Nacionālo bibliotēku, pēc pašreizējām aplēsēm, varētu uzcelt par 119 miljoniem ASV dolāru
Saskaņā ar izstrādāto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) skiču projektu bibliotēkas celtniecības izmaksas varētu sasniegt 119 miljonus ASV dolāru (69,3 miljoni latu), šodien prezentējot skiču projektu, sacīja projektu izstrādājošās ASV firmas "Hill International Inc." viceprezidents, bijušais LNB projekta vadītājs Rennijs Borhans (Renny Borhan).
Saskaņā ar izstrādāto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) skiču projektu bibliotēkas celtniecības izmaksas varētu sasniegt 119 miljonus ASV dolāru (69,3 miljoni latu), šodien prezentējot skiču projektu, sacīja projektu izstrādājošās ASV firmas "Hill International Inc." viceprezidents, bijušais LNB projekta vadītājs Rennijs Borhans (Renny Borhan).
Borhans norādīja, ka projekta kopējā vērtībā lielāko daļu veido bibliotēkas ēkas celtniecības izmaksas, kas varētu sasniegt 94,55 miljonus dolāru (55 miljoni latu). Iekārtas, mēbeles un aprīkojums izmaksās aptuveni 10,65 miljonus dolāru (6,2 miljoni latu), projektēšana un inženierkomunikācijas - 4,49 miljonus dolāru (2,6 miljoni latu), celtniecības vadība - 4,47 miljonus dolāru (2,6 miljoni latu). Rēķinot projekta izdevumus uz vienu kvadrātmetru, izmaksas sasniegtu 2 100 dolāru (1 222 lati), neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Īstenojot LNB būvniecību pēc pašreizējām aplēsēm, bibliotēkas kopējā platība sasniegtu 50 000 kvadrātmetrus, izmantojamā platība sasniegtu 45 205 kvadrātmetrus, ēkā būtu iespējams glabāt 6 miljonus grāmatu un vienlaikus bibliotēku varētu izmantot 1 200 cilvēku.
"Hill International Inc." prezidents atzina, ka minētie 119 miljoni dolāru, kas, pēc pašreizējiem aprēķiniem, nepieciešami LNB projekta realizēšanai, tika aprēķināti jau 2000.gada martā, tomēr, pēc speciālista teiktā, pēdējo trīs gadu laikā nozīmīgas izmaiņas celtniecības izmaksās kopējā tirgū nav notikušas - atsevišķas preces un darbi kļuvuši dārgāki, atsevišķi lētāki, bet kopumā tendences ir saglabājušās iepriekšējā līmenī.
Komentējot projekta realizācijas gaitu, Borhans norādīja, ka kopš 1996.gada līdz 2003.gadam projekta programma, reaģējot uz valdības un Kultūras ministrijas prasībām, kopumā mainīta trīs reizes, samazinot projekta izmaksas un platību gandrīz uz pusi.
1996.gada LNB projekta programmā bija paredzēts būvēt bibliotēkas ēku ar kopējo lietderīgo platību 84 000 kvadrātmetru. Projekta izmaksas bija paredzētas 198,5 miljoni dolāru (115,5 miljoni latu), bet, pārrēķinot 2003.gada cenās, projekta izmaksas šogad sasniegtu 244 miljonus dolāru (142 miljoni latu).
Pirmo reizi koriģējot 1996.gada bibliotēkas būvniecības programmu, tika paredzēts samazināt bibliotēkas ēkas kopējo izmantojamo platību līdz 53 088 kvadrātmetriem, kurā ietilptu arī katlumāja. Projekta izmaksas šajā variantā sasniegtu 127 miljonus dolāru (73,9 miljoni latu), kas, pārrēķinot 2003.gada izmaksās, būtu 147 miljoni dolāru (85,6 miljoni latu).
Savukārt pašreizējā LNB projekta programma, kā jau minēts, paredz būvēt LNB ēku ar kopējo lietderīgo platību 45 205 kvadrātmetri par 119 miljoniem dolāru. Projektā neietilpst katlumāja, ko paredzēts būvēt atsevišķi.
Borhans norādīja, ka aprēķinātā projekta summa 119 miljoni dolāru var tikt mainīta atkarībā no turpmākajiem projekta labojumiem un ekonomiskās situācijas izmaiņām, tomēr, ja šobrīd tiek galīgi nolemts par minētā projekta realizāciju, "Hill International Inc." aprēķinātajās izmaksās spēs iekļauties.
"Hill International Inc." projekta īstenošanā darbotos kā koordinators, kas veidotu starptautisko projektētāju un būvnieku komandu, kura atkarībā no kompetences, specializācijas un pieredzes veiktu LNB ēkas būvniecību.
Komentējot projekta virzības gaitu, Borhans kā galveno uzdevumu šobrīd minēja zemes jautājuma atrisināšanu, mārketinga aktivitātes un sadarbību ar UNESCO, kas varētu palīdzēt projekta realizācijai piesaistīt investīcijas no ārvalstīm. Kopējais ārvalstu investīciju apjoms LNB projekta finansēšanā varētu būt 5-15% apmērā.
Saskaņā ar līdzšinējiem aprēķiniem līdz šim LNB projekta realizācija jau izmaksājusi 904 641,15 latus. No visām līdzšinējām izmaksām 169 961 lats LNB projekta īstenošanai tika izlietots līdz 1994.gadam.
LNB projekta autora Gunāra Birkerta arhitektu birojam kopumā samaksāti 93 680 latu, Modra Ģelža arhitektu birojam samaksāti 28 910 lati, "J.Loring&Assoc." birojam samaksāti 10 487 lati. Projekta realizētājiem - ASV kompānijai "Hill International Inc." - līdz šim samaksāts 478 431 lats, kā arī 151 556 lati par maketa izgatavošanu, skiču projekta galīgo izstrādi un maksas aprēķinu un garāžas un teritorijas plānu.
Darba samaksa, ekspertu pakalpojumi un sociālā nodokļa maksājumi savukārt attiecīgi izmaksājuši 55 237 latus, savukārt administratīvie izdevumi, tajā skaitā komandējumi, izmaksāja 33 741 latu. Kultūras ministrijas un LNB darba grupām kopš 1994.gada kopumā samaksāti 48 444 lati.
Kārtojot LNB būvniecībai nepieciešamās zemes īpašuma jautājumus, kopš 1994.gada izlietoti 3 765 lati. Konkursa rīkošanas izdevumi sasnieguši 2 846 latus, juridisko pakalpojumi izmaksas sasniegušas 9 913 latus, bet pamatlīdzekļi iegādāti par 17 669 latiem.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA
Borhans norādīja, ka projekta kopējā vērtībā lielāko daļu veido bibliotēkas ēkas celtniecības izmaksas, kas varētu sasniegt 94,55 miljonus dolāru (55 miljoni latu). Iekārtas, mēbeles un aprīkojums izmaksās aptuveni 10,65 miljonus dolāru (6,2 miljoni latu), projektēšana un inženierkomunikācijas - 4,49 miljonus dolāru (2,6 miljoni latu), celtniecības vadība - 4,47 miljonus dolāru (2,6 miljoni latu). Rēķinot projekta izdevumus uz vienu kvadrātmetru, izmaksas sasniegtu 2 100 dolāru (1 222 lati), neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Īstenojot LNB būvniecību pēc pašreizējām aplēsēm, bibliotēkas kopējā platība sasniegtu 50 000 kvadrātmetrus, izmantojamā platība sasniegtu 45 205 kvadrātmetrus, ēkā būtu iespējams glabāt 6 miljonus grāmatu un vienlaikus bibliotēku varētu izmantot 1 200 cilvēku.
"Hill International Inc." prezidents atzina, ka minētie 119 miljoni dolāru, kas, pēc pašreizējiem aprēķiniem, nepieciešami LNB projekta realizēšanai, tika aprēķināti jau 2000.gada martā, tomēr, pēc speciālista teiktā, pēdējo trīs gadu laikā nozīmīgas izmaiņas celtniecības izmaksās kopējā tirgū nav notikušas - atsevišķas preces un darbi kļuvuši dārgāki, atsevišķi lētāki, bet kopumā tendences ir saglabājušās iepriekšējā līmenī.
Komentējot projekta realizācijas gaitu, Borhans norādīja, ka kopš 1996.gada līdz 2003.gadam projekta programma, reaģējot uz valdības un Kultūras ministrijas prasībām, kopumā mainīta trīs reizes, samazinot projekta izmaksas un platību gandrīz uz pusi.
1996.gada LNB projekta programmā bija paredzēts būvēt bibliotēkas ēku ar kopējo lietderīgo platību 84 000 kvadrātmetru. Projekta izmaksas bija paredzētas 198,5 miljoni dolāru (115,5 miljoni latu), bet, pārrēķinot 2003.gada cenās, projekta izmaksas šogad sasniegtu 244 miljonus dolāru (142 miljoni latu).
Pirmo reizi koriģējot 1996.gada bibliotēkas būvniecības programmu, tika paredzēts samazināt bibliotēkas ēkas kopējo izmantojamo platību līdz 53 088 kvadrātmetriem, kurā ietilptu arī katlumāja. Projekta izmaksas šajā variantā sasniegtu 127 miljonus dolāru (73,9 miljoni latu), kas, pārrēķinot 2003.gada izmaksās, būtu 147 miljoni dolāru (85,6 miljoni latu).
Savukārt pašreizējā LNB projekta programma, kā jau minēts, paredz būvēt LNB ēku ar kopējo lietderīgo platību 45 205 kvadrātmetri par 119 miljoniem dolāru. Projektā neietilpst katlumāja, ko paredzēts būvēt atsevišķi.
Borhans norādīja, ka aprēķinātā projekta summa 119 miljoni dolāru var tikt mainīta atkarībā no turpmākajiem projekta labojumiem un ekonomiskās situācijas izmaiņām, tomēr, ja šobrīd tiek galīgi nolemts par minētā projekta realizāciju, "Hill International Inc." aprēķinātajās izmaksās spēs iekļauties.
"Hill International Inc." projekta īstenošanā darbotos kā koordinators, kas veidotu starptautisko projektētāju un būvnieku komandu, kura atkarībā no kompetences, specializācijas un pieredzes veiktu LNB ēkas būvniecību.
Komentējot projekta virzības gaitu, Borhans kā galveno uzdevumu šobrīd minēja zemes jautājuma atrisināšanu, mārketinga aktivitātes un sadarbību ar UNESCO, kas varētu palīdzēt projekta realizācijai piesaistīt investīcijas no ārvalstīm. Kopējais ārvalstu investīciju apjoms LNB projekta finansēšanā varētu būt 5-15% apmērā.
Saskaņā ar līdzšinējiem aprēķiniem līdz šim LNB projekta realizācija jau izmaksājusi 904 641,15 latus. No visām līdzšinējām izmaksām 169 961 lats LNB projekta īstenošanai tika izlietots līdz 1994.gadam.
LNB projekta autora Gunāra Birkerta arhitektu birojam kopumā samaksāti 93 680 latu, Modra Ģelža arhitektu birojam samaksāti 28 910 lati, "J.Loring&Assoc." birojam samaksāti 10 487 lati. Projekta realizētājiem - ASV kompānijai "Hill International Inc." - līdz šim samaksāts 478 431 lats, kā arī 151 556 lati par maketa izgatavošanu, skiču projekta galīgo izstrādi un maksas aprēķinu un garāžas un teritorijas plānu.
Darba samaksa, ekspertu pakalpojumi un sociālā nodokļa maksājumi savukārt attiecīgi izmaksājuši 55 237 latus, savukārt administratīvie izdevumi, tajā skaitā komandējumi, izmaksāja 33 741 latu. Kultūras ministrijas un LNB darba grupām kopš 1994.gada kopumā samaksāti 48 444 lati.
Kārtojot LNB būvniecībai nepieciešamās zemes īpašuma jautājumus, kopš 1994.gada izlietoti 3 765 lati. Konkursa rīkošanas izdevumi sasnieguši 2 846 latus, juridisko pakalpojumi izmaksas sasniegušas 9 913 latus, bet pamatlīdzekļi iegādāti par 17 669 latiem.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA