Nacionālā bagātība. (5. daļa)LBS valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes viedoklis
Šobrīd, kad daudzi būvniecības objekti apstādināti kādā no celtniecības etapiem, nepabeigto būvju konservācija kļuvusi par aktuālu problēmu. Ar laiku ekonomika tomēr attīstīsies un radīsies nepieciešamība pabeigt iesāktos darbus. Kuri pasūtītāji tajā brīdī būs vinnētāji? Tie, kas laicīgi būs veikuši nepieciešamos konservācijas pasākumus saskaņā ar ekspertu rekomendācijām.
Foto: Nacionālā bagātība. (5. daļa)LBS valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes viedoklis; autors: Nacionālā bagātība. (5. daļa)LBS valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes viedoklisŠobrīd, kad daudzi būvniecības objekti apstādināti kādā no celtniecības etapiem, nepabeigto būvju konservācija kļuvusi par aktuālu problēmu. Ar laiku ekonomika tomēr attīstīsies un radīsies nepieciešamība pabeigt iesāktos darbus. Kuri pasūtītāji tajā brīdī būs vinnētāji? Tie, kas laicīgi būs veikuši nepieciešamos konservācijas pasākumus saskaņā ar ekspertu rekomendācijām.
Būvju konservācija pieprasa investēt zināmus finansu līdzekļus, bet laika griezumā iegūtais ekonomiskais efekts ir nenovērtējams – būve tiek saglabāta, tā neaiziet postā, tātad tā ir un paliek par tirgus preci ar noteiktu vērtību. Ja konservācijas pasākumi netiek veikti, pēc gada aptuveni 20 – 40 procentu no veikto darbu apjoma ir norakstāmi zaudējumos. Minimālā konservācijas programma nedz izmaksā dārgi, nedz ir laikietilpīga, pietiek nosegt konstrukcijas, lai pasargātu tās no mitruma iedarbības. Padomju laikā nepabeigtās būves daudzviet bija saglabājušās pietiekami labi arī bez konservācijas pasākumu izpildes, taču jāatgādina, ka tolaik tika izmantoti citi celtniecības materiāli – sarkanie un baltie ķieģeļi, kuru struktūra ir pietiekami blīva un noturīga pret mitruma iedarbību.
Šī brīža reālijas vairāk uzrāda apstādināto objektu paviršu pamešanu likteņa varā, lai gan saskaņā ar likumu celtniecības objekta apstādināšanai būtu jānotiek ar būvvaldes akceptu un konservācijas programmas izstrādi. Iespējams valdībai vajadzētu garantēt īpašus kredītus konservācijas pasākumu veikšanai, jo nekustamais īpašums lokācijas vietu gadu gaitā nemainīs - ja attīstītājs bankrotēs, objekts paliks bankas vai valsts īpašumā.
Lai izvairītos no laiku un finanses patērējošiem tiesu darbiem, apstādinot būvi nepieciešams dokumentēt veikto darbu apjomu neatkarīgu ekspertu klātbūtnē, tas ir, sastādīt fiksējošo aktu, kuru paraksta pasūtītājs un būvnieks. Tādā gadījumā, darbus atsākot, neradīsies konflikta situācijas. Jo prakse liecina, ka vienojoties mutiski darbu atsākšanas laikā rodas konflikti starp pasūtītāju un darbu izpildītāju par paveikto un apmaksāto darbu apjomu.
Gan uzbūvētie objekti, gan nepabeigtie objekti ir Latvijas nacionālā bagātībā un nozīmīgs nākotnes ekonomikas resurss. Par tiem jārūpējas arī krīzes laikā.