Mums jābūt labiem pret to, kas pats neko nevar iebilst un ir vismazāk aizsargāts - un tā ir daba

Foto: Mums jābūt  labiem  pret to, kas pats neko nevar iebilst un ir vismazāk aizsargāts - un tā ir daba; autors: Mums jābūt  labiem  pret to, kas pats neko nevar iebilst un ir vismazāk aizsargāts - un tā ir daba

Intervija ar Vides ministru Raimondu Vējoni.

Šajā amatā esat aizvadījis pirmo pusgadu. Pastāstiet, kādi ir Jūsu un ministrijas lielākie veikumi šajā laikā!
Daudz laika aizņem likumdošanas aktu sakārtošana. Strādājam pie vairākiem likumiem, tajā skaitā, vides aizsardzības likuma, kur nepieciešams iestrādāt papildinājumus un jaunākās prasības. Ievērojamas izmaiņas esam ierosinājuši arī Aizsargjoslu likumā, kas ierobežos būvniecību kāpu aizsargjoslā, kā arī precizēts tiek Ietekmes uz vidi novērtējuma likums.
Bez tam, esam priecīgi, ka ir izdevies panākt finansējumu vides institūciju darbības stiprināšanai. Šīm institūcijām ir jāstrādā kvalitatīvāk nekā tas notiek šobrīd.
Mums svarīgi ir arī piesaistīt investīcijas vides aizsardzības projektiem- īpaši ūdens un komunālās saimniecības sakārtošanai. Eiropas Savienības naudu ir jācenšas izmantot maksimāli. Pašlaik esam panākuši, ka 85% no vides projektiem nepieciešamajiem līdzekļiem tiek saņemti no Eiropas Savienības.
Vasarā pabeigsim izstrādāt jauno nacionālo vides politikas plānu, turpinās arī Vides ministrijas kopējās stratēģijas izstrāde. Aktīvi darbojamies, lai saskaņotu viedokļus ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Ir svarīgi, lai starptautisku problēmu gadījumos risinājumu varam meklēt kopā. Esam gatavi parakstīt sadarbības līgumu ar Krieviju un Baltkrieviju par kopēju pasākumu veikšanu Daugavas baseina aizsardzībā.
Darba ir ļoti daudz. Visu nemaz īsumā nav iespējams uzskaitīt.

Cik lielu ieguldījumu vides sakārtošanā, Jūsuprāt, ir devuši Jūsu priekšgājēji- iepriekšējie ministri?
Es nevaru sūdzēties - iepriekšējie ministri ir darījuši daudz. Visi ir gājuši uz vienotu mērķi- sakārtotu vidi Latvijā. Mērķis diemžēl joprojām ir ļoti tālu. Lai sasniegtu, piemēram, Zviedrijas un Somijas līmeni, darāmā vēl ir daudziem gadiem.

Kas ir tās lietas, ar ko šobrīd būtiski atšķiramies no minētā Zviedrijas un Somijas līmeņa?
Būtiskākā joma ir atkritumu - gan sadzīves, gan bīstamo - saimniecības sakārtošana. Tikai nesen ir uzsākta atkritumu poligonu būvniecība. Cerams, ka šogad tiks nodots pirmais no tiem Getliņos. Uzsākta arī Ziemeļvidzemes poligona būvniecība. Latvijā joprojām nav atrisināta bīstamo atkritumu problēma. Šogad vasarā ekspluatācijā tiks nodots bīstamo atkritumu sadedzinātājs. Pabeigts tiks arī azbesta poligons Brocēnos. Šie darbi neiet ātri, jo tiem visiem nepieciešamas lielas investīcijas.
Līdz galam nav sakārtots arī jautājums par dzeramā ūdens kvalitāti. Domāju, ka tas ir jebkura iedzīvotāja interesēs. Ir nepieciešams veidot ūdens atdzelžošanas iekārtas un būvēt notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.
Kamēr mēs šajā ziņā panāksim Zviedriju un Somiju, paies vismaz 12 gadi.

Runājot par vides aizsardzību nemitīgi nākas pieminēt arī būvniecību. Vai būvniecības nozares pārlikšana Ekonomikas ministrijas pakļautībā nav atstājusi traucējošas sekas Jūsu ministrijā?
Tāds bija valdības lēmums un neko tur mainīt nevaram. Manas sajūtas ir divējādas. No vienas puses- būvniecībā gandrīz katru dienu notiek kāds skandāls, jo kāds atkal nav ievērojis noteiktās normas. Pašvaldību būvinspekcijas nespēj nodrošināt pienācīgu kontroli. Tāpēc es it kā varētu berzēt rokas, ka mums nav jānodarbojas ar sūdzību izskatīšanu un tādējādi jākavē gan laiks, gan spēks.
No otras puses - tas, protams, rada problēmas. Kad būvniecība bija mūsu ministrijas pārziņā, izstrādājot likumdošanu, bija daudz vieglāk kombinēt kopā vides aizsardzības un būvniecības prasības. Darbs bija efektīvāks. Tagad esam tikai viena no ministrijām, kura var izteikt priekšlikumus būvniecības attīstībai. Tas rada bažas, ka vides aizsardzības jautājumi ne vienmēr tiks ievēroti.
Pašlaik spilgts piemērs ir kāpu apbūves jautājums. Daudzi ir satraukušies, jo uzskata, ka mēs vēlamies bremzēt pašvaldību attīstību. Intereses ir sadalītas starp Ekonomikas, Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijām. Parādās cīņas elementi. Katra ministrija grib būt labākā savā jomā un tas nereti rada problēmas. Mums jābūt labiem pret to, kas pats neko nevar iebilst un ir vismazāk aizsargāts - un tā ir daba.
Uzskatu, ka atdalot būvniecību no Vides ministrijas mūsu valstī neviens nav guvis reālu labumu.

Cik lielā mērā, Jūsuprāt, pašlaik būvniecība notiek saskaņā ar vides aizsardzības normām?
Katrā avīzē raksta par nelikumīgām būvēm. Šis fakts runā pats par sevi. Mani tas īpaši satrauc kāpu apbūves ziņā.

Vai neesat domājuši par kontroles dienestu darba pastiprināšanu?
Jā. Pašlaik Vides aizsardzības likumā esam ierosinājuši ieviest punktu, kas arī vides inspektoriem dotu tiesības būvniecības laikā veikt kontroles pasākumus, pārbaudot, kā tiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Līdz šim būvniecības procesam līdzi sekoja tikai būvinspektori.

Kāda ir Jūsu personīgā saistība ar vides jautājumiem?
Ļoti tieša. Vides lietas mani sāka interesēt jau 8. klasē, kad uzvarēju rajona bioloģijas olimpiādē. Kopš tā brīža skolotāja man pievērsa īpašu uzmanību, vidusskolā mācījos klasē, kurā pastiprināti mācīja bioloģiju. Pēc skolas beigšanas studēju Bioloģijas fakultātē un? te nu es esmu! Kad beidzu augstskolu, valstī sāka veidoties vides aizsardzības sistēma. Es atrados pareizajā laikā un pareizajā vietā. Mana pirmā darba vieta bija Madonas reģionālā dabas aizsardzības komiteja, kas vēlāk pārtapa par reģionālo vides pārvaldi. Kad veidojās šī institūcija, biju 5.kursa students. Pēc 7 gadu darba Madonā, nonācu Rīgā, kļuvu par Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktoru. Un pēc tam kļuvu par ministru.

Vai ceļš uz ministra krēslu Jums bija mērķtiecīgs un apzināts?
Iekšēji jau 90.gados biju šādu iespēju pieļāvis. Labs piemērs man tolaik bija Indulis Emsis. Kad aizgāju strādāt uz Rīgu, iedomājos, ka labprāt kādreiz kļūtu par Vides ministru. Jā, man bija domas par to, taču nevaru apgalvot, ka viss notika ļoti apzināti un mērķtiecīgi. Kad pēc vēlēšanām, man piedāvāja šo amatu, tad protams, piekritu.

Kā Jūs pavadāt savu laiku ārpus darba?
Maksimāli cenšos būt kopā ar savu ģimeni. Ja ir iespēja, mums visiem kopā ļoti patīk apceļot Latviju. Man pašam patīk būt pie jūras, labprāt nirstu un ielūkojos ūdens dziļumos. Reizēm spēlēju basketbolu vai volejbolu, taču tagad, darba ritma dēļ, laika tam atliek ļoti maz.
Pēdējā laikā, kad vakarā aizeju mājās no darba, pārlasu dienas presi un reizēm skatos šovu "Talantu Fabrika". Ir interesanti pavērot, kā top jaunas zvaigznes.

Linda Tunte,
www.building.lv