Mūsdienu stiklinieku noslēpumi (2.daļa)

Foto: Mūsdienu stiklinieku noslēpumi (2.daļa); autors: Mūsdienu stiklinieku noslēpumi (2.daļa)

Stikla trauslā mehānika
Lokšņu stiklu no ražotājiem mēs saņemam lielās loksnēs – 3,21 x 6,00 m un 3,21 x 2,25 m, - Ziedonis Buivids sāk stāstu par stikla apstrādes procesu. – Pie mums tas tiek sagriezts un piegriezts konkrētajam "izstrādājuma fasonam", tas ir, visupirms no rūpnīcas loksnēm tiek izgrieztas sagataves, piemēram, logiem. Stikla mehāniskā apstrāde ietver darbu ar maliņām – tās tiek slīpētas un pulētas. Arī maliņai, tāpat kā stiklam, iespējamas dažādas formas, tāpēc tā tiek apstrādāta neatkarīgi no tā, vai pats stikls ir taisnstūra vai izliektas formas.

Visinteresantākais darba veids ar stikla maliņu ir fasetēšana (īpašs maliņas apstrādes veids), kā rezultātā veidojas stikla vai spoguļa slīpa šķautne. Fasetēšana tiek veikta ar augstu precizitāti, pateicoties kam uz maliņas iespējams izveidot ārkārtīgi skaistu līklīnijas virsmu. Šāda tehnoloģija, protams, nav īpaši lēta.

Fasetēšanas procesā griezuma leņķi varam izveidot diapazonā no 0 līdz 45 grādiem, - stāsta Z. Buivids. – Pastāv arī "pretēja" fasetēšana, tā tiek dēvēta par ‘miteringu’ - process ir līdzīgs fasetēšanai, vienīgi tiek veikts no pretējās puses. Leņķa diapazons miteringā sasniedz no 0 līdz 60 grādiem.

Stiklinieki nevar iztikt bez frēzēšanas – stiklā iespējams izzāģēt, izgriezt vai izfrēzēt visdažādākās formas atveres, - turpina Ziedonis. – Darbā ar šādām iekšējām atverēm sevi lieliski apliecinājusi firmas "Baviloni" mašīna ‘Apla 315/4’ . Tomēr ar to darbs ar iekšējām atverēm parasti nebeidzas – tās jāturpina apstrādāt tāpat kā maliņu.

Atgriežoties pie sarunas sākumā pieminētās stikla mehāniskās apstrādes, nevaram nepieminēt arī lielu izmēru stiklu apstrādi, - Buivids maina sarunas virzienu. – Darbam ar tiem jāiegādājas speciāls aprīkojums: piemēram, mūsu slīpēšanas "mašīnīte" spēj strādāt ar arhitektūras stiklu 2,5 x 4,5 m izmērā un līdz tonnai svarā. Piebildīšu, ka "divdesmitnieka" (20 mm biezs stikls) kvadrātmetrs sver 50 kg – tātad darbagaldam jābūt spējīgam strādāt ar stiklu, kura masa ir ekvivalenta "divdesmitnieka" divdesmit kvadrātmetriem. Tiesa, tieši tādu stikla biezumu es pieminēju nejauši, kā piemēru, jo mēs strādājam ar stiklu biezumā no 1,5 mm līdz 25 mm.

Foto: Mūsdienu stiklinieku noslēpumi (2.daļa); autors: Mūsdienu stiklinieku noslēpumi (2.daļa)

Stikla ģeogrāfija: no Senās Ēģiptes līdz modernajai Gomeļai
Stikls ir jau piecarpus tūkstošus gadu vecs, un to atklāja – visticamāk, nejauši – Senajā Ēģiptē. Tur stikla ražošanas uzplaukums bija vērojams 15. – 13. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad par stikla izgatavošanas centru kļuva Senās Ēģiptes galvaspilsētas Tēbas. Tieši šās pilsētas apkaimē tika atklāti līdz šim vissenākie izstrādājumi no roku darba stikla – gaišzaļa krellīte 9 x 5,5 mm izmērā, kura tiek datēta ar 25. gadsimtu (!!) pirms mūsu ēras.

Ēģiptes stiklinieki stiklu kausēja māla bļodās uz atklātas liesmas. Sakusušos gabalus karstus meta ūdenī, kur tie sasprāga, tad šīs atlūzas, tā dēvētos fritus, starp dzirnakmeņiem saberza pulverī un atkal kausēja. Fritēšanu izmantoja arī viduslaikos – tāpēc senajās gravīrās, kur attēlota stikla izgatavošana, vienmēr redzamas divas krāsnis: viena sākotnējai kausēšanai, otra – fritēšanai.

Tiek uzskatīts, ka daudz modīgāku stikla pūšanas veidu (tāpat kā caurspīdīga stikla vārīšanu) izgudroja gadu skaitīšanas nomaiņas periodā gandrīz vienlaikus vairākās vietās, kur tika piekopta stikla pūšana (lai gan vēsturnieki "vienojās", ka stikla pūšanas metode tika izgudrota Ēģiptes Aleksandrijā 1. gadsimtā pirms mūsu ēras). Neraugoties uz tik ļoti senu vēsturi, stikla ražošana kļuva masveidīga tikai 19. gadsimtā beigās, pateicoties Sīmensa-Martina krāsns izgudrošanai un sodas industriālajai ražošanai.

Lokšņu stikls ir gaužām moderna lieta, un tā izgatavošanas tehnoloģija tika izstrādāta aizvadītā gadsimta otrajā pusē, - Ziedonis Buivids pāriet pie mūsdienīgām reālijām. – Būtībā pulētais lokšņu stikls ir nātrija karbonāta un smilts maisījums, kas sakarsēts līdz temperatūrai virs 1200 °С un izgājis caur vannu, kas pildīta ar kausētu alvu.

Visupirms izejvielu komponenšu maisījums plakanā stikla iegūšanai tiek ielādēts kurtuvē un atjaukts ar ūdeni, lai nodalītu "darba" komponentes no sārņiem. Izejvielas kausējas 1550 °С temperatūrā, pēc tam izkausētais stikls homogenizējas (top viendabīgs), iziet attīrīšanos – no tā tiek izdalīti gāzes pūslīši. Tad tiek nomainīts temperatūras režīms un kausējums tiek atdzesēts līdz viskozam stāvoklim, kas ir ļoti ērts "izvilkšanai" cauri vannai ar alvu. Šķidrais stikls līdzeni tiek 6 – 7 mm biezā slānī izliets uz vannas virsmas, kas piepildīta ar alvu, kura sakarsēta līdz aptuveni 1000 °С. Pateicoties viskozitātei, stikls nesajaucas ar šķidro alvu, toties vannā veidojas izcili gluda abu materiālu kontaktvirsma – rezultātā tieši tas veido gludo un kvalitatīvo stikla virsmu. Topošās stikla loksnes biezumu nosaka vannā ielietā kausētā stikla apjoms.

Pēc alvas vannas jau sacietējušais stikls lentas veidā izslīd cauri aukstam tunelim. Tā temperatūra pakāpeniski pazeminās no 650 °С līdz 250 °С, bet atdzesēšanas process turpinās tik ilgi, līdz stikla stāvoklis pieļaus tā griešanu un apstrādi. Vajadzīgā izmēra loksnēs atdzesētā stikla lenta tiek sagriezta tieši uz galdiem – automātiem. Tā top tas universālais produkts – float stikls, kurš tiek izmantots stikla pakešu, stikla durvju, portālu ražošanā, ārējo norobežojošo konstrukciju veidošanā, ofisu starpsienu un citu arhitektūras konstrukciju radīšanā.

No ražotāju vidus īpaši jāatzīmē patiesi labākie, - Ziedonis turpina stāstījumu. – Tas ir vienīgais Baltkrievijā pulētā lokšņu float stikla ražotājs - "Гомельстекло" – par šās rūpnīcas produkciju varu teikt pilnīgi nopietni, kas viņi ražo labāko preci "lētā" stikla jomā. Viskvalitatīvākais un gaišākais float stikls (tā gaismas caurlaidība ir teju 90% salīdzinājumā ar citu ražotāju 80%) tiek ražots Amerikas Detroitā dibinātajā "Guardian", kas strādā piecos kontinentos; mēs, piemēram, "Guardian" stiklu saņemam no Vācijas, Spānijas, Ungārijas un pat Luksemburgas vai Kolumbijas. Visbeidzot, visplašāko sortimentu piedāvā Eiropas tirgus līderis – Beļģijas "Glaverbel": kompānijas ražošanas jaudas izvietotas septiņās Eiropas valstīs, mēs pasūtām viņu stiklu Beļģijā un Čehijā.

Turpinājums sekos.

Žurnālists Andrejs Beļajevs
Autora foto