Modernas rūpniecības attīstībai nepieciešama koordinēta valsts un pašvaldību rīcība

Latvijas ekonomikas tālākajai izaugsmei nepieciešama moderna rūpniecība, tai atbilstoša infrastruktūra  un darbaspēks, ceturtdien, 12.aprīlī, atklājot Latvijas Pašvaldību savienības un Ekonomikas ministrijas ikgadējās sarunas, uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"Industriālās politikas viens no galvenajiem uzdevumiem ir ražošanas attīstība Latvijā, kam ir nepieciešama arī aktīva pašvaldību līdzdalība un sadarbība, koncentrējot valsts un pašvaldību pieejamos resursus spēcīgu industriālo centru izveidē. Pašvaldības ir neatsverams ķēdes posms, lai veidotu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, paplašinātu jau esošos uzņēmumus, piesaistītu investīcijas un radītu jaunas un labāk apmaksātas darbavietas. Tieši pašvaldību motivācija bieži vien ir ļoti nozīmīgs faktors gan pašmāju, gan ārvalstu investīciju piesaistē, tāpēc visām pusēm ir jābūt vienotai izpratnei par veicamajiem darbiem," uzsver ekonomikas ministrs.

No savas puses Ekonomikas ministrija 2012.gadā piedāvās jaunu atbalsta programmu, līdzfinansējot investīcijas ražošanas telpu izveidei vai modernizācijai lielākajās Latvijas pilsētās (izņemot Rīgu) 6 miljonu latu apmērā. Vienlaikus esam vienojušies ar VARAM rast iespēju ieviest programmu, kas sniegtu atbalstu pašvaldībām rūpniecības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei, piemēram, ceļu izveidei vai rekonstrukcijai, apkārtējās vides sakārtošanai, utt.

Tikšanās laikā abu pušu pārstāvji diskutēja par to, kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarīt vēl pievilcīgāku un kā attīstīt pašvaldību teritoriālo plānojumu, lai radītu Latvijā pievilcīgāku investīciju vidi. EM aicināja Latvijas pašvaldības iesniegt informāciju par apstākļiem vai normatīvo aktu normām, kas kavē pašvaldību iespējas piesaistīt investīcijas. Šobrīd EM un VARAM jau uzsākusi problēmjautājumu apzināšanu, lai šī gada sagatavotu konkrētus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos.

Vienlaikus tikšanās laikā Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību pārstāvji pārrunāja aktuālos jautājumus jaunā Būvniecības likumprojekta izstrādē, lielāko uzmanību pievēršot būvniecības un būvju ekspluatācijas kontroles jautājumiem – cik liela loma būvniecības kontrolē jāuzņemas pašvaldībai un kāda atbildība jāatstāj uz būves īpašnieka pleciem. Tāpat ministrija informēja pašvaldības par vienotās Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes gaitu un aicināja pašvaldības iesaistīties sistēmas ieviešanā un nodrošināšanā savā teritorijā. LPS izteica atbalsta sistēmas izveidei un nepieciešamībai, kā arī pauda gatavību iesaistīties tās izstrādē.

Tāpat tika pārrunāta atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas iespējas un nepieciešamību izstrādāt jaunus atbalsta mehānismus. EM aicināja LPS iepazīties ar ministrijas izstrādāto Informatīvā ziņojuma projektu par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, un tajā ietvertajiem priekšlikumiem šīs nozares tālākai attīstībai un jaunas atbalsta sistēmas izveidei. EM uzsvēra, ka AER atbalsta mehānismi rūpīgi jāvērtē kontekstā ar to ietekmi uz elektroenerģijas gala tarifiem, vislielāko akcentu liekot uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Vienlaikus ministrija rosina izveidot mājsaimniecību elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, lai nodrošinātu mājsaimniecību no AER saražotās elektroenerģijas, galvenokārt savam patēriņam, nodošanu elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemšanu atpakaļ.

Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka nepieciešams īstenot papildu aktivitātes energoefektivitātes palielināšanai. Pašvaldības pauda atbalstu daudzdzīvokļu māju renovācijas programmas turpināšanai un EM ierosinājumiem papildu finansējuma piesaistei. Tāpat LPS rosināja izvērtēt NĪN atlaides piemērošanas iespējamību renovētajām ēkām, kas būtiski sekmētu māju renovācijas procesu.