NTSP vienojas saglabāt minimālās algas līmeni un izskatīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu

Foto: NTSP vienojas saglabāt minimālās algas līmeni un izskatīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu; autors: NTSP vienojas saglabāt minimālās algas līmeni un izskatīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu

3.jūnijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk – NTSP) sēde, kuras laikā sociālie partneri - LDDK un LBAS vienojās ar valdību saglabāt minimālo algu 180LVL līmenī arī 2011.gadā. Puses tāpat vienojās, ka nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes tiks vērtētas 2011.gada un kontekstā ar 2011.gada valsts budžetu skatīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle norāda, ka nepieciešams nodokļu pamatnostādnes saistīt ar vidējā termiņa valsts budžeta plānošanu. Tas ļaus uzņēmējdarbības videi kļūt daudz prognozējamākai, sniegs nepieciešamos signālus darba ņēmējiem par atalgojuma perspektīvu darba tirgū, kā arī sniegs atbildes sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām.

NTSP sēdē LDDK un LBAS piedāvāja palielināt neapliekamo minimumu līdz 90 LVL no 2011.gada 1.janvāra, vienlaicīgi kompensējot to ar progresīvo nodokļa likmju ieviešanu nekustāmā īpašuma nodoklim (NĪN). LDDK ar partneriem vienojās, ka tiks veidota jauna koncepcija minimālās algas pārskatīšanai saistībā ar vidēja termiņa budžetu.

Apspriežot Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu un nodevu pamatnostādnes, puses vienojās, ka piedāvātie priekšlikumi vēl jāpapildina un jāpārskata, attiecīgi tos atkārtoti saskaņojot ar NTSP. LDDK aicināja valdību:
1.Saglabāt kopējo nodokļu slogu patreizējā līmenī;
2.Pacelt neapliekamo minimumu līdz 90LVL 2011.gadā, kompensējot to ar NĪN progresīvās likmes ieviešanu;
3.Būtiski samazināt sabiedriskā sektora izdevumus un turpināt darbu pie strukturālām reformām.

Finanšu ministrijas izstrādātajās nodokļu un nodevu pamatnostādnēs jābalstās uz nodokļu funkciju un mērķu izvērtējuma un modelēšanas, nodokļu sistēmas prognozējamību jānodrošina, paredzot noteiktu laiku, kad veiktās izmaiņas var stāties spēkā, kā arī nodokļu slogam pakāpeniski jātiek pārceltam no darbaspēka uz patēriņu.

LDDK Padomes loceklis Kārlis Andersons sēdes laikā pauda viedokli, ka dokumentam jāatbilst valsts un uzņēmēju kopējiem mērķiem nodokļu jomā, definējot redzējumu par nodokļu likmēm Latvijā pretstatā ar pārējām ES valstīm un kaimiņvalstīm. Tāpat šajā dokumentā jānodefinē, ko mēs ar šo sistēmu vēlamiem panākt īstermiņa (līdz 2 gadiem), vidējā (līdz 5 gadiem) un ilgtermiņā (līdz 10 gadiem). Šajā dokumentā jābūt arī sadaļai, kas noteiktu, kā tiek vērtēta nodokļa mērķa sasniegšana un lēmuma pieņemšana par nepieciešamajām korekcijām.



Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK ir sociālā dialoga partneris valdībai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ved sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, apvieno vairāk kā 58 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem, - kopumā vairāk kā 5000 darba devējus. LDDK biedri nodarbina virs 37% no nodarbinātājiem Latvijā.

Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās. 

Sīkāka informācija www.lddk.lv
Kontaktpersona:
Agnese Alksne, LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte
Tālr.: 7325169 vai 29443666 e-pasts: agnese@lddk.lv