"Montāžnieks-A" arī pēc balasta ūdeņu rezervuāra eksplozijas vēloties sadarboties ar "Eko ostu"
Būvfirma "Montāžnieks-A", kuras SIA "Eko osta" vajadzībām iepriekš būvētais kuģu balasta ūdeņu rezervuārs īsi pirms nodošanas realizācijā eksplodēja, izteikusi interesi par jauna rezervuāra būvniecību, aģentūrai LETA sacīja "Eko ostas" prezidents Andrejs Laškovs.
Būvfirma "Montāžnieks-A", kuras SIA "Eko osta" vajadzībām iepriekš būvētais kuģu balasta ūdeņu rezervuārs īsi pirms nodošanas realizācijā eksplodēja, izteikusi interesi par jauna rezervuāra būvniecību, aģentūrai LETA sacīja "Eko ostas" prezidents Andrejs Laškovs.
Laškovs norādīja, ka vēlmi būvēt balasta ūdeņu rezervuāru izteikusi vēl viena firma, kuras nosaukumu "Eko ostas" vadītājs nenosauca.
Sākotnēji "Eko ostas" vadība jauno rezervuāru 13.janvārī eksplodējušās tvertnes vietā bija iecerējusi sākt būvēt jau 28.janvārī un visus darbus pabeigt pāris mēnešu laikā, tomēr šobrīd projekts ir apstājies.
Kā pastāstīja Laškovs, jaunā rezervuāra celtniecība aizkavējusies, jo "Eko osta" nav atrisinājusi jautājumu par projekta finansēšanu. Janvārī notikusī rezervuāra eksplozija uzņēmuma nodarīja aptuveni 45 000 latu zaudējumus.
LETA jau ziņoja, ka 13.janvārī, "Montāžnieks-A" darbiniekiem veicot metināšanas darbus jaunajā, bet vēl ekspluatācijā nenodotajā "Eko ostas" balasta ūdeņu rezervuārā, tas eksplodēja un tika sagrauts. Uzņēmums izsludināja konkursu par tiesībām būvēt jaunu rezervuāru eksplodējušā vietā.
Eksplodējot "Eko ostas" balasta ūdeņu rezervuāram, viens cilvēks gāja bojā, bet divi tika ievainoti. "Eko ostas" vadība uzskata, ka sprādziens rezervuārā noticis būvnieku pārkāpumu dēļ, savukārt būvdarbu veicēji negadījumā vaino rezervuāra īpašniekus, kas neesot brīdinājuši par naftas produktu atrašanos tvertnē. Valsts darba inspekcija piekrīt būvnieku apgalvotajam.
Valsts darba inspekcijas eksperti secinājuši, ka 1000 kubikmetru tilpuma rezervuārā bija iepildītas aptuveni 300 tonnas naftas produktu. Vēlāk šie produkti nolieti, taču, tā kā tajās dienās pieturējies stiprs sals, naftas produkti rezervuārā sildīti, un tas radīja tvaikus. Sākot metināšanas darbus, šie tvaiki eksplodēja. Darba inspekcija secinājusi, ka negadījumā nav vainojami metinātāji.
"Eko ostas" vadība noliedz, ka rezervuārā jelkad būtu tikuši uzpildīti tīri naftas produkti, apgalvojot, ka tvertnē atradās balasta ūdeņi, kuros ir iespējams naftas produktu piejaukums.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA
Laškovs norādīja, ka vēlmi būvēt balasta ūdeņu rezervuāru izteikusi vēl viena firma, kuras nosaukumu "Eko ostas" vadītājs nenosauca.
Sākotnēji "Eko ostas" vadība jauno rezervuāru 13.janvārī eksplodējušās tvertnes vietā bija iecerējusi sākt būvēt jau 28.janvārī un visus darbus pabeigt pāris mēnešu laikā, tomēr šobrīd projekts ir apstājies.
Kā pastāstīja Laškovs, jaunā rezervuāra celtniecība aizkavējusies, jo "Eko osta" nav atrisinājusi jautājumu par projekta finansēšanu. Janvārī notikusī rezervuāra eksplozija uzņēmuma nodarīja aptuveni 45 000 latu zaudējumus.
LETA jau ziņoja, ka 13.janvārī, "Montāžnieks-A" darbiniekiem veicot metināšanas darbus jaunajā, bet vēl ekspluatācijā nenodotajā "Eko ostas" balasta ūdeņu rezervuārā, tas eksplodēja un tika sagrauts. Uzņēmums izsludināja konkursu par tiesībām būvēt jaunu rezervuāru eksplodējušā vietā.
Eksplodējot "Eko ostas" balasta ūdeņu rezervuāram, viens cilvēks gāja bojā, bet divi tika ievainoti. "Eko ostas" vadība uzskata, ka sprādziens rezervuārā noticis būvnieku pārkāpumu dēļ, savukārt būvdarbu veicēji negadījumā vaino rezervuāra īpašniekus, kas neesot brīdinājuši par naftas produktu atrašanos tvertnē. Valsts darba inspekcija piekrīt būvnieku apgalvotajam.
Valsts darba inspekcijas eksperti secinājuši, ka 1000 kubikmetru tilpuma rezervuārā bija iepildītas aptuveni 300 tonnas naftas produktu. Vēlāk šie produkti nolieti, taču, tā kā tajās dienās pieturējies stiprs sals, naftas produkti rezervuārā sildīti, un tas radīja tvaikus. Sākot metināšanas darbus, šie tvaiki eksplodēja. Darba inspekcija secinājusi, ka negadījumā nav vainojami metinātāji.
"Eko ostas" vadība noliedz, ka rezervuārā jelkad būtu tikuši uzpildīti tīri naftas produkti, apgalvojot, ka tvertnē atradās balasta ūdeņi, kuros ir iespējams naftas produktu piejaukums.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA
