Mūsu pluss ir tas, ka neesam kādas konkrētas firmas produkcijas pārstāvji, tāpēc projektu veidojam pēc klienta vēlmēm

Foto: Mūsu pluss ir tas, ka neesam kādas konkrētas firmas produkcijas pārstāvji, tāpēc projektu veidojam pēc klienta vēlmēm; autors: Mūsu pluss ir tas, ka neesam kādas konkrētas firmas produkcijas pārstāvji, tāpēc projektu veidojam pēc klienta vēlmēm

"Vēl jau jānostiprinās tirgū un tad varēs domāt par paplašināšanos", jautāts par nākotnes iecerēm, domīgi attrauc SIA"A.G.S." direktors Guntis Jonikāns. Nu jā, tas jau bija pašās sarunas beigās, bet sākām interviju kā parasti - kas ir "A.G.S.", ar ko tā nodarbojas?

Esam divi firmas dibinātāji - Ainārs un Guntis. 1991.gadā sākām ar apsardzes un ugunsdrošības sistēmām. 1995.gadā paplašinājāmies, attīstot kuģu automātikas un navigācijas iekārtu nozari. Kopš tā laika firma attīstās divos paralēlos virzienos: Ainārs nodarbojas ar kuģu sistēmām un aprīkojumu, savukārt es - ar vājstrāvas tīkliem: apsardzes un ugunsdrošības signalizācija, datoru, telefonu tīkli, piekļuves kontroles, videonovērošanas sistēmas utt.

Kas ir Jūsu lielākie klienti ?
Pārsvarā tie ir lielie uzņēmumi: "Rīgas siltums", Latvijas Universitāte, "Rīgas tilti", "Coca Cola Dzērieni", "Balticovo". Mēs sadarbojamies ar vairākām aparatūras piegādātājfirmām, piemēram "Klinkmann", "Lexel", "Miltronic". Tā kā daudzām no tām nav savu montieru, mēs veicam montāžas darbus objektos, kur tiek uzstādīta šo firmu aparatūra. Vēl kā sadarbības partneri ir jāmin būvfirmas "Merks", "NCC", "Mūsu māja", kuru objektos arī daudz strādāts.
Lai piesaistītu jaunus klientus, mēs piedalāmies izsludinātajos konkursos. Ir gan kāda nianse - bieži vien konkursa materiāli nav detalizēti izstrādāti, kā arī nav projekta. Tiek iedota tikai skice, vēlamā uzskaitījums, bet pēc tiem nav reāli detalizēti izstrādāt piedāvājuma kalkulāciju, kurā nemainītos cenas parametri. Tikai tad, ja ir labi izstrādāts projekts, iespējams sagatavot precīzu piedāvājumu.

Jūs tikko minējāt konkursus. Tik daudz dzirdēts par "ieeļļošanas" nepieciešamību, lai iegūtu līgumu. Kāda ir Jūsu pieredze šajā sakarībā?
Jā, ir dzirdēts par šāda veida piedāvājumiem, bet šāda veida priekšlikumi mums nav bijuši. Konkurss taču ir atklāts, kurā komisija izvērtē piedāvājumus un pieņem lēmumu par labāko piedāvājumu. Komisija parasti sastāv vismaz no kādiem četriem cilvēkiem, kurus visus "ieeļļot" būtu grūti. Parasti visu jau nosaka tāmes cena. Diemžēl tas, kāda aparatūra un materiāli ir iekļauti tāmē, ir otršķirīgi.

Absurda situācija - ar augsti kvalitatīviem materiāliem nemaz nevar uzvarēt konkursā?
Tieši tā - lai uzvarētu daudzos konkursos, būtu jāizmanto zemas klases vadi un aparatūra un, ja uzstādītā sistēma nedarbosies kvalitatīvi, protams - vainīgi būsim mēs. Nevēlamies pakļauties šādiem kompromisiem un, lai arī piedāvājums iznāk dārgāks un līdz ar to, izredzes uzvarēt konkursā - mazākas, lietojam tikai kvalitatīvus izstrādājumus. Mūsu pluss ir tas, ka neesam kādas konkrētas firmas produkcijas pārstāvji, tāpēc projektu veidojam pēc klienta vēlmēm.

Kas ir materiālu piegādātāji?
Tās ir pasaulē pazīstamas firmas no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, ASV, Lielbritānijas.

Kā parasti tiek atrasti jauni sadarbības partneri?
Laika gaitā... apmeklējot izstādes, piemēram Birmingemā notiekošo, kur esam bijuši vairākkārt. Kuģu lietās izstādes notiek tepat Sankpēterburgā, Polijā, citur. Aktīvi sekojam visam jaunajam mūsu nozarē. Jaunas informācijas atrašanai labi noder internets un specializētā prese. Lai nodibinātu labus biznesa kontaktus, tomēr ir jātiekas pesonīgi, tāpēc izstādes ir efektīvākas.

Konkurenti?
....konkurenti...viens otru labi pazīstam, tāpēc negribētos viņus tā apzīmēt. Tiešām par konkurentiem uzskatu negodīgās firmas, kas ar šķietami zemām cenām iegūst pasūtījumu, taču arī darbs tiek veikts šķietami labi. Parasti vēlāk atklājas, ka darbs veikts nekvalitatīvi, neatbilstoši normatīviem utt., jo tagad cenas Latvijā ir izlīdzinājušās, viss maksā tik, cik maksā, un, ja tu strādā godīgi, maksā nodokļus, ieguldi mācībās, attīstībā, zem šīs robežas nav iespējams "palīst". Lai šie konkurenti panāktu šo šķietami zemo cenu līmeni, piemēram tiek ekonomēts uz palīgmateriāliem, ko pasūtītājs sākumā nemana un darbs šķiet labi paveikts. Mēs tomēr atzīstam tikai kvalitatīvu darbu un cenšamies ievērot Latvijas un pasaules standartu prasības. Piemēram, ja pēc CELNEC Eiropas standarta (kurš pēc Latvijas pievienošanās Eiropas savienībai, būs saistošs arī mums) instalācijas vadiem ir jābūt stiprinātiem kabeļu trepēs, tad vadi nekādā gadījumā nedrīkstētu brīvi mētāties uz piekārtajiem griestiem.

Tā kā tirgū esat tik sen, varat raksturot tā attīstību.
Salīdzinot ar 90.gadu sākumu, ir manāmi labāk. Tagad gan palielinās konkurence... Gadās, ka konkursā uzvar kāda firma, jo viņu piedāvājums ir bijis lētāks, bet pēc kāda laika mūs aicina izlabot viņu sastrādāto. Ir daudz tādu firmiņu, kas eksistē tikai pusgadu vai gadu, kurām nav pat biroja vai noliktavas telpu, kuras neko neiegulda darbinieku apmācībā, neapmeklē izstādes. Analizējot šādu konkurentu projektus, man nav skaidrs, kur iespējams nopelnīt, par nodokļu nomaksu nemaz nerunājot.

Ar kādām grūtībām vēl sastopaties?
Vislielākās grūtības ir atrast labus darbinieki. Ir tik daudz pašpārliecinātu indivīdu, kuri ierodas un paziņo: "Esmu baigais speciālists!... beidzis tādus un tādus kursus... iepazinis tādu un tādu aparatūru", bet iedod viņam konkrētu darbu un viņš ilgi nerādīsies.

Vai tas nozīmē, ka no daudziem nācies šķirties?
Nē, es tādus darbiniekus cenšos neņemt darbā. Pārsvarā prasu atsauksmes no iepriekšējās darba vietas vai vismaz CV. Jebkurā gadījumā, piezvanīt un palūgt atsauksmes ir pietiekami vienkārši.

Bet iespējams, ka šķīrušies asi, tāpēc atsauksmes nebūs objektīvas.
Tad piezvanu uz vēl iepriekšējo uzņēmumu. Protams, visādi jau var būt, bet labam darba devējam jāredz cilvēka īstās īpašības - ja rodas šaubas, tad kaut kas tomēr nav kārtībā. Visādā ziņā darbs ar cilvēkiem ir ļoti smalks, un, ja rodas kādas problēmas, tās tūlīt pat ir jāatrisina.

Cik daudz esat?
Šobrīd esam16 cilvēki.

...vecumā?
Pārsvarā jauni - līdz 40 gadiem. Kuģu navigācijas lietās gan ir daži vecāki, bet šajā nozarē vispār ir izveidojies katastrofāls speciālistu vakuums - Latvijā tādus neapmāca, jābrauc uz Sanktpēterburgu vai Odesu. Latvijas kuģniecība pat nespēj sastādīt komandu no vietējiem kadriem, jāmeklē pa pasauli. Tikko beigušiem negrib uzticēt tik atbildīgu lietu, bet vecie jau tuvojas pensijas vecumam, pat pārsnieguši to.

Kā Jūs apmācāt savus darbiniekus, ceļat kvalifikāciju? Vai sūtāt uz ārzemēm?
Lai celtu kvalifikāciju mūsu darbinieki apmeklē specializētos kursus un seminārus, ko rīko tās firmas, ar kuru iekārtām un materiāliem mēs strādājam. Tā kā daudzi no šiem kursiem notiek ārzemēs, un braucienu izmaksas ir samērā lielas, mēs uz turieni sūtam vienu vai divus savus speciālistus, kuri pēc tam apmāca citus mūsu darbiniekus.

Tieši gribēju jautāt par Jūsu karjeras ceļu.
RPI mācījos par programmētāju un, protams, tolaik nekādas instalēšanas pat sapņos nerādījās. Pēc RPI beigšanas strādāju celtniecībā; par laboratorijas vadītāju, līdz, pēc draugu ieteikuma, nonācu apvienības "Apsardze" signalizāciju nodaļā, tad kooperatīvā "Ziemelis". Kad kooperatīvs beidza pastāvēt, mēs nolēmām ķerties pie savas lietas. Sākumā abi bijām gan montieri, gan grāmatveži, gan menedžeri. Uzstādījām apsardzes un ugunsdrošības iekārtas, kā arī signalizācijas sistēmas automobiļiem, kas tolaik bija īpaši aktuāli.
1995.gadā mums piedāvāja uzstādīt ugunsdrošības iekārtu kuģī.
"Ha!"- mēs teicām -"Kāda gan tur starpība - tā jau arī ir māja, tikai peldoša". Īstenība izrādījās pavisam savādāka - citi normatīvi, citi noteikumi, absolūti savādāka aparatūra. Apguvām visu tikpat kā no jauna. Patlaban šajā jomā pārstāvam vairāk nekā desmit firmas un to skaits turpina augt. Visu laiku jāseko līdzi jaunumiem, lai varētu prognozēt darbības virzienu, teiksim nesen kuģos nolēma uzstādīt "melnās kastes", gluži kā lidmašīnās, jo bieži kuģis nogrimst, bet nevar saprast, kāpēc. Pirmos tas skars pasažieru prāmjus, pie mums - Tallinā un Klaipēdā, kurus 2002.gada laikā jāaprīko ar šīm ierīcēm. Tā kā darba netrūks.

Kāda veida kuģos vairāk sanāk strādāt?
Tankeros. Klienti ir: "Latvijas kuģniecība", "Rīgas kuģniecība", "Rīgas kuģu būvētava" un mazas kompānijas, kam pieder 1-2 kuģi. Vēl arī Igaunijas un Lietuvas kuģniecības, jo vairākām firmām esam pārstāvji visā Baltijā. Pašlaik gatavojam projektu peldošajam dokam Tallinā.

Tad jau izplešaties arī ārzemju virzienā.
Gribējām darboties arī Kaļiņingradā, bet attiecīgo firmu Sanktpēterburgas pārstāvji paziņoja, ka tā ir Krievija un viņu zona. Tagad tur būtībā ir brīvā tirdzniecības zona - kurš piedāvā labākos noteikumus, ar to arī strādā.

Kāda vadības stila piekritējs esat?
Vagars neesmu. Labākais darbinieku motivācijas līdzeklis ir naudas prēmijas. Ja darbs nav veikts kvalitatīvi, tiek samazināta prēmija, jo samaksu veido pamatalga un prēmija. Un kā jau iepriekš minēju, cenšos celt savu darbinieku kvalifikāciju, sūtot viņus uz dažādiem kursiem, kas arī ir laba darba motivācija, jo zināšanas ir paliekoša vērtība.

Kāds ir Jūsu vaļasprieks?
Kalnu slēpošana ziemā un motosports vasarā. Nav jau runa par kādām sacensībām vai profesionālu piedalīšanos - tikai paša priekam. Slēpošana ir aizrāvusi arī manus bērnus, tagad viņiem Siguldas trase jau šķiet par garlaicīgu. Ziemā pastāvīgi vadāju mašīnā slēpes - ja rodas kāds brīvs brīsniņš, izraujos 2-3 stundiņas paslēpot. Šad tad ar draugiem aizbraucam arī uz ārzemēm slēpot - vislabāk man patīk Austrijas un Vācijas Alpos.

Ar ko nodarbojas kundze?
Mana kundze audzina mūsu bērnus un vada saimniecību.

Visbeidzot, - nākotnes attīstības plāni?
Mūsu darbības jomā strauji attīstās tehnoloģija, tāpēc ir jānostiprina tirgū esošās pozīcijas un jāseko līdzi jaunajām tendencēm. Ir domas attīstīt arī citus virzienus. Piemēram, esam jau nodarbojušies ar elektrības instalāciju, un tas varētu būt viens no virzieniem.

Juris Rudens