.

Izvirzītās prioritātes balstītas uz Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra veikto priekšizpēti, organizējot diskusijas reģionos pēc FM pasūtījuma, kā arī FM pašas veikto analīzi par ES fondu atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013. gada.

Diskusijas laikā valdošais ministru viedoklis bija, ka nākamā perioda atbalsta jomu izvēle būtu jābalsta uz Nacionālo attīstības plānu (NAP) kā vidēja termiņa plānošanas dokumentu. Tādēļ būtiski, lai NAP izstrāde notiktu pēc iespējas ātri, lai savlaicīgi (jau 2014. gada 1. janvārī) varētu uzsākt ES fondu ieviešanu. Savukārt jau veiktā FM analīze var kvalitatīvi papildināt NAP prioritāšu analīzi.
Tāpat viens no svarīgākajiem jautājumiem attiecībā uz nākamo plānošanas periodu ir optimizēta ES fondu vadības sistēma. FM nozaru ministriem prezentēja astoņus izstrādātos iespējamos modeļus, kas atšķiras gan iesaistīto institūciju skaita ziņā, gan ar centralizācijas pakāpi.

FM kā piemērotāko izvirzījusi modeli (nr.4.1.), kas paredz FM kā vienotu Vadošo iestādi Kohēzijas politikas ieviešanā, kā arī vienu starpniekinstitūciju, kuras funkcijas pildītu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Tāpat šajā modelī tiek paredzēts papildu aspekts, kas nodrošinātu teritoriālā principa ievērošanu ES fondu investīciju plānošanā un vadīšanā. Izvirzītā modeļa priekšrocības būtu lētāka ieviešanas sistēma, salīdzinot ar esošo periodu, kā arī administratīvā sloga samazināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan valsts pārvaldei.

Diskusijas par nākamā perioda atbalsta jomām un ieviešanas sistēmas jautājumiem vēl turpināsies.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.