Mūsdienīga lauku māja

Foto: Mūsdienīga lauku māja; autors: Mūsdienīga lauku māja

Efektīvāka siltumizolācija un apkure sadārdzināja mājas būvniecību, toties vienkāršās un ekonomiskās ekspluatācijas dēļ ieguldītais atmaksājas 3 – 5 gadu laikā

Pie Harija Tuča, būvfirmas "Būve RB & B" siltumizolācijas speciālista, "Latvijas Avīze" reiz jau viesojās laikā, kad viņš uzsāka dzīvojamās mājas būvniecību Garkalnē.

Tobrīd ideja uzbūvēt siltumu taupošu māju ar netradicionāli izvēlētiem materiāliem šķita interesanta, taču daudzas ieceres apšaubīja pat paši būvnieki. Tagad nams gatavs, ģimene tajā jau pārlaidusi divas ziemas, un iegūtā būvniecības pieredze var noderēt arī citiem.

Ideja no Brīvdabas muzeja

Mājas siltuma ekonomiju uzskatāmi demonstrē jau malkas šķūnītis pagalmā – marta sākumā tas joprojām ir gandrīz pilns, jo visas sezonas laikā 150 m2 lielās divstāvu mājas apkurei izlietoti vien 4 – 5 kubikmetri (apmēram Ls 100!) bērtas malkas, regulāri abos stāvos uzturot komfortablu, ap +20 °C temperatūru. Par to pārliecinos arī es – dienā, kad esmu ieradies pie Harija, laukā ir -7 °C, krāsns vēl nav kurināta, bet telpās ir patīkami silts (+21 °C), un bērni pa koka grīdu skraida basām kājām.

"Siltumekonomija ir pat labāka nekā daudzām tā dēvētajām pasīvajām mājām, kur apkurei izmanto modernas un dārgas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņus, jonu katlus un saules baterijas," stāsta saimnieks. Viņš ideju mājas būvniecībai aizņēmies no Brīvdabas muzeja, kur pētījis, kā celtas senās latviešu lauku ēkas. "Nolēmu – ja agrāk, kad ārsienas veidoja tikai apmēram 20 cm resni baļķi, māju izdevās piekurināt ar vienu krāsni, tad, izmantojot mūsdienīgus materiālus, iespējams panākt mūsdienu izpratnei atbilstošu siltuma komforta līmeni," stāsta Harijs.

Pamatā fibrolīts

Par galveno materiālu mājas būvniecībā izvēlēts Latvijā ražots fibrolīts – mitrumizturīgs, gaisu caurlaidīgs, viegli apstrādājams un ilgmūžīgs materiāls ar lielu siltuma inerci. Fibrolīta sienas samērā lēni uzsilst, bet pēc tam ilgi atdod siltumu, neļaujot gaisam atdzist. Kopā ārsienām, starpsienām un arī mājas pamatos izmantoti 25 m3 fibrolīta.

Mājas ārsienas veido koka konstrukcija, kas piepildīta ar 20 cm biezu pūšamo celulozes vati un no abām pusēm aplikta ar fibrolīta plāksnēm. Kopējais "pīrāga" biezums ir 36 cm. Otrā stāva līmenī ārpusē fibrolīts aizstāts ar kokšķiedras plātnēm, kas vienlaikus kalpo kā vēja izolācija. Citviet vēja un arī tvaika izolācijai tradicionālās plēves vietā izmantots īpašs gaisu caurlaidīgs papīrs, kam ražotāji dod 100 gadu garantiju. Svarīgi noblīvēt visas izolācijas materiāla savienojuma vietas – tam izmantoti 1200 m speciālas līmlentes.

Telpu starpsienas arī ir no fibrolīta, kas dažviet atstāts neapstrādāts, bet citur apdare veikta ar dekoratīvām kokšķiedras siltumizolācijas plāksnēm.

Jumta pārsegums virs otrā stāva siltināts ar 50 cm pūšamo kokšķiedras vati. Harijs uzsver, ka pūšamā vate spraugas piepilda precīzāk nekā lokšņu materiāli. Pati kokšķiedra savukārt labāk ventilējas, ir blīvāka un siltuminertāka nekā stikla vai akmens vate.

Lai siltums brīvi tiktu otrajā stāvā, starpstāvu pārsegums veidots no gaisu labi caurlaidīgas koka konstrukcijas, iestrādājot tikai skaņas izolāciju.

Siltums telpas vidū

Apkures sistēmai izvēlēta Somijā ražota krāsns, kas paredzēta vien 80 m2 lielai telpai, tāpēc pārdevēji sākotnēji šaubījušies par tās piemērotību. Tagad redzams, ka labi piesilda visus 150 kvadrātmetrus. Malkas krāsns apkurei dota priekšroka, lai nerastos atkarība no gāzes vai elektrības piegādātājiem un nākotnē neprognozējamām izmaksām. Tagad elektrības padeves pārrāvumi ģimeni neuztrauc, jo var iedegt sveces un omulīgi pasēdēt pie krāsns-. Svarīgi krāsni novietot pēc iespējas telpas vidū (arī to var redzēt Brīvdabas muzejā), lai notiktu pareiza gaisa cirkulācija – siltais gaiss ceļas augšup un tālāk virzās uz vēsāko ārsienu pusi, kur atdziest, krīt lejup, samaisās ar svaigu gaisu no logiem vai grīdas un atkal nonāk pie krāsns. Bieži šo principu neievēro, ierīkojot radiatorus pie ārsienām. Ja šāda telpa ir papildus izolēta ar vati, plēvēm un blīviem logiem, tai trūkst ventilācijas un siltajam gaisam nav kur palikt – tas maisās gar ārsienu, silda to un tādējādi veidojas lieks mitrums, kas bojā materiālus. Tad papildus jāierīko ventilācija.

Uzlabot var vienmēr

Saimnieks ir ļoti apmierināts ar rezultātu, tomēr, šodien būvējot, dažas lietas darītu citādi – galvenokārt nolūkā samazināt izmaksas. Pirmkārt, būvētu tikai vienu stāvu – tas ļautu izvairīties no dažādu materiālu iegādes jumta konstrukcijas izolācijai un apdarei, savukārt griestu pārsegumu varētu nosiltināt daudz efektīvāk, vienkārši iepūšot tukšajā telpā zem jumta biezu izolācijas kārtu. Otrkārt, atteiktos no jumta izbūvēm – gan jumtu būtu vieglāk uzklāt, gan mazāk savienojumu konstrukcijā, līdz ar to mazāk vietu, kur potenciāli veidoties gaisa spraugām, kas rada siltuma zudumus. Treškārt, izolācijas papīru ārsienu "pīrāgā" aizstātu ar blīvi presētas kokšķiedras slāni, bet savienojuma vietās līmlentes vietā izmantotu blīvējamo ķiti, ko parasti lieto guļbūvju spraugu blīvēšanai.

Harijs secina: "Ieguldījumi mājas efektīvākai siltumizolācijai un apkurei sadārdzināja būvniecību par aptuveni 5000 latu, bet, pateicoties vienkāršai un ekonomiskai ekspluatācijai, ieguldītā summa atmaksājas jau trīs līdz piecu gadu laikā."

***

PRAKTISKI IETEIKUMI

- Ieteicams kontrolēt temperatūru un mitruma daudzumu telpās – vienkārša mērierīce izmaksā tikai pāris latu, taču, iespējams, tieši pārāk liels gaisa mitrums ir iemesls palielinātiem apkures izdevumiem. Tādā gadījumā jādomā par labāku ventilāciju.

- Rudenī jāsāk laikus kurināt, lai vēlāk nav jācenšas dabūt ārā mājas konstrukcijās iesūkušos mitrumu.

- Uz vienu cilvēku jāparedz 20 – 60 m3 gaisa stundā – ja apdzīvotība ir pārāk liela, gaiss būs mitrs un būs vajadzīga papildu ventilācija, bet pārāk lielas telpas ar nepietiekamu cilvēku un gaisa kustību būs grūti un dārgi piekurināt.

Autors: Jānis Kairis.

Informācijas avots: www2.la.lv/lat/latvijas_avize