Ministrijas pārstāvis sola vērst lielāku uzmanību hidroizolācijas problēmām
Lai arī portāla Building.lv rīkotajā diskusijā par hidroizolācijas nozīmi būvniecībā, izskanēja doma, ka Latvijā nepastāv stingri noteikta normatīvā regulējuma attiecībā uz šo jomu, un katrs būvnieks var rīkoties, kā tīk, tā gluži nav. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade uzsvēra, ka regulējums ir, bet tas ietverts dažādos kontekstos attiecībā uz konkrētiem būvdarbu veidiem.
Piemēram, līdzšinējā Būvniecības likuma redakcijā, 3. pantā teikts, ka "Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu (...) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi." Kā norādīja R. Špade, tas attiecināms arī uz izmantotajiem hidroizolācijas materiāliem.
Arī spēkā esošie būvnormatīvi, paredzot dažādus nosacījumus attiecībā uz toksisko gāzu izplūdi, bīstamu vielu daļiņu izplūdi, radiāciju, dūmiem, notekūdeņu noplūdi u.tml., ir kontekstā ar hidroizolācijas materiālu nepieciešamību un pareizu to iestrādi. "Šajos gadījumos atbilstoša hidroizolācija ne tikai veicina būves ilgtspējību, bet arī ietekmē cilvēku veselību," sacīja R. Špade. Tāpat hidroizolācijas nosacījumi ietverti normatīvajos aktos, kas attiecināmi uz ēku norobežojošām konstrukcijām, tostarp noteikti mitruma caurlaidības koeficienti. Cits jautājums, vai šie noteikumi ir attiecīgi ievēroti praksē un darbi paveikti kvalitatīvi.
Runājot par standartiem, R.Špade paskaidroja, ka patlaban attiecībā uz hidroizolāciju publicēti 11 Eiropas Savienības (ES) apstiprināti standarti, kas piemērojami arī Latvijā. Te minami standarti par ēku sienām, jumtiem, rezervuāru pamatnēm, betona virsmām, tiltu balstiem u.c. R. Špade arī aicināja klātesošos speciālistus pašiem ziņot ministrijai, ja tiek pamanīts kāds jauns ES standarts, kas līdz Latvijai vēl nav "nonācis" vai arī dublējas jau esošie standarti.
Komentējot hidroizolācijas darbu kvalitāti būvobjektos, R. Špade atzīmēja, ka laikā, kad vēl darbojas Valsts Būvinspekcija, dažādus pārkāpumus konstatēt bija vienkāršāk. Tagad viss darbs uzlikts uz pašvaldību pleciem, kur vietējie būvinspektori nereti netiek galā ar saviem pienākumiem. Plānots palielināt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pilnvaras, kas ļautu efektīvāk kontrolēt objektos izmantojamos hidroizolācijas materiālus. Piemēram, patlaban PTAC pārstāvjiem ieeja būvlaukumos ir liegta.
Plānota arī solidārās atbildības palielināšana gan būvuzraudzības speciālistiem, gan būvuzņēmumiem un projektētājiem. Būtu vairāk jāpieprasa civiltiesiskā apdrošināšana. Solidārā atbildība veicinātu kvalitātes paaugstināšanos visā būvniecības procesā, sākot jau no projekta izstrādes. Jāatzīmē, ka no 2013. gada 1. Jūnija spēkā stāsies arī ES jaunā regula, kur viena no prasībām būs atbilstošs mitruma daudzums dažādās būvēs un to konstrukcijās.
Lasīt par diskusiju: http://www.building.lv/news/1-zinas/119095-hidroizolacijas-jautajumos-problemu-netrukst-specialisti-un-institucijas-sola-sadarboties