Ministrijas vēl saskaņos viedokļus jautājumā par zemesgabalu ieguldīšanu Biķernieku sporta bāzes pamatkapitālā
Šodien Ministru kabineta komiteja vēl neakceptēja rīkojumu par valsts mantas - zemesgabalu ieguldīšanu VAS "Biķernieku kompleksā sporta bāze" pamatkapitālā.
Šodien Ministru kabineta komiteja vēl neakceptēja rīkojumu par valsts mantas - zemesgabalu ieguldīšanu VAS "Biķernieku kompleksā sporta bāze" pamatkapitālā.
Kā žurnālistus informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds, rīkojuma projekta izstrādātājiem - Satiksmes ministrijai - jāpiedāvā vairāki risinājuma varianti šajā jautājumā. Ar Finansu ministriju saskaņotais rīkojuma projekts atkārtoti tiks iesniegts izskatīšanai valdības komitejā.
Kā ziņots, Satiksmes ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts paredzēja, ka valdība atļaus ieguldīt sporta bāzes pamatkapitālā nekustamo īpašumu - zemes gabalus 1 051 076 kvadrātmetru, 47 189 kvadrātmetru un 6 022 kvadrātmetru platībā. Šie nekustamie īpašumi atrodas Rīgā, Eizenšteina ielā 2, tie ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Kā skaidro Satiksmes ministrija, rīkojuma projekts sagatavots ar mērķi realizēt nekustamā īpašuma vienotību, ņemot vērā, ka valstij piekrītošā zeme, kas lietošanā ir nodota Biķernieku kompleksajai sporta bāzei, ir reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Sporta bāze īpašuma tiesības uz tās pamatkapitālā ieguldīto nekustamo īpašumu ir nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Pret Satiksmes ministrijas sagatavoto rīkojumu iebildumus pauda Valsts kanceleja, norādot, ka lielākā daļa pamatkapitālā ieguldāmās zemes ir valsts meža zeme. Bet Meža likums nosaka, ka valsts meža zeme ir valsts īpašums, kas zemesgrāmatā ierakstāms uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā, valsts meža zeme atsavināma tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu, tātad šāda kārtībā būtu jāievēro šajā gadījumā.
Tāpat Valsts kancelejas juristi atgādināja par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2001.gada 27.augusta spriedumu, ar kuru īpašuma tiesības uz zemes gabalu Rīgā, kas ietilpst projektā minētā nekustamā īpašuma sastāvā, atjaunotas Mirdzai Bušai.
Ģenerālprokurors gan ir iesniedzis protestu Augstākās Tiesas Senāta Civillietu departamentā par Rīgas apgabaltiesas 2001.gada 27.augusta sprieduma atcelšanu.
Satiksmes ministrija uz juridiska satura iebildumiem atbildēja, atgādinot likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" normas, kas nosaka, ka bijušajiem zemes īpašniekiem neatjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas nacionālās sporta bāzes.
Biķernieku kompleksai sporta bāzei ar 1995.gada 26.oktobra likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss.
Kā skaidroja Satiksmes ministrija, ievērojot Civillikuma 994.panta noteikumus, Ministru kabinets ir tiesīgs lemt par valsts mantas, uz kuru valsts īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, ieguldīšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes pamatkapitālā.
Turklāt zemes gabali ir nodoti Biķernieku kompleksai sporta bāzei valdījumā un to izmantošana nav bijusi saistīta ar meža apsaimniekošanu, ko apliecina apstāklis, ka šo zemi neapsaimnieko VAS "Latvijas valsts meži".
Sākotnēji zeme bijusi pārpurvotas pļavas, un sacīkšu trases celtniecības laikā tā tika apzaļumota ar stādījumiem. Uz zemes augošo koku vecums ir atbilstošs sporta bāzes pastāvēšanas laikam, kas apliecina, ka sākotnēji tā ir transformēta citā zemes lietojuma veidā.
Satiksmes ministrija aicināja valdību izskatīt sagatavoto rīkojuma projektu, lai rastu skaidrību, - ja zemes gabali ir valsts meža zeme, ir jāveic tās pārreģistrācija zemesgrāmatā un tās apsaimniekošanas pienākums nododams "Latvijas valsts mežiem".
Satiksmes ministrija arī informēja, ka prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments apliecinājis: ģenerālprokurora protests ir apmierināts un ar Augstākās tiesas spriedumu Rīgas apgabaltiesas 2001.gada 27.augusta spriedums ir atcelts.
Rīkojums jāakceptē valdības komitejai un jāpieņem valdībai.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
Kā žurnālistus informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds, rīkojuma projekta izstrādātājiem - Satiksmes ministrijai - jāpiedāvā vairāki risinājuma varianti šajā jautājumā. Ar Finansu ministriju saskaņotais rīkojuma projekts atkārtoti tiks iesniegts izskatīšanai valdības komitejā.
Kā ziņots, Satiksmes ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts paredzēja, ka valdība atļaus ieguldīt sporta bāzes pamatkapitālā nekustamo īpašumu - zemes gabalus 1 051 076 kvadrātmetru, 47 189 kvadrātmetru un 6 022 kvadrātmetru platībā. Šie nekustamie īpašumi atrodas Rīgā, Eizenšteina ielā 2, tie ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Kā skaidro Satiksmes ministrija, rīkojuma projekts sagatavots ar mērķi realizēt nekustamā īpašuma vienotību, ņemot vērā, ka valstij piekrītošā zeme, kas lietošanā ir nodota Biķernieku kompleksajai sporta bāzei, ir reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Sporta bāze īpašuma tiesības uz tās pamatkapitālā ieguldīto nekustamo īpašumu ir nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Pret Satiksmes ministrijas sagatavoto rīkojumu iebildumus pauda Valsts kanceleja, norādot, ka lielākā daļa pamatkapitālā ieguldāmās zemes ir valsts meža zeme. Bet Meža likums nosaka, ka valsts meža zeme ir valsts īpašums, kas zemesgrāmatā ierakstāms uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā, valsts meža zeme atsavināma tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu, tātad šāda kārtībā būtu jāievēro šajā gadījumā.
Tāpat Valsts kancelejas juristi atgādināja par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2001.gada 27.augusta spriedumu, ar kuru īpašuma tiesības uz zemes gabalu Rīgā, kas ietilpst projektā minētā nekustamā īpašuma sastāvā, atjaunotas Mirdzai Bušai.
Ģenerālprokurors gan ir iesniedzis protestu Augstākās Tiesas Senāta Civillietu departamentā par Rīgas apgabaltiesas 2001.gada 27.augusta sprieduma atcelšanu.
Satiksmes ministrija uz juridiska satura iebildumiem atbildēja, atgādinot likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" normas, kas nosaka, ka bijušajiem zemes īpašniekiem neatjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas nacionālās sporta bāzes.
Biķernieku kompleksai sporta bāzei ar 1995.gada 26.oktobra likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss.
Kā skaidroja Satiksmes ministrija, ievērojot Civillikuma 994.panta noteikumus, Ministru kabinets ir tiesīgs lemt par valsts mantas, uz kuru valsts īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, ieguldīšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes pamatkapitālā.
Turklāt zemes gabali ir nodoti Biķernieku kompleksai sporta bāzei valdījumā un to izmantošana nav bijusi saistīta ar meža apsaimniekošanu, ko apliecina apstāklis, ka šo zemi neapsaimnieko VAS "Latvijas valsts meži".
Sākotnēji zeme bijusi pārpurvotas pļavas, un sacīkšu trases celtniecības laikā tā tika apzaļumota ar stādījumiem. Uz zemes augošo koku vecums ir atbilstošs sporta bāzes pastāvēšanas laikam, kas apliecina, ka sākotnēji tā ir transformēta citā zemes lietojuma veidā.
Satiksmes ministrija aicināja valdību izskatīt sagatavoto rīkojuma projektu, lai rastu skaidrību, - ja zemes gabali ir valsts meža zeme, ir jāveic tās pārreģistrācija zemesgrāmatā un tās apsaimniekošanas pienākums nododams "Latvijas valsts mežiem".
Satiksmes ministrija arī informēja, ka prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments apliecinājis: ģenerālprokurora protests ir apmierināts un ar Augstākās tiesas spriedumu Rīgas apgabaltiesas 2001.gada 27.augusta spriedums ir atcelts.
Rīkojums jāakceptē valdības komitejai un jāpieņem valdībai.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
