Mūsu priekšrocība ir speciālistu pieredze, spēja jautājumus risināt ātri. Tā ir pietiekoši liela profeisonalitāte, kas ļauj pareizo risinājumu atrast uzreiz

Foto: Mūsu priekšrocība ir speciālistu pieredze, spēja jautājumus risināt ātri. Tā ir pietiekoši liela profeisonalitāte, kas ļauj pareizo risinājumu atrast uzreiz; autors: Mūsu priekšrocība ir speciālistu pieredze, spēja jautājumus risināt ātri. Tā ir pietiekoši liela profeisonalitāte, kas ļauj pareizo risinājumu atrast uzreiz

Intervija ar A/S PILSĒTPROJEKTS direktori Dailu Šēnbergu.

Akciju sabiedrība PILSĒTPROJEKTS veic komplekso projektēšanu - sākot no izpētes darbiem un beidzot ar izmaksu aprēķiniem un autoruzraudzību. Bez tam uzņēmuma speciālisti veic inženierģeoloģisko un inženierģeodēzisko izpēti, izstrādā teritoriju plānojumus.

Kāda veida objektos galvenokārt strādājat?
Pēdējos gados mums izveidotas divas galvenās apjomu projektēšanas jomas - izglītības iestāžu būves un dzīvojamās ēkas. Būtībā šī specializācija ir pārņemta no agrākā valsts projektēšanas institūta "Pilsētprojekts" 1993. gadā, kad dibināta akciju sabiedrība. Projektējam gan skolas kopā ar peldbaseiniem un sporta zālēm, gan katru atsevišķi. Jau trīs gadus izstrādājam skolu renovācijas un rekonstrukcijas projektus Pasaules Bankas finansējuma ietvaros - uzlabojam esošās skolas, veicot energoefektivitātes celšanu, kā arī uzlabojot konstruktīvos risinājumus. Tas bija intensīvs posms, kura laikā izstrādājām projektus apmēram 20 skolām Latvijā. Tiesības veikt projektēšanas darbus akciju sabiedrība vienmēr ieguva atklātu konkursu ceļā. Agrāk PILSĒTPROJEKTS nodarbojās ar tipveida dzīvojamo ēku projektēšanu. Arī šobrīd strādājam dzīvojamo ēku projektēšanā. Ir arī objekti teritorijas plānošanā.

Kuri ir redzamākie un interesantākie pēdējo gadu objekti?
Viens no pēdējiem un redzamākajiem ir t.s. "Torņkalna pakavs" Neretas un Bauskas ielas krustojumā - dzīvojamā un biroju ēka. Runājot par skolām, Rīgas skolas ir estētiski baudāmākas, jo tajās pašvaldības var ieguldīt salīdzinoši vairāk līdzekļu. Veiksmīgākie objekti: Hanzas skolas sporta zāle, kas ir viena no ekspluatācijas ziņā labākajām zālēm Latvijā (aiz Ventspils), nesen projektētā Daugavas sporta nama peldbaseina rekonstrukcija, Āgenskalna ģimnāzija - senajai skolas ēkai piebūvēts laikmetīgs korpuss, kur abas daļas veido arhitektoniski vienotu ansambli. Renovācijas darbi ārēji nav tik labi redzami, toties ievērojami uzlabojas skolnieku apstākļi, telpu mikroklimats. Arī šobrīd veiksmīgi rit pilnīgi jauni projekti sporta zālēm skolās Cēsīs un Cesvainē, Tukumā veidojam piebūvi esošajai skolai, savukārt nesen nodevām sporta zāli Jaunpiebalgas skolai, uzvarējām konkursā par sporta zāles un peldbaseina projektēšanu Saulkrastos.
Pēdējā laikā veidojas pieprasījums arī pēc teritoriālplānošanas, pašlaik ir divi projekti - Rīgas rajona Babītē un Ventspilī, kur ir jūras krasta dabas un apbūves sintēze.
Lai izvērstu pieredzi, nodrošinot ar darbu specializētos inženierus, strādājam arī objektos tikai šo specifisko darbu veikšanai. Mūsu inženieri ir pieredzējuši, ar viņiem labprāt sadarbojas.

Cik cilvēku pašlaik strādā uzņēmumā?
Pamatdarbā vidēji ap 35, bet uz projektiem, kas tagad ir samērā regulāri, ņemam līgumdarbiniekus, tad kopējais skaits ir ap 50.

Jūsu vadītās A/S vēsture ir sena un dažāda. Pastāstiet, kā tad savulaik tapa akciju sabiedrība.
Tās vairāk ir īpašuma attiecības. Likvidējoties valsts pilsētu projektēšanas institūtam, bijušie tā darbinieki ieguldīja savus līdzekļus, lai izveidotu akciju sabiedrību un turpinātu projektēt. Šobrīd gan uzņēmumā vairs strādā tikai aptuveni trešā daļa no sākotnējiem darbiniekiem, pārējie ir jauni speciālisti. A/S PILSĒTPROJEKTS ir arī lielākais līdzīpašnieks sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Latvijas Projektēšanas sabiedrība. Līdz ar to paralēli notiek gan projektēšana, gan ieguldījums nekustamajā īpašumā pārvaldē.

Kā notika tālākā attīstība? Kuri bijuši veiksmīgākie gadi?
Sākums bija sarežģīts. Neatkarības sākuma posmā nebija daudz pasūtījumu. Nedaudzie pasūtītāji labāk izvēlējās sadarboties nevis ar uzņēmumiem, bet ar individuālajiem projektētājiem. Tagad šis laiks pagājis. Pirmie pieci darbības gadi bija visgrūtākie - iekrājās parādi, dīkstāves un citas problēmas. Vēlāk, uzlabojoties kompānijas menedžmentam un kopējam būvniecības apgrozījumam valstī, diezgan strauji attīstījusies arī projektēšanas nozare. Kopš 1998. gada mūsu uzņēmuma apgrozījums uzlabojas. Palēnām notikusi sabiedrības modernizācija, jaunu darbinieku piesaiste. Pašlaik esam stabils uzņēmums ar ievirzi sociālo, publisko ēku projektēšanā.

Kā veidojas uzņēmuma sadarbība ar būvfirmām, no kurām atkarīga jūsu uzņēmuma ideju materializācija?
Tā kā parasti konkursos piedalās gan projektētāji, gan būvnieki, mums nav specifiskas iestrādes ar konkrētām būvfirmām, parasti tas ir nejaušības moments. Uzskatu, ka tas ir arī labāk, jo arhitektam, projektētājiem vispirms jāaizstāv klienta, tad estētikas un sabiedrības intereses, bet ne būvnieka viedoklis. Līdz šim sadarbība bijusi veiksmīga, esam strādājuši ar profesionālām būvfirmām, mums izdodas. Grūtības rada sarežģītā situācija, kad pašvaldības ar savu mazo naudu cīnās pret būvfirmām, to lielajām vēlmēm konkursu vinnēt ar vienu summu, pēc tam to palielināt. Arhitekts paliek it kā pa vidu, gribēdams atrast vidusceļu, lai būtu labi abām pusēm, turklāt mums nozīmīgas ir tieši sociālās, intereses - piemēram, skolēnu situācija skolā.

Ar ko jūsu uzņēmums cenšas būt savādāks par citiem?
Konkurenti mums ir lielākās projektēšanas organizācijas. Mūsu priekšrocība ir speciālistu pieredze, spēja jautājumus risināt ātri. Ilgos gados iegūta profesionalitāte, kas ļauj pareizo risinājumu atrast uzreiz, bez ārēji spožas demonstrēšanās. Dažreiz projektēšanas termiņi un tempi ir ļoti īsi. Pasūtītājs vēlas, lai projektēšana būtu veikta 4- 5 mēnešos. Nedrīkst pieļaut nejaušības, kas ir grūti. No valsts pārvaldes nepietiekamās efektivitātes un pašvaldības politiskās nesakārtotības, kas pieļauj dažādus risinājumus un bieži neļauj sabiedrībai pieņemamā ceļā tikt pie pasūtītāja mērķiem, cieš gan sabiedrība, gan pasūtītājs.

Cik ilgi jau darbojaties šajā uzņēmumā?
Valsts pilsētu projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts" savulaik nostrādāju 15 gadus, biju kļuvusi par Pilsētbūvniecības nodaļas vadošo arhitekti, kad sākās valsts institūciju dezintegrācija. Pilsētbūvniecības nodaļa bija viena no pirmajām, kuru izformēja. Pēc pārejas posma strādāju akciju sabiedrībā par direktori kopš 1997. gada, pieņemt šo darbu man bija ļoti ātrs lēmums. Esmu strādājusi arī citās nozarēs - ģeodēzijā, un laika posmā, kad veidojās privātais kapitāls savu uzmanību veltīju mājokļa zinātnei Celtniecības zinātniski pētnieciskajā institūtā. 1997. gadā mani ievēlēja akciju sabiedrības valdē, un pēc neilga laika man tika piedāvāts direktores darbs. Diezgan nozīmīga - turpināt radoši projektēt vai sākt vadīt. Zināju, ka apvienot abus šos darbus nespēšu, un tā arī ir. Pārāk lielās diskusijās ar sevi neielaidos un drīz vien sāku strādāt, galu galā bieži vien uzņēmuma vadītājs spēj pieņemt tos lēmumus, kas rod kompromisu starp pasūtītāju, sabiedrības interesēm, kamēr arhitektam tomēr vissvarīgākajai vajadzētu būt arhitektūras kā vides mākslas estētiskajai un radošajai pusei. No tā laika vadošā darbā esmu septiņus gadus.

5 līdz 7 gadi taču esot laiks, pēc kura ieteicams mainīt darbu, lai "neiesūnotu"...
Jā, es to atceros, taču mūsdienu personāla menedžmenta teorijas min arī divus gadus vienā uzņēmumā, kā arī nepieciešamību mainīt privāto un publisko sektoru. Tomēr tas vairāk ir amerikāņu vadības teorijas, kam bieži nav pielietojuma praksē. Uzņēmums stabili nostādīts uz kājām. Cilvēciski žēl atstāt šo iekopto "lauciņu". Esmu uzņēmusies atbildību par daudzām lietām, vadu darbu cilvēkiem. Saprotu, ka man šobrīd būtu grūti sākt strādāt kāda cita vadībā. Esmu pieradusi procesus veidot, būtu grūti sākt pakļauties cita iecerēm. Vienīgais, kas mani varētu atraut no šī darba, iespējams ir publiska darbība, kura varētu palīdzēt uzlabot situāciju ar pilsētas arhitektūras kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un pilsētas teritoriālās attīstības jautājumu noteikšanu par prioritāti pašvaldībā.

Kāds ir Jūsu ārpusdarba laiks?
Ģimene. Viennozīmīgi. Agrāk man bija dažādas aizraušanās, gan zīmēšana, gan klavierspēle, un citas. Tagad - tikai darbs un ģimene. Man ir trīs dēli - divi jau pieauguši, trešajam ir 10 gadi. Tas viss kopumā ir mans laiks.

Linda Tunte,
www.building.lv