Mūsu sasniegtais ir vērā ņemams ne vien lokālā, bet pat Eiropas mērogā

Augot vispārējiem būvniecības tempiem, šī tendence nevar neskart arī būvtehnikas un instrumentu nomas tirgu. Šķiet, ka šajā ziņā darbojas vismaz divi faktori – kopīgā pieprasījuma palielinājums un rūpīgāka izmaksu kalkulācija, kā rezultātā tiek dota priekšroka paveikt darbus ātrāk un lētāk, nomājot tehniku.
Viens no būvtehnikas nomas pionieruzņēmumiem ir SIA "Ramirent", kas ne tikai aktīvi darbojas pie piedāvājuma un servisa klāsta paplašināšanas, jaunu filiāļu un nomas punktu atvēršanas, bet laiku pa laikam iegādājas kādu konkurējošu vai saistītu uzņēmumu, arī tādējādi palielinot savu tirgus daļu.
Sarunu ar SIA "Ramirent" un "Ramiteh" direktoru Andri Bisnieku sākām, jautājot par pēdējiem jaunumiem?

Tiko atvērām nomas punktu Jelgavā, Dobeles šosejā 31. Šogad vasarā atklājām Jēkabpils filiāli. Jāatzīst, ka tur zināmu sagatavošanas darbu jau bija ieguldījuši SIA "Altima" darbinieki, bet kā zināms, šī gada sākumā mūsu mātes uzņēmums "Ramirent" OYJ" iegādājās "Altima", un tādējādi tika apvienotas arī Latvijas firmas. Uzskatu, ka Latvijā šis solis bija ļoti veiksmīgs.

Ko tas deva jūsu uzņēmumam? Viens konkurents mazāk?
Pirmkārt, pastiprinājām savas pozīcijas Rīgā ar ģeogrāfiski/stratēģiski ļoti izdevīgu vietu Skanstes ielā 4. Otrkārt, papildinājām piedāvājumu ar preču grupām, kuras līdz šim bija mazāk pieejamas – masta pacēlāji, kompresori, ģeneratori, konteinermājiņas. Vēl ļoti nozīmīga bija labākā atlase no katra uzņēmuma atšķirīgajiem biznesa vadības modeļiem. Īpaši tas bija raksturīgs mātes uzņēmumiem Skandināvijā, kur "Altima" stratēģija bija daži, bet ļoti lieli nomas punkti, kamēr "Ramirent" – pilnīgi pretēja.

Cik patlaban liels ir nomas punktu skaits?
Kopumā divpadsmit. 5 Rīgā, tad pa vienam Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un līdz ar Jelgavu – 7. Patlaban filiāļu atvēršana ir ilgtermiņa ieguldījums, jo pagaidām apjomi ārpus Rīgas nav ievērojami, lai gan arī tie katru gadu pieaug. Taču šādas spējas parāda mūsu stiprumu, stabilitāti.

Vai patlaban jūs var uzskatīt par tirgus līderiem?
Jā noteikti. Detalizēti neiedziļināšos, taču vismaz katra trešā iznomātā tehnikas vienība būvlaukumos nāk no "Ramirent" vai "Ramiteh". Mūsu mērķi gan ir krietni tālejošāki – ievērojami palielināt tehnikas klāstu galvenajās piedāvāto produktu grupās: sastatnēs un pacēlājos, veidņos un betonēšanas tehnikā, zemes darbu un traktortehnikā, kompresoros un ģeneratoros, kā arī konteinermājiņās.

Vai paredzēts tuvākā nākotnē papildināt produktu klāstu?
Tikai pirms gada uzsākām traktortehnikas ("Volvo", "Manitou") iznomāšanu un patlaban esam kļuvuši par nopietnu konkurentu kompānijām, kas šajā nozarē darbojas gadiem ilgi. To, protams, turpināsim attīstīt.
Kopumā cenšamies aizvien vairāk piedāvāt kompleksus risinājumus un ļaut celtniekiem koncentrēties uz viņiem galveno – būvniecību. Tehnikas un iekārtu montāža un demontāža, tehnikas izīrēšana ar operatoru, iespējami plaša pakalpojumu spektra nodrošināšana būvlaukumā.

Pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēta iznomāšanai paredzētā tehnika, instrumenti, ierīces, materiāli?
Tā balstās uz pieredzi, kas nāk no Skandināvijas, gan vairāk nekā 8 gadus piegādājot tehniku Latvijas būvlaukumos. Tā vienmēr ir profesionāla tehnika, taču allaž jāizvērtē piemērotība mūsu apstākļiem, koncentrējoties uz augsti kvalitatīvu pamatfunkciju veiktspēju, bet atmetot dažādas mazsvarīgas "ekstras", kas nepamatoti varētu sadārdzināt nomu.

Droši vien nav nekāds noslēpums, ka ražotāji ar nomas firmu starpniecību vēlas izmantot praktisku iespēju virzīt savus produktus tirgū, lai lietotāji, pārliecinājušies par veiktspēju un kvalitāti, tos arī iegādātos.
Tā ir taisnība. Es cienu būvfirmu aprēķinus un lēmumus, ko nomāt un ko pirkt. Diviem līdzīgiem uzņēmumiem ar atšķirīgu darbu kapacitāti būs pavisam dažādi secinājumi, kas viņiem jāizsver pašiem.

Nomas pakalpojuma aizsākumā 90.gados jūsu un citu izīrēšanas firmu pārstāvji atsaucās uz rietumu pieredzi, kur salīdzinoši maz uzņēmumu uzturot savu tehnikas parku. Vai šī tendence patlaban jau novērojama arī Latvijā?
Kā jau minēju – katram pašam, vadoties pēc noslogojuma, darbu apjoma, termiņiem, izdevīguma utt., jāizsver, ko nomāt, un ko uzturēt patstāvīgi. Būvniecības apjomi aug, taču sāncensība ir sīva, tāpēc detalizēti jāanalizē savas izmaksas, kas savukārt lielā mērā nosaka konkurētspēju.
Kopumā tirgus aug un tagad jau gandrīz nevienam celtniecībā nav jāskaidro, kas ir noma. Patlaban sāk paplašināties ar būvniecību nesaistīto jomu spektrs, kur izmanto mūsu pakalpojumus – industriālā, vides reklāmas u.c.

Neskatoties uz aizvien universālākiem materiāliem un tehnoloģijām, būvniecībā saglabājas sezonalitātes raksturs. Vai vienmēr spējat apmierināt mainīgo pieprasījumu, neuzturot pārspīlēti lielu tehnikas un instrumentu parku?
Katru gadu ievērojami palielinām tehnikas parku, lai tieši sezonas karstākajā laikā tehnika vienmēr būtu pieejama, ar ko būtiski atšķiramies no mūsu konkurentiem.
Mēs ļoti uzmanīgi analizējam tirgus pieprasījumu pēc dažādiem parametriem, tāpēc cenšamies ar savu piedāvājumu būt dažus soļus priekšā gaidāmajam pieprasījumam.

Pēc iestāšanās ES, daudz runāts par ārzemju būvfirmu intereses pastiprināšanos iesaistīties projektos Latvijā. Vai Jūsuprāt Latvijas nomas tirgū arī gaidāma konkurences saasināšanās?
Ņemot vērā salīdzinoši niecīgo būvniecības apjomu augumu, pat stagnāciju Rietumeiropā, pēc 1.maija bija manāma pastiprināta rosība – Latvijas apmeklējumi, tirgus pētījumi, dažādi solījumi par drīzu firmu atvēršanu utt. -, bet pagaidām neviena jauna nopietna konkurenta nav. Tas, protams, neizslēdz šādu iespēju tuvākā vai tālākā nākotnē, taču vispārzināma ir tirgus kapacitāte un, neskatoties uz iespaidīgiem apjoma pieaugumiem, jāsaprot, ka Latvijas un arī visas Baltijas tirgus ir mazs. Blakus esošā Krievijā vairumam ir vairāk pievilcīga, jo apjomi ir nesalīdzināmi, taču arī risks ir ievērojami lielāks. Vēsturisko saišu, līdzīgas mentalitātes dēļ galvenokārt skandināvi un vācieši izrāda interesi par Baltijas valstīm.

Kāda ir celtnieku attieksme pret nomātu būvtehniku?
Patreiz ir vienkāršāk jo būvnieki redz kāda ikdienā ir mūsu attieksme pret iznomāto tehniku. Ja izsniedzam tehniku kas ir pilnīgā tehniskā kārtībā un komplektācijā, tad lielākā daļa mūsu klientu prot profesionāli ar to strādāt, kas ir pamats ilgtermiņa sadarbībai. Tā kā 8 gadu laikā esam pievienojuši vairākus uzņēmumus, nenācās viegli ieviest vienoti augstus standartus, taču nu varam droši apgalvot, ka tādi ir jebkurā mūsu nomas punktā. Klienti akceptē šādu lietu kārtību, jo redz, cik nopietni attiecamies gan pret tehniku, gan viņu vajadzībām.

Pirms gadiem 3 medijos tika aktualizēta būvtehnikas izkrāpšanas un zagšanas problemātika. Šādas darbības tika veiktas ar fiktīvu vai "viendienīšu" firmu dokumentāciju. Vai šie jautājumi joprojām ir aktuāli?
Zināms risks joprojām ir un kopumā jāatzīst, ka nekas nav mainījies. Tirgus ir vēl vairāk pieaudzis, dalībnieku skaits palielinājies un daļa to pastāvīgi mainās. Ar pastāvīgajiem sadarbības partneriem ir vieglāk, tomēr katru jauno nākas rūpīgi pārbaudīt. Esam izstrādājuši iekšējos pārbaudes kritērijus: finansu situācija, reputācija, vēsture utt. Gluži kā bankām, spriežot par kredīta piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Lai aizsargātu sevi un citus iznomātājus, parasti informējam cits citu par krāpnieciskiem vai aizdomīgiem gadījumiem.

Būvmateriālu tirgotāji parasti uzsver maksāšanas problemātiku – dažādu iemeslu dēļ daļa norēķinu tiek veikti novēloti, ar sankciju palīdzību, vai pasūtītāja bankrota gadījumā – var nenotikt nemaz. Cik aktuāli tas ir nomas biznesā?
Katram pastāvīgajam sadarbības uzņēmuma nosakām kredītlimitu, pamatojoties uz līdzšinējo vēsturi. Protams, katrs gadījums ir individuāls, kuru analizējot, iedziļināmies katrā situācijā atsevšķi, cenšamies būtu iespējami elastīgi , uzkrātā pieredze palīdz noteikt, kā rīkoties. Tehnikas un instrumentu atņemšana gan ir galējas nepieciešamības solis un jāuzsver, ka šādu gadījumu nav daudz. Kā jau minēju, mūsu galvenā sadarbības daļa ir nopietnie būvuzņēmumi, kam piemīt kārtīga attieksme pret savu biznesu un ilgtermiņa stratēģija, tāpēc šāda rīcība ir retums.

Lauvas tiesa jūsu klientu ir būvnieki, taču daļa no piedāvājuma ir aktuāla arī citās jomās: rūpniecībā, vides reklāmā, tīrīšanas servisā u.c. Vai pieprasījums šajos segmentos arī pieaug?
Jā, pieaug gan pieprasījums, gan jomu skaits, kur varam būt noderīgi. Atšķirīgs no mums ierastā gan var būt tehnikas vai instrumentu lietojums, vai arī nepieciešami individualizētāki risinājumi, kas ir pat interesantāk, jo padara mūsu darbu daudzveidīgāku. Un vienlaikus pierāda, ka mēs sekmīgi spējam strādāt ar jebkura veida pasūtītāju.

Vai jūsu mātesuzņēmum grupas "Ramirent OYJ" vadība ir apmierināta ar Latvijas meitasfirmas sekmēm?
Baltijas valstu, Krievijas, Polijas un Ungārijas kontekstā tieši Latvijas uzņēmums atzīts par labāko. Arī tehnikas un instrumentu piegādātāji (gan vietējie, gan ārzemju) atzīst, ka procesi mūsu firmā, kolektīva profesionalitāte un darba stils ir ļoti augstā līmenī, turklāt sasniegtais ir vērā ņemams ne vien lokālā, bet pat Eiropas mērogā.