Nākamajos 30 gados Latvijas mājokļu atjaunošanā būs nepieciešams ieguldīt aptuveni 18 miljardus latu
Kaut arī jaunie projekti, privātmāju ciemati un rindu mājas ieņem arvien noteicošāku lomu mājokļa izvēlē, daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām dzīvo savu laiku jau nokalpojušās mājās, kas celtas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un vēl agrāk.
Nākamajos 30 gados Latvijas mājokļu atjaunošanā būs nepieciešams ieguldīt aptuveni 18 miljardus latu, atzina valsts aģentūras "Mājokļu aģentūra" direktors Normunds Pēterkops.
Tādēļ nepieciešams renovācijas darbus uzsākt pēc iespējas ātrāk, jo izmaksas nemitīgi pieaug, uzsvēra Pēterkops. Tas pats attiecas uz mājokļu siltināšanas pasākumiem, kas īpaši svarīgi kļūst energoresursu sadārdzināšanās laikā.
Aģentūras direktors norādīja, ka mājokļa kalpošanas ilgums ir atkarīgs no pareizas ekspluatācijas. Pareizi ekspluatējot un laicīgi renovējot, iespējams ievērojami paildzināt mājokļa izmantošanas termiņu.
Kaut arī jaunie projekti, privātmāju ciemati un rindu mājas ieņem arvien noteicošāku lomu mājokļa izvēlē, daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām dzīvo savu laiku jau nokalpojušās mājās, kas celtas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un vēl agrāk. Vairumā ēku nav veikts kapitālais remonts. Arī mājas, kas būvētas tikai pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, ar katru gadu arvien vairāk nolietojas un ēkās palielinās siltuma zudumi.
Viena no bēdīgākajām situācijām esot Rīgā - šeit ēkas praktiski netiek renovētas. Lai runātu par ēku renovācijas nepieciešamību un mājokļu attīstības programmām, šodien notika konference "Mājokļu attīstības tendences un problēmas Rīgas pilsētā".
Konferencē tika runāts par dzīvojamo māju renovācijas un teritoriju labiekārtošanas tiesiskajiem aspektiem, par to tehnisko stāvokli, īpaši 602. un 103.sērijas mājās, par ēku renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas projektu finansēšanas iespējām.
Īpaša uzmanība konferencē tika pievērsta liftu nomaiņai, jo tieši šogad lielākai daļai Rīgas ēkās esošiem liftiem beidzas paredzētais ekspluatācijas laiks, un iedzīvotājiem aktuāls kļūst jautājums - ieguldīt naudu mājas renovācijā vai mainīt liftu, kas arī nav no lētajiem pasākumiem.
Tādēļ nepieciešams renovācijas darbus uzsākt pēc iespējas ātrāk, jo izmaksas nemitīgi pieaug, uzsvēra Pēterkops. Tas pats attiecas uz mājokļu siltināšanas pasākumiem, kas īpaši svarīgi kļūst energoresursu sadārdzināšanās laikā.
Aģentūras direktors norādīja, ka mājokļa kalpošanas ilgums ir atkarīgs no pareizas ekspluatācijas. Pareizi ekspluatējot un laicīgi renovējot, iespējams ievērojami paildzināt mājokļa izmantošanas termiņu.
Kaut arī jaunie projekti, privātmāju ciemati un rindu mājas ieņem arvien noteicošāku lomu mājokļa izvēlē, daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām dzīvo savu laiku jau nokalpojušās mājās, kas celtas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un vēl agrāk. Vairumā ēku nav veikts kapitālais remonts. Arī mājas, kas būvētas tikai pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, ar katru gadu arvien vairāk nolietojas un ēkās palielinās siltuma zudumi.
Viena no bēdīgākajām situācijām esot Rīgā - šeit ēkas praktiski netiek renovētas. Lai runātu par ēku renovācijas nepieciešamību un mājokļu attīstības programmām, šodien notika konference "Mājokļu attīstības tendences un problēmas Rīgas pilsētā".
Konferencē tika runāts par dzīvojamo māju renovācijas un teritoriju labiekārtošanas tiesiskajiem aspektiem, par to tehnisko stāvokli, īpaši 602. un 103.sērijas mājās, par ēku renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas projektu finansēšanas iespējām.
Īpaša uzmanība konferencē tika pievērsta liftu nomaiņai, jo tieši šogad lielākai daļai Rīgas ēkās esošiem liftiem beidzas paredzētais ekspluatācijas laiks, un iedzīvotājiem aktuāls kļūst jautājums - ieguldīt naudu mājas renovācijā vai mainīt liftu, kas arī nav no lētajiem pasākumiem.