Nākamā gada Būvniecības departamenta budžetā līdzekļu piešķirts pat vairāk nekā iepriekš. Jau prezentējām Latvijas Būvniecības padomes sēdē, kā tos izlietosim - vairāk jāaktivizē būvnormatīvu un stand

Foto: Nākamā gada Būvniecības departamenta budžetā līdzekļu piešķirts pat vairāk nekā iepriekš. Jau prezentējām Latvijas Būvniecības padomes sēdē, kā tos izlietosim - vairāk jāaktivizē būvnormatīvu un stand; autors: Nākamā gada Būvniecības departamenta budžetā līdzekļu piešķirts pat vairāk nekā iepriekš. Jau prezentējām Latvijas Būvniecības padomes sēdē, kā tos izlietosim - vairāk jāaktivizē būvnormatīvu un stand

Intervija ar LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktoru Aivaru Jurjānu.

Kādi bijuši lielākie departamenta veikumi 2003.gadā?
Būvniecības departamenta darbs virzīts, lai turpinoties Latvijas būvtirgus internacionalizācijai, tiktu radīti vienlīdzīgi tirgus nosacījumi, kas nemazinātu vietējo būvnieku un būvprodukcijas konkurētspēju. Šai nolūkā aktualizēta 2002.gada augustā Ministru kabinetā akceptētā Būvniecības nacionālā programma. Programmas nepieciešamību paredzēja jau 1995.gadā pieņemtais Būvniecības likums. Saskaņā ar Būvniecības likumu izdoti jauni normatīvie akti, sagatavoti iesniegšanai Ministru kabinetā vairāki normatīvo aktu grozījumu projekti (kopskaitā 22 normatīvie akti).

Šobrīd, kad tauta referendumā ir nobalsojusi par iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā ES- Red.), svarīgi, lai Latvija izpildītu saistības, kas noteiktas visām dalībvalstīm. Uzsākta iesaistīšanās ES pastāvīgo komisiju darbībā un Eiropas standartizācijas komitejas ar būvniecību saistīto tehnisko komiteju darbā, lai rezultātā valstī panāktu ar ES prasībām harmonizētu uzņēmjdarbības vidi, reizē arī iespēju robežās ietekmētu Eiropas Komisijas dokumentu izstrādi, panākot Latvijas nacionālo interešu ievērošanu.

Ievērojams darbs veikts organizējot ikmēneša informācijas dienas un seminārus, piedaloties konferencēs, izstādēs, lai informētu plašāku sabiedrību par nozares aktualitātēm. Turpinās laba sadarbība ar nozares profesionālajām savienībām, asociācijām un atsevišķām pašvaldībām, iesaistot tās arī normatīvo aktu izstrādē.

2003.gadā nodrošināta arī Latvijas Būvniecības padomes darbība. Nodrošināts arī vides pieejamība kontroles tiesību piešķiršanas komisijas darbs un juridisko personu licencēšanas komisijas uzņēmējdarbībai būvniecībā darbs. Gada laikā licences no jauna izsniegtas 717 un pārreģistrētas vairāk kā 1 100 būvfirmām.

Aptuveni pirms gada decembrī intervēju toreizējo departamenta direktori Gēmes kundzi. Toreiz viņa kā trīs lielākās tā brīža būvniecības problēmas minēja izglītību, dempingu un firmu skaita strauju palielināšanos, kas rada milzīgu konkurenci. Kā šīs lietas ir mainījušās gada laikā?
Izglītības jomā vairākām profesijām ir sagatavoti profesiju standarti, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā. Kopā ar būvuzņēmējiem, augstskolu un Celtniecības koledžas speciālistiem piedalījāmies šo standartu veidošanā, uz kuru pamata var izstrādāt jaunas mācību programmas. Tas bija svarīgs darbs, jo daudzi izteica sūdzības par mācību kvalitāti. Jāsaka gan, lai arī cik labi tiks izveidotas mācību programmas, reti kurš students pēc mācību beigšanas būs gatavs uzreiz uzņemties lielu atbildību un sākt patstāvīgi strādāt. Ir nepieciešama darbā iegūstamā pieredze. Latvijas ekonomiskā dzīve nav tik stipra kā Eiropā, mums nav tik lielu kompāniju ar tik vērienīgu organizācijas struktūru, un uzņēmumiem ir nepieciešamība pēc darbiniekiem ar plašu vērienu un zināšanām, kas gatavi uzņemties daudzus uzņēmējdarbībai raksturīgus pasākumus. Arvien mazāk uzņēmumi interesējas par bakalaura grādu ieguvušajiem, prasa inženierus un maģistrus.

Nākamā toreiz nosauktā lieta bija dempings?
Daudzi uzskata, ka minimālās cenas uzvara konkursā uzreiz nozīmē sliktu, nekvalitatīvu objektu. Es domāju, ka lielāka problēma ir nepietiekami izvērstās tehniskās specifikācijas un standartu prasības tehniskajā būvprojektā pirms vēl darbi uzsākti. Ja pasūtītājs jau būvprojektā nav precizējis, cik kvalitatīvas, kāda veida sistēmas un atbilstoši kādiem standartiem viņš vēlas savā objektā, galvenais būvuzņēmējs un darbuzņēmējs parasti iekļauj lētāko, lai nenāktos zaudēt piedāvājumu konkurences apstākļos. Lai pārliecinātos par piedāvātās cenas atbilstību reālajiem apstākļiem, pasūtītājam nepieciešams piesaistīt savus konsultantus, ekspertus vai vēl labāk - projekta vadītāju. Ja pasūtītājs apzinās, kādu rezultātu grib sasniegt, viņam jāiesaista projekta īstenošanā plašāks speciālistu loks, ne tikai vispārzināmais - autoruzraugs un būvuzraugs. Domāju, ka šī problēma risināsies reizē ar būvniecības dalībnieku, īpaši pasūtītāja, izpratnes palielināšanos.

Trešā lieta- firmu skaita palielināšanās, kā rezultātā visiem nepietiek darba..
Jā, arī šobrīd aptauju dati liecina, ka firmas ir gatavas strādāt vairāk, potenciāls ir. Latvijā pašlaik ir ap 2 100 reāli strādājošu būvfirmu ar licencēm, lai gan kopumā licences saņēmušas aptuveni 2 reizes vairāk firmas.

Kāpēc tā?
Tam ir dažādi iemesli. Daži iegūst licenci, lai uzbūvētu, piemēram, tikai savām vajadzībām, citi pārliecinās, ka būvniecība nav viņu īstā niša. Domāju, ka arī 2 100 būvfirmas Latvijā ir daudz, kaut arī aptuveni 90% no tām ir mazas, tajās strādā 5- 10 vai pāris desmiti darbinieki.

Viens no 2003.gada lielajiem notikumiem departamentā bija arī pārcelšanās uz Ekonomikas ministriju. Vai tā, Jūsuprāt, sevi ir attaisnojusi?
Šobrīd Ekonomikas ministrijā esam iestrādājušies un turpinām agrāk uzsākto darbu, īpaši normatīvu jomā. Departamentā lielākā daļa darbinieku strādā jau kopš tā pirmsākumiem. Pārmaiņas sākumā radīja lielu neizpratni. Cilvēki, kas būvniecības vidē nav iedziļinājušies un bieži rīkojas kādu citu apsvērumu vadīti, parasti nesaskata lietu būtību un to kopsakarības. Man joprojām šķiet, ka mājokļu attīstību vajadzētu risināt, neatraujot to no būvniecības jautājumiem, jo problēmas pastāv, piemēram, daudzdzīvokļu māju renovācijā, rekonstrukcijā attiecīgu būvprojektu izstrādāšanā un būvniecībā, kopumā mājokļu programmas attīstībā.

Nesen valdība akceptēja nākamā gada budžetu. Cik daudz līdzekļu tiks atveltīts būvniecībai, un kā tie tiks izlietoti?
Nākamā gada budžetā būvniecības departamentam līdzekļu piešķirts pat vairāk nekā iepriekšējos gados. Latvijas Būvniecības padomes novembra sēdē tika prezentēts pasākumu plāns - projekts par līdzekļu izlietošanu. Jāaktivizē CEN standartu adaptācija un Latvijas nacionālo standartu izstrāde reglamentētajā sfērā, jānostiprina tirgus uzraudzības un kontroles mehānisms būvniecībā, jāizstrādā būvizmaksu reglamentējošie dokumenti, jāpilnveido informācijas sistēma, kas ļautu būvuzņēmējiem veikt prognozes un attīstīt savu uzņēmējdarbību.

2003.gads departamentā, manuprāt bijis lielo pārmaiņu laiks. Jūs pats, piemēram, nesen kļūvāt par departamenta direktoru. Kādas ir izjūtas?
Laikam jau nepārsteigšu jūs, teikdams, ka patreiz ir grūtāk. Tagad esmu departamenta direktors, bet manā iepriekšējā amatā (departamenta direktora vietnieks- Red.) šobrīd neviena cita nav. Faktiski departamentā ir mazāk darbinieku. Šis jautājums pagaidām vēl nav atrisināts. Ir grūti atrast piemērotus speciālistus, mums vajag pieredzējušus cilvēkus, bet tie, kuri sevi prot novērtēt, nav gatavi strādāt valsts institūcijā par salīdzinoši zemo atalgojumu. Arī palielināt algu pašlaik nevaram, tāpēc turpinām vien meklēt. Līdzīga situācija ir ar joprojām neizveidoto Arhitektūras nodaļu - konkurss uz nodaļas vadītāja vietu un vecāko referentu beidzās bez rezultātiem...

Kāda tagad izskatās Jūsu darbdiena?
Līdzīga kā iepriekš, bet intensīvāka. Atbildība ir lielāka, jo departamentā vienmēr ir bijis neliels darbinieku skaits. Atbildību jūt katrs un strādājam vienoti, dažkārt nedalot lomas. Šīgada plānoto esam izpildījuši, tāpēc īpaša pateicība maniem kolēģiem un visiem, kas piedalījušies darbā. Apzināmies, ka nākamais gads būs grūtāks.

Tagad, decembra beigās, blakus iepriekšējā gada rezultātu apkopojumiem, domājam arī par svētku svinībām. Kā tiks svinēts jūsu kolektīvā?
Piedalīsimies ministrijas kopējā rīkotā svētku pasākumā. Katru gadu arī departamentā atsevišķi rīkojam savu eglīti, tad viens otram sagatavojam pārsteigumus, arī priekšnesumus.

Kādus, piemēram?
Noskaitām skaistus dzejoļus. No laimes akas saņemam parasti kādu dāvaniņu, visbiežāk nelielu grāmatiņu. Šogad svētku rīkošana ir kolektīva vīriešu ziņā, mums ir jāizdomā savs scenārijs un pārsteigumi, lai sievietes varētu atpūsties un piedalīties kā vērtētājas. Svētkos mums parasti ir arī ciemiņi, ielūdzam visus, kas kādreiz strādājuši departamentā, tad kavējamies atmiņās un kopā jauki pavadām laiku. Lai arī darba vide nereti ir pārpilna ar problēmām, tās nekad neesam pārnesuši savstarpējās attiecībās.

Ziemsvētki, gadu mija esot brīnumu laiks, kad piepildās dažādas domas. Ko Jūs pats vairāk par visu gribētu palūgt tam, kam ir vara piepildīt vēlēšanās?
Es novēlu visiem, lai Jaunais gads ir prieka, veselības un darba spara pilns. Jo panākumu ķīla un spēja iepriecināt arī citus ar darbu, ko veicam būs, ja paši jutīsimies stipri un veseli. Vēlu arī iekšēju sakārtotību un pareizu izpratni par to, ka tas, ko darām, ir pareizi.

Lai piepildās!

Linda Tunte,
www.building.lv