Nacionālajā Arhitektūras padomē notiek diskusijas par arhitektūras politiku un likumdošanas iniciatīvām
Foto: Nacionālajā Arhitektūras padomē notiek diskusijas par arhitektūras politiku un likumdošanas iniciatīvām
Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās Nacionālās arhitektūras padomes (NAP) kārtējā sēdē notika diskusija par aktuāliem arhitektūras politikas jautājumiem, nozares pārvaldības modeli un iesaistīto institūciju sadarbības mehānismiem, kā ar par nozīmīgiem priekšlikumiem nozares likumdošanā. Jaunās iniciatīvas ir būtiskas ne tikai arhitektūras nozarei, bet arī ikvienam arhitekta pakalpojumu izmantotājam, jo veicina sabiedrības izpratni par tiesībām uz kvalitatīvu vidi un ainavu.
Nacionālajā Arhitektūras padomes (NAP) sēdē izskatītas likumdošanas iniciatīvas, kas saistītas ar Arhitektūras politikas pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam noteiktajiem rīcības virzieniem. Tie nosaka arhitektūras kvalitātes paaugstināšanu, pilnveidojot nozares likumdošanas bāzi; arhitektūras izglītības kvalitātes uzlabošanu, pilnveidojot esošās un radot jaunas studiju programmas; tālākizglītības nodrošināšanu nozares profesionāļiem. Rīcības virzieni paredz atbalstu pētniecībai, inovācijām un eksperimentālās arhitektūras projektu attīstībai, veidojot sabiedrības izpratni par kvalitatīvu dzīves telpu un veicinot līdzdalību tās veidošanā.
Viens no svarīgākajiem arhitektūras politikas rīcības virzieniem ir likuma izstrādāšana nozares sakārtošanai. Tāpēc Latvijas Arhitektu savienības (LAS) darba grupa strādā pie likumdošanas iniciatīvām, kas ir būtiskas gan arhitektūras profesionāļiem, ietverot vienotu pakalpojumu sniegšanas nosacījumu piemērošanu visiem praktizējošiem arhitektiem, gan sabiedrībai kopumā. Jaunās iniciatīvas ir saistītas ar arhitektu profesionālās prakses regulējumu brīvās profesijas statusam atbilstošā apjomā un saturā, kā arī arhitektu profesionālās organizācijas statusa noteikšanu, pienākumiem un tiesībām prakses regulējuma jomā. Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus, kas nosaka arhitekta patstāvīgas prakses tiesību iegūšanas un to uzturēšanas pamatnosacījumus.
NAP sēdes balsojumā tika nolemts konceptuāli atbalstīt LAS iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Būvniecības likumā par metu/skiču konkursa piemērošanas nosacījumiem, konkursa norises kārtību, kā arī par pilsētas arhitekta dienesta uzdevumiem un darbības kārtību (Būvniecības likuma 4.un 5.pants, priekšlikumi Nr.27 un Nr.31). Vairākus no NAP sēdē diskutētajiem jautājumus skatīs arī LAS 19. kongresā, kas notiek šodien, 27.aprīlī, Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā aulā.
NAP ir izveidota 2009. gadā saskaņā ar Arhitektūras politikas pamatnostādnēm 2009. - 2015. gadam. NAP ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras nozares attīstību un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu.
Padomi vada arhitekts Andris Kronbergs, LAS padomes priekšsēdētājs. Tajā darbojas kultūras ministres padomnieks arhitektūras un radošās industrijas jautājumos Jānis Dripe; Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis; LAS padomes pārstāvji - arhitekti Viktors Valgums un Edgars Bērziņš; arhitekte Ilma Valdmane (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve). Padomē ir pieaicinātie eksperti − Edgars Treimanis, Zanda Redberga, Elīna Rožulapa (LAS pārstāvji), kā arī Dainis Ozoliņš (Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis), RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte, arhitekts Pēteris Bajārs un citi.