Mums pašiem jāizlemj, cik saimnieciski dzīvosim

Foto: Mums pašiem jāizlemj, cik saimnieciski dzīvosim; autors: Mums pašiem jāizlemj, cik saimnieciski dzīvosim

Intervija ar Mājokļu aģentūras direktoru Normundu Pēterkopu

Nokļūšana Mājokļu aģentūras amatā Normundam Pēterkopam ir bijusi likumsakarīga. Līdz tam ilgu laiku būts dažādos ar mājokļu jautājumu saistītos amatos – Vidzemes priekšpilsētas Īpašumu Konversijas departamenta vadītājs, Valsts pārvaldības un pašvaldību sekretārs Saeimā, Vides ministrijā ieņemts parlamentārā sekretāra amats, kur darba pienākumi ietvēra arī ar mājokļu politiku saistītu jautājumu risināšana. Īsu brīdi, aptuveni 2 gadus nācās attālināties no mājokļu sfēras, strādājot Aizsardzības ministrijā par parlamentāro sekretāru.

Jūs uzvarējāt 2002. gadā izsludinātajā konkursā uz Mājokļu Aģentūras direktora amata vietu. Tātad Jums bija jāsāk no pašiem pamatiem – jāveido organizācijas struktūra, jāizstrādā plāni, utt.

Jā. Sākām no nulles ar nelielu budžetu. Pēc gada mūsu darbam parādījās redzamas aprises, kā arī konkretizēti uzdevumu. Tā kā tika likvidēta Centrālās Dzīvojamo māju privatizācijas komisija, funkcijas uzdeva pildīt Mājokļu aģentūrai. Tagad esam viena institūcija, kas realizē gan mājokļu politiku valstī, gan arī pabeidz privatizācijas procesu.

Pašreizējās MA prioritātes.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir vienotas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana, kas attiektos uz visu mājokļu sektoru. Šobrīd katrā individuālā gadījumā apsaimniekošanas sistēma ir atšķirīga – pašvaldībām sava, privātīpašniekiem sava, valsts mājām sava. Konkrētu reglamentējošo dokumentu apsaimniekošanas sfērā nav, visa pamatā ir civillikums un līgumiskas attiecības, kas paredz attiecību pārtraukšanu, ja vienai no pusēm sadarbība kļūst neizdevīga. Taču, diemžēl, tīrā formā attiecību pārtraukšana ne vienmēr ir iespējama.

Attiecības ar apsaimniekotāju var viegli pārtraukt privātīpašnieks, visos pārejos gadījumos uzteikšana ir sarežģīta. Jo kas ir uzteicējs? Cilvēks, kas no īrnieka kļuvis par īpašnieku pašvaldības vai valsts dzīvokļu ēkā, kurai apsaimniekošanu veic namu pārvalde. Vienpersoniski uzteikt namu pārvaldei faktiski ir neiespējami, ja vien nekooperējas liela daļa ēkas iedzīvotāju. Viena vai dažu iedzīvotāju neapmierinātība situāciju izmainīt nevar.

Analoga situācija novērojama kooperatīva ēkās: neapmierinātība ar valdi, neizpratne par finansu izlietojumu, utt. Šī pati problēma plaukst arī jaunajās būvēs, jo arī tur nav vienota metodika, kas ļautu dzīvokļa īpašniekam redzēt, kur un kādiem mērķiem tiks izmantoti finansu līdzekļi. Daudziem jautājumiem trūkst atbildes.

Ko lietas labā var darīt MA? Mēs izstrādājam metodiskos dokumentus par dzīvojamo māju apsaimniekošanu, rokasgrāmatas, skaidrojumus, instrukcijas, kur norādītas dažādas rīcības shēmas, saskaroties ar sarežģītām situācijām. Protams, dokumentu izstrādne bez likumiska nostiprinājuma neko nedod. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ir iesniegts izskatīšanai dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma projekts, kur definēti pamatprincipi, jēdzieni, pienākumi, tiesības un atbildība.

Mēs no savas puses piedāvājām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izveidot dzīvojamo māju apsaimniekošanas sistēmu, kuras ietvaros atbildība būtu deleģēta dzīvokļa īpašniekam, mājas īpašniekam, pārvaldītājam, būvniekam, komunālo pakalpojumu piegādātājam un apdrošinātājam, lai veidotos reāla, darboties spējīga sistēma.

Valsts varētu pildīt divas funkcijas – sekot līdzi tam, lai procesā iesaistītie dalībnieki ievēro noteikumus, un uzņemties apsaimniekotāju sertificēšanu.

Ko ietver mājokļu monitoringa sistēma?

Ar monitoringa sistēmas palīdzību tiek apkopoti visi dati par mājokļu jomā notiekošiem procesiem. Dati tiek analizēti, sistematizēti, tie norāda uz noteiktām izmaiņām laika gaitā un nosaka, kādā virzienā mājokļu joma attīstās mūsu valstī – kur novērojami uzlabojumi, kā attīstās tirgus, kādas ir iedzīvotāju iespējas apmaksāt mājokli, cik daudz no esošā dzīvojamā fonda tiek renovēts.

Viena no monitoringa sistēmas sastāvdaļām ir mūsu portāls www.ma.gov.lv, kur juridiskās un fiziskās personas var ne tikai piedāvāt savu pakalpojumus, bet piedalīties diskusijās, lasīt noderīgas informatīvās ziņas. Tuvākajā nākotnē lietotājiem būs iespēja detalizēti iepazīties ar pārskatiem – gan tiem, kas attiecas uz visu Latviju kopumā, gan atsevišķiem reģioniem. Tā būs noderīga informācija investoriem, kas būs izlēmuši attīstīt dzīvojamo ciematu vai daudzdzīvokļu ēku projektus, jo pārskati uzrādīs reālo pieprasījumu pēc mājokļiem dažādās Latvijas vietās.

Mājokļu Aģentūra ir iesaistījusies ēku energoefektivitātes uzlabošanā.

Energoefektivitāte pamazām kļūst par neatņemamu ēku apsaimniekošanas sastāvdaļu. Daudzviet energoresursu patēriņš ir izšķērdīgs un kaut kādā laika periodā to nāktos samazināt. Pirmais solis ir diagnosticēšana – energoaudita veikšana. Ar mūsu palīdzību energoaudits Latvijā ir veikts vairāk kā 150 daudzdzīvokļu ēkās.

Valda kļūdains uzskats par iespējamo energoresursu patēriņa samazināšanu ar jaunu, plastikas logu ievietošanu. Tas nav korekti. Jauni logi uzlabo skaņas izolāciju, aiztur vējus, bet kopumā ēka kļūst smacīgāka, nevis siltāka. Logi bieži jātaisa vaļā, lai izvēdinātu telpas, taču tas rada arī nelietderīgu siltuma noplūdi atmosfērā. Ēku energoefektivitāte uzlabojama ar citiem pasākumiem – sakārtojot siltuma padevi, ventilāciju, nosiltinot ēku, u.c.

Vai energopases būs obligātas?

Tās varētu būt obligātas gadījumos, ja ēku īpašnieki velēsies izīrēt, pārdot vai veikt kapitālo remontu. Taču mans viedoklis - ar valsts atbalstu tomēr būtu nepieciešamas veikt energoauditu visām dzīvokļu ēkām, jo tā laikā tiek konstatētas problēmvietas un iegūtas rekomendācijas to novēršanai. Manuprāt, nav jādzīvo nesaimnieciski.

Eiropā energoefektivitātes jautājumiem veltīti vairāk kā 15 gadi, bet mēs esam tikai ceļa sākumā. Šeit neko nedrīkstētu uzspiest ar kaut kādu datumu, jo sabiedrība nav tam gatava. Drīzāk vajadzētu realizēt veicinošus pasākumus, lai cilvēkiem rodas motivācija sakārtot ēku, piemēram, valsts varētu izstrādāt noteiktu atbalsta programmu to ēku renovācijai, kur energoaudita veikšana bijusi iedzīvotāju vai īpašnieku iniciatīva.

Mājokļu aģentūrai filiāles atrodas visā Latvijā, darbinieku ir daudz – kādas cilvēciskā īpašības nepieciešamas, lai vadītu tik lielu speciālistu kolektīvu?

Man lieti noder pieredze, kas uzkrāta savulaik - 10 gadus - strādājot skolā par matemātikas pasniedzēju. Draudu un piespiešanas metodes manā arsenālā nebija, vairāk bāzējos uz izpratni un motivāciju. Matemātika skolēniem nav pats iemīļotākais priekšmets un lāgā jau skolnieki neredz, kur tad dzīve viņiem tiek integrāļi, sinusi un kosinusi noderēs. Tiešā veidā varbūt arī nenoderēs, bet viennozīmīgi – matemātika attīsta loģisko domāšanu un tā, savukārt, dzīvē ir ļoti nepieciešama īpašība. Tā arī paskaidroju skolniekiem, radot motivāciju tos uzdevumus pildīt. Ar darbiniekiem strādāju līdzīgi – radu motivāciju strādāt. Draudzīgu garu kolektīvā uzturam neformālos pasākumos – kopīgi atzīmējot dzimšanas un vārda dienas, valsts svētkus. Cilvēki, kas pie mums strādā, ir jauki un arī profesionāli.