NP Properties: Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ir vajadzīgas ne tikai ražotājiem, bet arī industriālajiem parkiem
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ir viennozīmīgi vajadzīgs noteikt ne tikai ražotājiem, bet arī rekonstruētajiem industriālajiem parkiem, kuros savas ražotnes izvietojuši daudzi mazie un vidējie uzņēmumi.
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ir viennozīmīgi vajadzīgs noteikt ne tikai ražotājiem, bet arī rekonstruētajiem industriālajiem parkiem, kuros savas ražotnes izvietojuši daudzi mazie un vidējie uzņēmumi. Tā uzskata "NP Properties", viens no lielākajiem industriālo parku attīstītājiem Latvijā, kas plāno tuvākajā laikā vērsties LR Tieslietu un Ekonomikas ministrijās ar lūgumu iekļaut arī rekonstruētos industriālos parkus to uzņēmumu grupā, kas var pretendēt uz pārejas periodu un tā laikā noteiktajām atlaidēm.
Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Esam ļoti sarūgtināti par šādu valsts politiku, pieņemot lēmumu, ka no 2007.gada 1.janvāra nekustamā īpašuma nodoklis ēkām tiek noteikts pēc kadastrālās, nevis bilances vērtības. Saskaņā ar jauno nekustamā īpašuma nodokļa ēkām aprēķināšanas kārtību, "NP Properties" pašvaldībām būs jāmaksā trīs reizes vairāk nekā iepriekš: 300 000 latus nepilnu 100 000 latu vietā. Visstraujāk nekustamā īpašuma nodoklis palielinājies "NP Jelgavas Biznesa Parkam", kas top agrākā RAF teritorijā: no 2000 latiem uz 107 tūkstošiem latu!!! Viennozīmīgi tas negatīvi ietekmēs industriālo parku attīstību un nomniekus.
Tai pat laikā mūsu industriālajos parkos no vairāk nekā 100 uzņēmumiem, kas nomā telpas 130 tūkst.kv.platībā, ¾ pārstāv rūpniecības nozari. Turklāt tie ir mazie un vidējie uzņēmumi, galvenokārt vietējās izcelsmes. Tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts arī industriālos parkus atbalstītu, piešķirot tiem nodokļu atlaides noteiktajā pārejas periodā. Pretējā gadījumā ražošanas uzņēmumiem industriālajos parkos, salīdzinājumā ar tiem kas neatrodas tajos, tiks ievērojami samazināta konkurētspēja.
Turklāt industriālo parku attīstītāji ieguldījuši lielas investīcijas rekonstruēto industriālo parku izveidē, lai agrākās rūpnīcas, kas vairāk atgādinājušas graustus, atbilstu mūsdienu ražošanas un loģistikas prasībām. Tā kā lielākā daļa parku nomnieku ir ražotāji, tie sniedz ievērojamu artavu rūpniecības attīstībā valstī, rada jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, piesaista investīcijas un papildus nodokļus pašvaldībām.
Jāmin, ka daudzi no šiem parkiem ir tikai attīstības stadijā. Piemēram, "NP Jelgavas Biznesa Parks". Šajā industriālajā parkā agrākā RAF teritorijā noris vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuros jau ieguldīti vairāki miljoni latu. No 111 tūkst.kv.m iznomāti ir tikai 15 000 kv.m. Katrā ziņā tik ievērojamas papildus izmaksas ar esošo nomnieku telpu maksām nespēsim nosegt.
Ņemot vērā industriālo parku devumu pašvaldībām un valstij, valsts varētu panākt soli pretī industriālo parku attīstītājiem un iekļaut industriālos parkus to uzņēmumu grupā, kas var pretendēt uz pārejas periodu un tā laikā noteiktajām atlaidēm ."
EM ir izstrādājusi priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai noteiktu pārejas periodu nekustamā īpašuma nodokļa likmei apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. EM rosina saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām kadastrālo vērtību aprēķināt, ņemot vērā vērtējamās ēkās kvadratūru jeb platību, nevis būvtilpumu, kā tas ir šobrīd. Pārejas periodā nekustamā īpašuma nodokļa likmes varētu noteikt ne vairāk kā 0,1%-0,5% no kadastrālās vērtības ēkām, kurām 2007.gadā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu nosacījumiem nekustamā īpašuma nodoklis palielinājies par 150% un vairāk un kuras izmanto rūpnieciskai ražošanai. Priekšlikumus EM nosūtījusi Ministru prezidentam.
Informāciju sagatavoja:
sabiedrisko attiecību konsultante
Inese Ozoliņa
29336923
Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Esam ļoti sarūgtināti par šādu valsts politiku, pieņemot lēmumu, ka no 2007.gada 1.janvāra nekustamā īpašuma nodoklis ēkām tiek noteikts pēc kadastrālās, nevis bilances vērtības. Saskaņā ar jauno nekustamā īpašuma nodokļa ēkām aprēķināšanas kārtību, "NP Properties" pašvaldībām būs jāmaksā trīs reizes vairāk nekā iepriekš: 300 000 latus nepilnu 100 000 latu vietā. Visstraujāk nekustamā īpašuma nodoklis palielinājies "NP Jelgavas Biznesa Parkam", kas top agrākā RAF teritorijā: no 2000 latiem uz 107 tūkstošiem latu!!! Viennozīmīgi tas negatīvi ietekmēs industriālo parku attīstību un nomniekus.
Tai pat laikā mūsu industriālajos parkos no vairāk nekā 100 uzņēmumiem, kas nomā telpas 130 tūkst.kv.platībā, ¾ pārstāv rūpniecības nozari. Turklāt tie ir mazie un vidējie uzņēmumi, galvenokārt vietējās izcelsmes. Tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts arī industriālos parkus atbalstītu, piešķirot tiem nodokļu atlaides noteiktajā pārejas periodā. Pretējā gadījumā ražošanas uzņēmumiem industriālajos parkos, salīdzinājumā ar tiem kas neatrodas tajos, tiks ievērojami samazināta konkurētspēja.
Turklāt industriālo parku attīstītāji ieguldījuši lielas investīcijas rekonstruēto industriālo parku izveidē, lai agrākās rūpnīcas, kas vairāk atgādinājušas graustus, atbilstu mūsdienu ražošanas un loģistikas prasībām. Tā kā lielākā daļa parku nomnieku ir ražotāji, tie sniedz ievērojamu artavu rūpniecības attīstībā valstī, rada jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, piesaista investīcijas un papildus nodokļus pašvaldībām.
Jāmin, ka daudzi no šiem parkiem ir tikai attīstības stadijā. Piemēram, "NP Jelgavas Biznesa Parks". Šajā industriālajā parkā agrākā RAF teritorijā noris vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuros jau ieguldīti vairāki miljoni latu. No 111 tūkst.kv.m iznomāti ir tikai 15 000 kv.m. Katrā ziņā tik ievērojamas papildus izmaksas ar esošo nomnieku telpu maksām nespēsim nosegt.
Ņemot vērā industriālo parku devumu pašvaldībām un valstij, valsts varētu panākt soli pretī industriālo parku attīstītājiem un iekļaut industriālos parkus to uzņēmumu grupā, kas var pretendēt uz pārejas periodu un tā laikā noteiktajām atlaidēm ."
EM ir izstrādājusi priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai noteiktu pārejas periodu nekustamā īpašuma nodokļa likmei apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. EM rosina saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām kadastrālo vērtību aprēķināt, ņemot vērā vērtējamās ēkās kvadratūru jeb platību, nevis būvtilpumu, kā tas ir šobrīd. Pārejas periodā nekustamā īpašuma nodokļa likmes varētu noteikt ne vairāk kā 0,1%-0,5% no kadastrālās vērtības ēkām, kurām 2007.gadā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu nosacījumiem nekustamā īpašuma nodoklis palielinājies par 150% un vairāk un kuras izmanto rūpnieciskai ražošanai. Priekšlikumus EM nosūtījusi Ministru prezidentam.
Informāciju sagatavoja:
sabiedrisko attiecību konsultante
Inese Ozoliņa
29336923