Ministru kabinets sagatavo ēku energosertifikācijas noteikumu paketi
Foto: Ministru kabinets sagatavo ēku energosertifikācijas noteikumu paketi
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par ēku energosertifikāciju, un šobrīd projekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par ēku energosertifikāciju, un šobrīd projekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.
MK noteikumu projekts nosaka:
– ēku energoefektivitātes minimālās prasības;
– kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija;
– ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību;
– energosertifikācijas pārraudzības kārtību;
– informācijas par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem apkopošanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtību;
– pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.
Ēku energoefektivitātes minimālās prasības pamatā izriet jau no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Noteikumi paredz, ka ēku energosertifikāciju veiks sertificēti energoauditori un informācija par ēku energoaudita rezultātiem (ēku energosertifikātiem) būs jāsniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai. Aģentūra nodrošinās energosertificēšanas monitoringu un ēku energosertifikācijas informācijas tehnisku un administratīvu uzturēšanu.
Apkures katla un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude būs veicama ēkas energosertifikācijas laikā vai brīvprātīgi.
Šis ir jau trešais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas sagatavots, lai izpildītu Ēku energoefektivitātes likuma un ES direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasības. Iepriekš Ekonomikas ministrija jau ir sagatavojusi MK noteikumu projektus Noteikumi par energoauditoriem un Ēku energoefektivitātes aprēķina metode, kuri šobrīd atrodas saskaņošanas procesā.
MK noteikumu projekts nosaka:
– ēku energoefektivitātes minimālās prasības;
– kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija;
– ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību;
– energosertifikācijas pārraudzības kārtību;
– informācijas par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem apkopošanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtību;
– pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.
Ēku energoefektivitātes minimālās prasības pamatā izriet jau no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Noteikumi paredz, ka ēku energosertifikāciju veiks sertificēti energoauditori un informācija par ēku energoaudita rezultātiem (ēku energosertifikātiem) būs jāsniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai. Aģentūra nodrošinās energosertificēšanas monitoringu un ēku energosertifikācijas informācijas tehnisku un administratīvu uzturēšanu.
Apkures katla un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude būs veicama ēkas energosertifikācijas laikā vai brīvprātīgi.
Šis ir jau trešais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas sagatavots, lai izpildītu Ēku energoefektivitātes likuma un ES direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasības. Iepriekš Ekonomikas ministrija jau ir sagatavojusi MK noteikumu projektus Noteikumi par energoauditoriem un Ēku energoefektivitātes aprēķina metode, kuri šobrīd atrodas saskaņošanas procesā.